EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS

Atmodas vēstnesi – 1985. gada Baltijas brīvības un miera kuģi atceroties


Ligita Kovtuna 12.08.2025

2025.gada jūlijā aprit 40 gadi kopš Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciena akcijas. Tās mērķis bija pievērst pasaules uzmanību Baltijas valstu stāvoklim PSRS sastāvā. Akcijas idejas autori bija latvieši – Vācijā dzīvojošais Māris Graudiņš un Vilnis Zaļkalns no Zviedrijas. Akciju organizēja baltiešu trimdas aktīvisti – Starptautiska baltiešu rīcības komiteja, kuru vadīja pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm. Latviešu pārstāvis šajā komisijā bija Māris Graudiņš. Ideja par šādas akcijas nepieciešamību radās 1984.gadā Austrālijā, Vispasaules latviešu jauniešu kongresā. Pēc viena no kongresā nolasītajiem referātiem sākās diskusija, kurā izskanēja viedoklis, ka baltiešu rīkotie demonstrāciju gājieni ir garlaicīgi un tiem trūkstot agresivitātes, tāpēc aktīvisti nolēma organizēt kuģa braucienu Baltijas jūrā, netālu no PSRS okupētās Baltijas valstu piekrastes. Pirms akcijas sākuma tika vākti līdzekļi kuģa īrei. Plānotās norises datumi sakrita ar citu pasākumu – Pasaules Baltiešu apvienības organizēto Baltiešu tribunālu Kopenhāgenā. Pasākumā tika arī atzīmēta Helsinku Noslēguma akta parakstīšanas desmitgade. Helsinku Noslēguma akts baltiešiem bija ļoti svarīgs, jo tajā 35 valstis, tai skaitā PSRS, vienojās veicināt drošību un sadarbību Eiropā, kā arī respektēt cilvēktiesības. Baltijas trimdas aktīvisti šo dokumentu izmantoja, lai aktualizētu cilvēktiesību pārkāpumus okupētajā Baltijā. Baltijas brīvības un miera kuģa akcija noritēja no 1985.gada 26. līdz 29.jūlijam. Tās vajadzībām tika noīrēts kuģis “Baltic Star”. Tribunāla noslēgumā pieņemtajā Kopenhāgenas manifestā tika norādīts, ka Baltijas valstu okupācija ir bijis starptautisko tiesību pārkāpums, ka ir nepieciešams atjaunot Baltijas valstu tiesības uz pašnoteikšanos un, ka PSRS īstenotā rusifikācijas politika ir nodarījusi lielu postu baltiešu kultūrām. Lasīt vairāk ...



Vieta, kur audzē radošumu, patiesumu un drosmi


Ligita Kovtuna 05.08.2025

Šogad Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi svinēja cienījamo 40. jubilejas gadu. Pirmā nometne/meistarkursi, kuras idejas autors bija sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Štauvers, notika Kanādā, bet drīz pēc Atmodas pārcēlās uz Latviju, kur jau 31 gadu turpina pulcēt jaunos mūziķus no visas pasaules. Kopš 2010. gada – Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”. Šogad meistarkursos piedalījās 77 dalībnieki no Latvijas un septiņām ārvalstīm – ASV, Francijas, Norvēģijas, Šveices, Vācijas, Zviedrijas, Kanādas. Jaunie mūziķi darbojās 15 specialitātēs, sākot no vokālās līdz instrumentālmākslai, diriģēšanai, kompozīcijai un mūzikoloģijai. Noslēguma koncertā š.g. 25. jūlijā visi vienojās plašā un daudzveidīgā noslēguma koncertā, kas bija ne vien deviņu radošo dienu atskaite, bet arī azartiska un jauneklīga augstas raudzes profesionāļu – pedagogu un viņu audzēkņu talantu parāde. Neaizmirstot meistarklašu “klasiku”, sākot ar Tālivalža Ķeniņa “Latviešu tautas deja, variācijas un fūga”, ko šogad atskaņoja meistarkursu vadītāji, spožie pianisti Agnese Egliņa, Andrejs Osokins, Lauma Skride un Juris Žvikovs, beidzot ar pēdējo gadu meistarkursu jaunievedumu – džeza kameransambli Artas Jēkabsones vadībā. Lasīt vairāk ...



Neizkust tautu kausējamā katlā


Ligita Kovtuna 15.07.2025

Valsts valodas centra (VVC) vadītāja Inese Muhka intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ...



“Mākslīgais intelekts ir mans asistents”


Ligita Kovtuna, Māra Libeka 17.06.2025

Amerikas latviešu ārsts Aleksandrs Kalniņš intervijā Mārai Libekai un Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ...



Latvija ceļā uz ANO Drošības padomes vēlēšanām


Taira Zoldnere 20.05.2025

“Ja ANO neeksistētu, mēs dzīvotu citā, daudz sliktākā un bīstamākā pasaulē,” saka Sanita Pavļuta-Deslandes, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, pastāvīgā pārstāve ANO Ņujorkā. Lasīt vairāk ...



Amerikas baltieši vienojas Baltijas aizstāvībai ASV kongresā


Taira Zoldnere 19.05.2025

Jau astoto reizi Amerikas baltieši vienojās kopējā ikgadējā pasākumā “Baltijas aizstāvības dienas”, kas norisinājās Vašingtonā no 31.marta līdz 2.aprīlim. Baltijas aizstāvības dienas pasākumus organizē Apvie­notā Amerikas baltiešu komiteja (Joint Baltic American National Committee – JBANC). Vairāk par Baltijas aizstāvības dienas norisi un Kongresa apmeklējumu aicināju pastāstīt Karlu Altau, JBANC izpilddirektoru, un Markusu Kozlinski, JBANC pētnieku un politisko konsultantu. Lasīt vairāk ...



