Salu dēvē arī par otru Latviju
   03.05.2013

Pēc Otrā pasaules kaŗa ekonomika Gērnzijā pamazām uzplauka un tika aicināti viesstrādnieki no Īrijas, Italijas, Portugales, Madeiras. Pag. gs. 90. gadu sākumā Gērnzijas darba devēji dārzniecības sektorā sāka meklēt kontaktus ar citu, lētāka darbaspēka valsti. Tā radās rekrutēšanas aģentūra Latvijā.

Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā  Latvijas politiskā vara deklarēja ģeopolitisku virzienu - atgriešanos Eiropā.  Kolektīvā progresa ideoloģija kļuva nevēlama, un tās vietā radās individuālisma ceļš uz labklājību. Atveŗoties valsts robežām, brīva ceļošana nozīmēja arī migrācijas strauju uzplaukumu.

Ir aplēses, ka viena gada laikā Gērnzijā dzīvo un strādā ap 2000 latviešu. Īpaši viņu  skaits palielinās vasarā, kad iestājas tūrisma sezona. Sākumā darbā ņēma tikai sievietes un tikai dārzniecībā.  2001. gadā salā ieradās pirmā grupa restorānu un hoteļu darbinieku. Vēlāk šajā gadā darbs tika piedāvāts arī vīriešiem.

No 1991. līdz 2013. gadam no Latvijas ir izbraukuši ap 200 000 cilvēku. Lielākā daļa meklē un atrod darbu Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā, arī Lamanša salās. Latviešu vidū Gērnzija ir īpaši populāra. Kaut arī ir dzīvošanas un darba atļauju ierobežojumi,  cilvēki šeit atgriežas no gada uz gadu.

Neoficiāli sala tiek dēvēta par otru Latviju. Tam ir savs pamats, jo latviešu valoda skan visur - ielās, veikalos, restorānos, bāros, hoteļos, slimnīcā, aprūpes mājās, frizētavās, skolās.

Vairāki latviešu uzņēmēji ir uzsākuši savu biznesu. Viens no pirmajiem tika atvērts latviešu veikaliņš, tad frizētava. Sekoja būvniecības pakalpojumi. Nu klāt ir nākuši skaistuma saloni un šūšanas pakalpojumi.

Daudzi izmanto iespēju mācīties Tālizglītības kolledžā, papildinot zināšanas angļu valodā, biznesā, grāmatvedībā, skaistumkopšanā un citās jomās. Jebkuŗš piekritīs, ka latvieši Gērnzijā strādā ļoti labi un grūti. Atsauksmes par sniegtajiem pakalpojumiem ir ārkārtīgi pozitīvas.

Protams, dzīvē ir ne tikai darbs vien. Visbiežāk latvieši sanāk kopā draugu grupās dzimšanas un vārda dienas svinībās.

2006.gadā tika nodibināta Gērnzijas Latviešu asociācija. Tās iniciatīvā ir svinēti latviešiem tik populārie Līgo svētki jūnijā, nosvētīta  Latvijas Republikas proklamēšanas diena 18. novembrī, piedaloties gan mūziķiem no Latvijas, gan pārstāvjiem no Latvijas vēstniecības Londonā.  Nu jau tradicionāli Pilsētas baznīcā Lieldienās un Ziemsvētkos notiek dievkalpojumi gan latviešu, gan angļu valodā.

Kaut arī esam tālu no dzimtenes, mēs Latviju  atceramies un lepojamies ar to.  Lielisks apliecinājums tam bija mūsu 770 balsis referendumā pret krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā 2012. gadā. Ir prieks dzīvot šajā multikulturālajā Lamanša salā, gūstot neatsveŗamu pieredzi daždažādās dzīves jomās. Gērnzija ir kā liels puķu dārzs. Tā ir vienmēr mainīga un krāšņa. Visi kopā mēs kalpojam tās ekonomiskam uzplaukumam. Ļoti ceram kādu dienu atgriezties Latvijā un izmantot savas jau iegūtās zināšanas dzimtenes labā.

Lilita Krūze