Par vēlēšanu rezultātiem Latvijas novados
   07.06.2013

Varbūt tas ir pārāk skarbs un sakāpināts vērtējums, bet, pārskatot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapu un papētījot, kuŗas partijas un kuŗi cilvēki Latvijā ir ievēlēti, pirmās divas atziņas bija: „Aivars Lembergs ir uzvarējis!” un „Visi schēmotāji ir savās vietās!” Te laikam ir vietā ir paskaidrot vārda „schēmotāji” nozīmi – par schēmotājiem Latvijā dēvē izveicīgus, lielākoties gudrus un nekaunīgus cilvēkus, kas vienmēr izdomās, kā apmānīt valsti un sabiedrību, lai vairāk tiktu paša kabatai. Šie cilvēki parasti izgudro dažādas schēmas, kā apiet nodokļus, ietekmēt citus cilvēkus, valsts un pašvaldību iestādes.

Šajās pašvaldību vēlēšanās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) rezultāti ir labi, savukārt pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām ZZS būs tā, kas noteiks toni, domā ZZS līderis Augusts Brigmanis. ZZS vairāk nekā 30 vietās esot ieguvusi balsu vairākumu, savukārt vairākās – absolūtu vairākumu. Kā zināms, ZZS tiek uzskatīta (manuprāt, pilnīgi pamatoti) par partiju apvienību, kuŗā vislielākā teikšana ir Aivaram Lembergam, – jāatgādina, ka uz 9. Saeimas vēlēšanām Zaļo un Zemnieku savienībai pievienojās politiskā apvienība Ventspilij un Latvijai. Zaļā partija ( LZP) gan apgalvo, ka Lembergam nekādas teikšanas par zaļajiem neesot, taču tas pieskaitāms ne pārāk ticamiem stāstiem.  

Lembergam pašam vēlēšanās ir veicies labi – Ventspilī lielāko vēlētāju atbalstu ir guvusi pašreizējā pilsētas galva Aivara Lemberga partija Latvijai un Ventspilij, par kuŗu nobalsojuši 69,44% jeb 7214 vēlētāju. Pašvaldību vēlēšanās pirms četriem gadiem vēlētāju atbalsts Lemberga partijai bija nokrities līdz nepilniem 60%, bet tagad popularitāte atkal ir kāpusi.

Kā zināms, abas Latvijas Zaļo un zemnieku savienības (LZZS) partijas dažās pašvaldībās bija šķīrušās, startējot sarakstos atsevišķi kā Latvijas Zaļā partija (LZP) un Centriskā partija Latvijas Zemnieku savienība. Daudzviet atsevišķie saraksti guva labus rezultātus, bet pārsteidz nevis tas, ka ZZS saraksts ir saņēmis visvairāk balsu, bet gan tas, ka atkal ir ievēlēti cilvēki, par kuŗiem labākajā gadījumā varētu sacīt, ka viņi ir skandalozi.

Jelgavas novada domi, visticamāk, arī turpmāk vadīs vairākos publiskos skandālos iesaistītais Ziedonis Caune, - viņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība šajās vēlēšanās ir ieguvusi 37,7% iedzīvotāju atbalstu, bet par pašu Cauni saņemtas 2546 balsis. Caune skandalozs kļuva par savu iespējamo iesaistīšanos stirnu malumedībās un par dažādiem ētikas pārkāpumiem. Vienubrīd Jelgavas novada vēlētāji pat vāca parakstus, lai lūgtu ministriju Cauni atcelt no amata. Taču viss noklusa, malumedībās bojā gājušās stirnas, pēc eksperta atzinuma, nebija nobeigušās tāpēc, ka sašautas. Video sižets, ko notikuma vietā ar mobilo tālruni bija nofilmējis aculiecinieks un pēc tam turpat žurnālistu nofilmētais, vietējo policiju neinteresēja. TV sižetā bija redzamas sašautas, asiņainas stirnas, un netālo lauku māju iedzīvotāja stāstīja, ka vispirms bijuši dzirdami šāvieni, pēc tam kāds vaimanājis – izklausījies, it kā raudātu un vaimanātu bērns. Izrādās, stirnai bija sašautas kājas un tā bija pamesta guļam, bet cilvēki bija redzējuši Cauni aizbraucam no notikuma vietas ar sniega motociklu. Nespējot noskatīties, kā dzīvnieks mokās, vietējie iedzīvotāji stirnu nošāva un izsauca policiju. Par Caunes izdarībām un spēju vienmēr tikt sveikā cauri varētu sarakstīt mafijas stāstu Latvijas garā. Partijas ieskatā Cauni vajadzēja likt vēlēšanu sarakstā, savukārt vēlētāji acīmredzot ir secinājuši, ka viss tomēr ir kārtībā, un ievēlējuši Cauni ar vislielāko balsu skaitu. Savukārt Jūrmalas domes vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvusi šajā pavasarī no amata atceltā Jūrmalas pilsētas galvas Gata Trukšņa pārstāvētā Zaļo un zemnieku savienība ar pašu Truksni priekšgalā.

