Par 16. martu un divām Latvijām
   03.05.2013

Kārlis Streips „Brīvās Latvijas” 12. marta numurā rakstā „Atkal šī diena” atsaucas uz bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, kas pamatoti sacījusi, ka kaŗavīru piemiņa ir 11. novembrī.

„Daugavas Vanagu Mēnešrakstā” 2012. gada 12. numurā Visvalža Brinkmaņa raksta „Pārdomas un atziņas 16. martā” ievadā ir rakstīts: „Kurzemes kaujas palīdzēja aizbraukt uz Rietumiem latviešiem, kuŗi nevēlējās atkal nokļūt krievu verdzībā un tikt samalti Staļina dzirnavās. Toreiz, pateicoties latviešu kaŗavīru varonībai un izlietajām asinīm, no krievu okupācijas izglābās arī vēlākās valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas ģimene. Pēc atmodas, atgriezusies Latvijā un kļuvusi par Valsts prezidenti, Freiberga neatzina, ka ir pateicību parādā Leģiona cīnītājiem par iespēju aizbraukt no uzbrūkošā krievu viļņa.”

Salīdzinot minēto bijušās prezidentes un Streipa nostāju pret 16. martu, pilnīgs pretstats īsti demokrātiskā ziņā ir šeit Anglijā bijušiem kaŗa veterāniem. Tiem  līdz ar 11. novembri ir arī sava Britu leģiona diena un vairākas citas ievērojamu kauju dienas no Eiropas, Āfrikas un Āzijas, piemēram, Alameinas, Eiropas invāzijas, un Arnhemas tilta. Neviens veterāniem neaizrāda, ka visas šīs piemiņas dienas vajadzētu apvienot tikai vienā 11. novembrī.

Mans Rīgas brālēns, kas ir īsts patriots un sarakstē politiku var izskaidrot labāk nekā jebkuŗa avīze, par Streipu man raksta: „Tad vēl aģitēt pret 16. martu – Leģionu? Nezinu viņa izcelsmi, bet domāju, ka Leģions viņam deva iespēju piedzimt Rietumos, nevis Sibīrijā, kur viņš varbūt arī būtu jau satrūdējis. Streipam vajadzētu leģionāriem kājas bučot par doto iespēju. Par 16. martu Rietumos nesapratīšot? Tāpat kā visu laiku stabulēja VVF. Igaunija atzina savus leģionārus (prezidents Meri) un tika saprasta, jo pareizi izskaidroja.”

Tiešām, kad savā laikā Vācijas kanclers Kols Maskavā izteicās, ka latviešu veterānu saiets 16. martā Rīgā ir bijušo nacistu sanāksme, igauņu prezidents Meri preses žurnālistiem paskaidroja, ka kanclera teiktais neatbilst patiesībai. Patiesību izskaidroja arī TB/LNNK deputāts Roberts Zīle angļu konservatīvo partijas delegātiem Eiropas Parlamentā, kad angļu parlamentā leiboristu partijas ārlietu ministrs apsūdzēja konservatīvo opozīciju par sabiedrošanos  ar partiju, kas atbalsta nacistu saietu 16. martā. Konservatīvo pārstāvis paskaidroja, ka šai datumā piemin nevis nacismu, bet gan kaŗā kritušos latviešu kaŗavīrus. Te nu pierādās, cik aplams ir bēdīgi slavenais Jurkāna teiciens: „Eiropa mūs nesapratīs!”

Tai pašā rakstā tālāk Streips raksta, ka 9. maijā redzēsim PSRS „uzvaras” svinēšanu pie Uzvaras pieminekļa un tur kārtējo reizi tiks uzturēti mīti, ka Latvija „atbrīvota” un ar prieku iestājusies Padomju Savienībā. Nākamā Brīvās Latvijas 13. numurā rakstā „Jau ???” Streips raksta par konkrētām paralēlēm starp abiem neatkarības posmiem, un, šo rakstu komentējot, kāds patriotisks sarakstes draugs man raksta: „Brīvās Latvijas 13. numurā Streips mēģinājis salīdzināt 18. novembŗa Latviju ar 4. maijā atjaunoto Latviju. Kā to var izdarīt, ja pirmajā gadījumā krievi un vācieši tika iztriekti no Latvijas, bet pēc 4. maija „atjaunotajā” Latvijā visi okupanti palika iekšā?”

Lasītājs
Gunārs Priednieks

Foto: D.Mjartāns