EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Tas zilonis ir jâatbrîvo!
107240

Eiropas Latvieðu apvienîbas prezidija priekðsçde un Latvijas Valsts prezidenta padomniece Elîna Pinto intervijâ Sallijai Benfeldei    16.07.2019

 

 

Esat kïuvusi par Valsts prezidenta padomnieci – kâdi ir jûsu pienâkumi un uzdevumi?

 

Man ir uzticçti jautâjumi, kas saistîti ar mûsdienîgas un ilgtspçjîgas valsts veidoðanu. Tas ietver ïoti daudz aspektus – mûsdienîga valsts ir tâda, kuºâ valda cilvçcîba, lîdzdalîba un atbildîba, kuºa atvçrti skatâs uz daþâdâm iespçjâm nâkotnç. Ðobrîd mans darbs saistîts gan ar cilvçku iesaisti valsts veidoðanâ, kas nozîmç pilsoniskâs sabiedrîbas un nevalstisko organizâciju attîstîbu, gan to, kâ valsts komunicç ar saviem pilsoòiem. Tas ir arî mediju jautâjums. Ilgtspçja savukârt ietver jaunieðu, vides un  klimata, reìionu attîstîbas un vçl citus jautâjumus. Tiem, protams, ir ìeografiski skatâmi plaðâk, tie nebeidzas ar mûsu valsts robeþâm – tie sniedzas tik tâlu, cik tâlu ârpus Latvijas dzîvo mûsu cilvçki.  Tie ir saistîti arî ar Eiropu, jo, piemçram, informâtîvâs telpas un vides jautâjumi ir izaicinâjumi, kuºi sniedzas pâri robeþâm, un risinâjumi jâmeklç plaðâkâ sadarbîbâ ârpus Latvijas. 

 

Padomnieku uzdevums ir bût cieðâ sasaistç gan ar tiem izaicinâjumiem, kuºi pastâv jomâs, par kuºâm padomnieki atbild, gan ar ekspertiem, speciâlistiem un ðajâs jomâs strâdâjoðajiem cilvçkiem, kam ir idejas par to, kâ atrast labâkos risinâjumus. Pçc sarunâm ar cilvçkiem ar vçstîjumu par problçmâm un to risinâjuma iespçjâm jâdodas pie Prezidenta, lai viòð varçtu lemt par to, kâ iesaistîties kopîgo lielo lietu virzîbâ.

 

Jûsu rûpju lokâ ir arî mediji, un jau labu laiku Latvijâ sabiedriskajiem medijiem ir nopietnas problçmas. Nupat, pçc tam, kad Latvijas radio valdei Ziòu dienests izteica neuzticîbu, valde pçkðòi ir nâkusi klajâ ar paziòojumu par krizi medijâ. Gada sâkumâ tika atlaisti Latvijas televîzijas valdes locekïi, tostarp arî valdes priekðsçdçtâjs. Konkurss izgâzâs, valdç ðobrîd ir viens cilvçks. Kâ vçrtçjat notiekoðo sabiedriskajos medijos, kuºos algas tiek samazinâtas un þurnâlisti aiziet no darba?

 

Sabiedriskie mediji ir gan mûsu valsts, gan sabiedrîbas sirdsapziòa, tie ir demokratijas sargsuns, kâ zinâm. Sabiedrisko mediju neatkarîba, stabilitâte un kvalitâte ir viens no stûrakmeòiem, lai valsts kopçjâ mâja neðûpotos. Tâdçï ir svarîgi atrast risinâjumu gan financçjuma jautâjumam, gan arî tam, kâ sabiedriskie mediji tiek pârvaldîti. Tas ietver arî kvalitâtes latiòas lîmeni, gan mediju neatkarîbas jautâjumu. Tas ir ïoti bûtiski – atrast kopîgu redzçjumu un arî cilvçkus, kuºi nebaidâs atrotît piedurknes un strâdât, lai sabiedriskie mediji varçtu darboties normâli. 

 

Vai ar prezidentu jau esat pârrunâjuði situâciju sabiedriskajos medijos?

 

Jâ, Valsts prezidents vçl pirms ievçlçðanas un arî savâ inaugurâcijas runâ sacîja, ka medijiem ir bûtiska loma un ka savâ darbâ tam pievçrsîs lielu  uzmanîbu. Tâpçc jau esam to apsprieduði gan saistîbâ ar pçdçjo dienu krizes signâliem, gan esam runâjuði par medijiem kopîgajiem izaicinâjumiem. Valsts prezidentam ir svarîgi atrast ilgtermiòa risinâjumus, kas stâv pâri atseviðíiem strîdiem vai atseviðíu partiju un arî vçl citâm interesçm. Prezidents ir iecerçjis ðîs lietas pârrunât ar premjeru, ar kultûras ministru un Saeimas apakðkomisijas vadîtâju, gan arî drîzumâ mçs esam iecerçjuði sasaukt apaïâ galda diskusiju Rîgas pilî, lai kopâ ar nozares „atslçgas” cilvçkiem vienotos par prioritârajâm lietâm, kas bûtu jâpanâk tuvâko gadu laikâ.