 Par ZZS jāteic, ka partiju savienības absolūtais morāles un ētikas trūkums nepārsteidz, bet vēlētāju sapratne par to, kas ir labs un kas - slikts, tiešām pārsteidz, pat satriec.

Jau ir rakstīts par notikumu Jaunjelgavā, kad pirmās klases skolēns tika nežēlīgi saspārdīts – viņam uzbruka piektās klases skolēns. Trīs gadus skola bija noraudzījusies, kā agresīvais skolēns terorizē skolasbiedrus, un taisnojās, ka viņam taču bijusi sociālās korekcijas programma, bet ne zēns pats, ne viņa vecāki to tā īsti nav „ņēmuši galvā”. Skola taču neko vairāk nevarot izdarīt, tai neesot tiesību. Tas, ka, piemēram, var iesaistīt bāriņtiesu, kuŗai ir tiesības lemt, vai agresīvais varmāka būtu ārstējams vai arī mācāms slēgta tipa audzināšanas iestādē, skolai nebija ienācis prātā, jo direktore cerējusi, ka tik traki taču nebūs. Valsts iestādes pašlaik lemj, vai direktore tiks cauri ar naudas sodu vai viņu atlaidīs. Bet skolas direktore Jaunjelgavas novada domes deputāte, kas kandidēja arī šajās vēlēšanās, pat nedomāja atsaukt savu kandidatūru. Skolas direktore mierīgi kandidēja vēlēšanās, un pats pārsteidzošākais ir tas, ka Jaunjelgavas vēlētāji vienā mierā viņu arī ievēlēja.

Protams, tagad jau atkal netrūkst ievēlētu deputātu, kuŗi ir pārcēlušies no partijas ar sliktu slavu vai no tādas, kuŗa izbeigusi eksistenci, uz citu partiju, no kuŗas ir cerības atkal tapt ievēlētiem. Tā, piemēram, jaukajā Vidzemes pilsētā Cēsīs no pieciem domes deputātiem, kuŗi savulaik ievēlēti no Tautas partijas, kuŗas vairs nav, trīs pārcēlās uz Vienotību un tās sarakstu, bet divi devās pie Zaļās partijas. Visi pieci atkal ir ievēlēti. Cēsīs visvairāk balsu saņēma Vienotība ( 7 deputātu vietas) un Zaļā partija ( 5 vietas). Tas, ka skaistā, sakoptā pilsēta jau publiski tiek saukta par izmirstošo pilsētu, jo darba nav un cilvēki dodas prom, bet līdzšinējie deputāti neko nav varējuši izdomāt, - vēlētājus nav mulsinājis. No 15 nupat ievēlētajiem Cēsu novada deputātiem septiņi ir bijuši arī iepriekšējā domē.

Kārlis Streips savā pēcvēlēšanu komentārā pieminējis režisora Alvja Hermaņa vārdus par lumpeņiem, kuŗi balso sev par sliktu. Lai cik grūti būtu to atzīt, vismaz daļai no režisora Hermaņa sacītā varu piekrist. Apbrīnojami, kā cilvēki balso par „kungiem”, par tiem, kas uz viņu rēķina iemanījušies labi dzīvot, – tas nudien ir īsts dzimtcilvēka sindroms: pabučosi kungam roku, varbūt kāds labumiņš atlēks.

Kāds paziņa, vērtējot pašvaldību vēlēšanas Latvijā, sacīja, ka normālo un saprātīgo cilvēku palicis mazākumā, jo pārējie laikam aizbraukuši. Protams, nav jau tā, ka visur pašvaldībās ievēlēti tikai schēmotāji un tie, kuŗiem nav nekādas saprašana par morāli un ētiku. Tomēr tendence ir redzama. Ja vēl pieskaita Saskaņas centra uzvaras gājienu daudzās Latvijas pašvaldībās, tad atliek vaicāt -  kas notiks pēc gada Saeimas vēlēšanās? Par ko balsos tie, kas Latvijā vēl būs palikuši?

Sallija Benfelde