Komponists Ēriks Ešenvalds 4.maiju svin kopā ar Amerikas latviešu saimi


Taira Zoldnere 17.05.2025

“Mirklis, kad komponists Ēriks Ešenvalds spēlēja klavieres un Sietlas latviešu koris dziedāja Oregonas latviešu namā 4.maija svinībās, bija svētku kulminācija, ” saka Ieva Dekstere, Oregonas latviešu biedrības (OLB) priekšsēde. Sarunā par svētku notiku­miem Oregonas latviešu kopienā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadienu sagaidot, piedalījās Ieva Dekstere, OLB priekšsēde un Lelde Gilmane, OLB valdes locekle. Lasīt vairāk ...



Scientia est potentia jeb vien gudrība izvedīs latvieti pasaulē


Ligita Kovtuna 13.05.2025

Latvijas Universitātes Fonda izpilddirektore Zaiga Pūce intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ...



“Es Latvijā jūtos laimīgs”


Ligita Kovtuna 29.04.2025

Uzņēmējs Vilis Vītols intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ...



Par demogrāfisko uzvedību šodien un nācijas izdzīvošanu nākotnē


Ligita Kovtuna 15.04.2025

Demogrāfs Ilmārs Mežs intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ...



Latviešu kormūzika amerikāņa liktenī


Ligita Kovtuna 08.04.2025

Diriģents, Latvijas Radio kora mākslinieks Kristofers Volšs Sinka intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ...



Puķes Aldžernonam un Orķestris teātra mīļotājiem


Taira Zoldnere 01.04.2025

“Reizēm zvaigznes sastājas ap mani, un viss notiek,” saka režisors Imants Jaunzems, Jūrmalas teātra mākslinieciskais vadītājs. “Tas ir sākums pamatīgai draudzībai, ” - Māra Luisa, San­francisko Jaunā teātra režisore. Visiem teātra mākslas mīļotājiem Sanfrancisko apkārtnē 23. marta pēcpusdiena bija īstens baudījums – Sanfrancisko Latviešu namā tika izrādīti divi pasaulslavenu autoru viencēlieni divu latviešu teātru kopējā projektā. Franču autora Žana Anuija dramatisko komēdiju “Orķestris” skatītājiem piedāvāja Sanfrancisko Jaunais teātris (SFJT), bet Jūrmalas amatieru teātris viesojās ar mono izrādi “Puķes Aldžernonam”, kas skatuves variantā veidota pēc pasaulslavenā rakstnieka Danie­la Kīza stāsta motīviem. Abu izrāžu režisors ir Jūrmalas teātra mākslinieciskais vadītājs un režisors Imants Jaunzems. Pēc izrādes aicināju Imantu Jaunzemu un SFJT režisori Māru Luisu uz sarunu par teātru radošo sadarbību un nākotnes plāniem. Lasīt vairāk ...



“Ir pienācis laiks cieši apvienoties!”


Ligita Kovtuna 25.03.2025

Diplomātijas vēsturnieks, prof. emeritus Kārlis Daukšts intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ...



“Mēs esam Latvijas kultūrvēstures nozīmīga daļa”


Ligita Kovtuna 18.03.2025

Berga bazāra “centrālajā ielā”, kas ved no Elizabetes ielas garām “Andalūzijas sunim” un Berga viesnīcai, tā pa vidu, kur savulaik atradās zināmā “Birojnīca”, ik ceturtdienu pulcējas savi pāris des­miti priecīgu un zinātkāru cilvēku, kas klausās priekšlasījumus, stāsta paši, uzdzied un uzspēlē zolīti. Tie galvenokārt ir bijušie trimdinieki, kas savu dzīvi pārcēluši uz Latviju. Tāpat kā Berga bazāra īpašnieku atvases Nikolajs un Aleksandrs Karlsoni. Te tagad mitinās muzejs “Latvieši pasaulē” jeb LaPa mu­zejs kurā kopš pirmsākumiem strādā savulaik Austrālijas latviete Marianna Auliciema. Pie viņas arī ciemojos un izjautāju. Lasīt vairāk ...



Siena krīt, sieviete ceļas


Taira Zoldnere 11.03.2025

“Dzīvē vienmēr ir šķēršļi, bet nevajag padoties. Ja ir nozīmīgs mērķis, ir jāmeklē cits ceļš,” saka Dagnija Lāce, autore un uzņēmēja, runājot par nupat, februārī iznākušo grāmatu “The Wall Falls, a Woman Rises”. Tas ir atmiņu stāsts par to, kā Dagnija Lāce, laužot tradicionālos standartus un pieņēmumus, kļuva par vienu no pirmajām sievietēm programmētājām ASV, palīdzēja ieviest datoru tehnoloģiju un modernizēt banku sistēmu darbu Latvijā un nodibināja vienu no pirmajiem IT uzņēmumiem Baltijā – BTG. Lasīt vairāk ...






Arhīvs
2025 (28)   
2024 (48)   
2023 (33)   
2022 (27)   
2021 (28)   
2020 (43)   
2019 (35)   
2018 (31)   
2017 (40)   
2016 (33)   
2015 (29)   
2014 (33)   
2013 (9)   
2012 (14)   
2011 (12)