 

Ir svarîgi ðajos jautâjumos veidot ne tikai polîtiíu un þurnâlistu kopîgo izpratni, bet lai arî visa sabiedrîba justu, ka sabiedriskais medijs ir pamats jebkuºa cilvçka brîvîbai un skaidrai izpratnei par valstij bûtisko. Nereti redzam, ka ikdienâ cilvçkiem ne vienmçr ir skaidrs, kâda ir sabiedriskâ medija nozîme mûsu kopçjâ valstiskumâ. Tâpçc ir svarîgi ne tikai bikstît polîtiíus, bet veidot spçcîgu sabiedroto loku sabiedrîbâ.

 

Kâ ar diasporas medijiem? Trûkst financçjuma, profesionâlu þurnâlistu... brîþam izskatâs bçdîgi.

 

Diasporas mediji ir daïa no Latvijas kopîgâs informâtîvâs telpas. Redzam, ka diasporas mediji ir viens no tiem avotiem, no kuºa mûsu cilvçki ârpus Latvijas smeïas informâciju un veido savu vçrtçjumu par to, kas notiek Latvijâ. Tâpçc, manuprât, diasporas mediji iekïaujas kopçjâ ainâ. Ja diasporu skatâm kâ t.s. Piekto novadu, tad tikpat liela nozîme ir medijiem kâ Latgalç, tâ Dublinâ. 

 

Vai ir kâdi plâni, kâ risinât diasporas mediju jautâjumu? Finanèu taèu nepietiek.

 

Finances ir svarîgas, bet svarîgi ir arî veidot apziòu, ka mediji ir tikpat svarîgi kâ kori vai deju kopas, lai cilvçkiem bûtu cieða saikne ar Latviju. Ðonedçï notika pirmâ Diasporas konsultatîvâs padomes sçde, kuºa pulcçja daudz cilvçku, arî no ministrijâm, sabiedriskajâm organizâcijâm, piedalîjâs arî polîtiíi. Viens no uzdevumiem, kas ðai padomei ir jâveic, - jâsagatavo plâns saistîbâ ar diasporas jautâjumiem turpmâkajiem trîs gadiem. Sâkotnçjais priekðlikums bija ðo darbu organizçt èetrâs jomâs: latviskâ identitâte un kultûrtelpa, ekonomiskâ  un zinâtnes sadarbîba, pilsoniskâ un polîtiskâ lîdzdalîba un remigrâcija. Ierosinâju, ka ir svarîgi veltît atseviðíu darba grupu mediju un komunikâcijas jautâjumos. Tas tika atbalstîts, pateicoties arî Brîvâs Latvijas un Laika redakcijai. Tâdçï redzam, ka ir gatavîba runât un padziïinâti vçrtçt iespçjas, kâdas ir stiprinât diasporas medijus. 

 

Kas notiek ar Diasporas likuma îstenoðanu dzîvç? Pirms kâda laika ministrijas bija saòçmuðas uzdevumus, vajadzçja palabot un saskaòot vairâkus likumus, noteikumus. Vai viss jau ir izdarîts?

 

Jau sâkot darbu pie Diasporas likuma, man bija svarîgi, lai tas nekïûst tikai par labo ieceru vâcelîti pirmsvçlçðanu gaisotnç, bet lai likuma saturâ bûtu pietiekami daudz konkrçtu lietu, ko savâ ikdienas dzîvç spçs novçrtçt katrs cilvçks diasporâ. Esmu diezgan gandarîta par to, kas likumâ ir ietverts, lai gan arî tur ir vçl daudz uzlabojamu lietu, un darbs turpinâsies. 

 

Diasporas padomes sçdç visas ministrijas ziòoja par to, kas ir vai nav paveikts. Lai gan vçl ir daþi bûtiski jautâjumi, kas nav izdarîti, man tomçr jâatzîst, ka aina, salîdzinot ar laiku pirms trîs, èetriem gadiem, ir labâka, esam gâjuði uz priekðu ar ïoti lieliem soïiem. Daudzas ministrijas stâstîja par paveikto ar pilnîgi citu pieeju nekâ pirms daþiem gadiem, kad par katru sîku pârmaiòu bija jâcînâs ar zobiem un nagiem. Tagad, pateicoties Diasporas likumam, ir panâkta apziòa, ka diaspora ir daïa no Latvijas, un virzâs arî konkrçtu jautâjumu risinâðana. Bûtiski jautâjumi, kuºi vçl nav atrisinâti, ir ârvalstîs nopelnîtâs pensijas neapliekamâ minimuma aizsardzîba; papildu dzîves vietas reìistrâcija, kas vçl nav ieviesta un arî pçc ievieðanas ðî papildu adrese vçl netiek atzîta kâ derîga virknei administratîvu darbîbu, tâpçc mçs vçl strâdâsim, lai paplaðinâtu ðîs adreses pielietojumu: Attiecîbâ uz ârvalstîs iegûto diplomu un profesionâlâs kvalifikâcijas atzîðanu vçl daudz darâms – ne likumu lîmenî, bet praksç, to îstenoðanâ. 

 

Tika un joprojâm tiek uzskatîts, ka lielâkâ daïa pçc neatkarîbas atgûðanas no Latvijas aizbraukuðo ir ïoti neapmierinâti ar valsti, Latviju nemîl un labâkajâ gadîjumâ viòiem ir vienalga, kas un kâ notiek Latvijâ. Vai tâ ir, kâda ir jûsu pieredze?

 

Man ir veicies vienmçr bût aktîvu un pozitîvi noskaòotu cilvçku lokâ, kuri, daþkârt pat neskatoties uz  sûro dzîves garoziòu, vienmçr ir gribçjuði darboties kopâ un dot kâdu pienesumu arî Latvijai. Apciemojot latvieðu kopienas daþâdâs valstîs, redzu, ka mçs iegûstam veselîgu paðapziòu, un tas attiecas arî uz tiem, kuºi aizbraukuði no Latvijas ar rûgtumu. Visi pamazâm ir nostabilizçjuðies savâs jaunajâs mîtnes zemçs, atraduði veidu, kâ sevi nodroðinât, kâ realizçt savus talantus. Viòi redz, ka arî bçrniem klâjas labi, un tâ rodas pozitîva enerìija, ko ieguldît kopçjâs lietâs. Sociâlo tîklu burbuïos, kur varam slçpties un bût anonîmi, gan joprojâm ir daudz negatîvâ.

 

Es ïoti gribçtu dot cilvçkiem sajûtu, ka viòi ir sadzirdçti, jo nereti rûgtums rodas tâdçï, ka ir sajûta – mçs neesam nevienam vajadzîgi. Gribçtu braukt pie cilvçkiem visâ pasaulç, uzklausît viòus, uziet tâs jomas, ko katram no mums patîk darît kopâ ar citiem, nevis mâcît, kâ pareizi jâdzîvo. To rosinu darît ikvienam, ko Latvijâ sastopu – ministriem, mâksliniekiem, polîtiíiem, paðvaldîbu darbiniekiem un novadu cilvçkiem – kopâ mçs spçjam kïût pozitîvâki un gaiðâki.

 

Man daudzi jautâ, vai diasporas lietas tagad paliks novârtâ, jo strâdâju pie Valsts prezidenta. Man jâteic, ka ðajos gados, darbojoties diasporâ, esmu sapratusi, cik daudz no tâm lietâm un izaicinâjumiem, ar ko sakaramies diasporâ, patiesîbâ ir Latvijas lielo risinâmo jautâjumu spoguïattçls. Ðie jautâjumi jâatrisina Latvijâ. Nereti, gan iestâjoties par ârvalstîs nopelnîto pensiju minimuma aizsardzîbu, gan par citiem sociâlas dabas jautâjumiem, ir bijusi sajûta, kâ  caur atslçgas caurumu ar gaºu adatu bakstot istabâ ieslçgtu ziloni. Zini, ka ar adatu durvis nevari atslçgt, bet ziloni vajadzçtu atbrîvot. Bet viòð ir tur iekðâ, jût, ka viòu baksta un kïûst dusmîgs. Raugoties no diasporas puses vien, lielos jautâjumus ir ïoti grûti risinât, tâdçï man ir liels prieks, ka turpmâk, darbojoties Valsts prezidenta komandâ, man bûs iespçja palîdzçt, lai ðo ziloni atbrîvotu un arî diasporai bûtiskâs lietas tiktu atrisinâtas, tâpat kâ visiem cilvçkiem Latvijâ.

 


 

Atpakaï


Apskatît komentârus (0)



atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:

JÛSU KOMENTÂRS:


Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA