EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
“Mçs esam neatòemama Rietumu pasaules un Eiropas daïa – nevis kâds tilts starp Rietumiem un Austrumiem”
107168
Foto: LETA

   09.07.2019

 

 

Godâtie tautas pârstâvji! 

 

Ir trîs virzieni, par kuºiem ko­­pçjâ labuma vârdâ es gribu do­­mât un pârliecinât savas prezi­dentûras gados.  Es bûðu pateicîgs par jûsu atbalstu un sadarbîbu. Ðie virzieni ir: solidâritâte, pie­de­rîba un moderna, ilgtspçjîga valsts.

 

Par solidâritâti.

Mçs visi zinâm, ka Latvija ir viena no visne­vien­lîdzîgâkajâm valstîm Eiropas Sa­­vienîbâ. Tas nav pçkðòs nega­dîjums, bet gan ielaista slimîba dau­dzu gadu gaºumâ. Ðveices jaunajâ, 2000. gada konstitûcijâ ir vârdi, kas man ðíiet ïoti trâpî­gi: Tautas stiprums tiek mçrîts ar to, kâ klâjas tâs vâjâkajiem lo­­cekïiem.  Mûsu Satversmç tâ pati doma ir izteikta citiem vârdiem, kâ atbildîbas un solidâritâtes ide­ja. Gudra solidâritâtes polîtika nav vienîgi ienâkumu pârdale. Gudra polîtika rada vienlîdzîgas iespçjas ar darbu gût ienâkumus. Un solidâritâtç iekïaujas jomas, kuºas nevar mçrît kâ ienâkumu/izdevumu bilanci. Es aicinu mûs visus kopâ veidot ilgtermiòa so­­lidâritâtes polîtiku.

 

Par piederîbu.

Cilvçka dzîves kvalitâte sevî neapðaubâmi ietver arî piederîbu, iesaisti savâ sabied­rîbâ, savâ vidç. Piederîbas, nacio­nâlâs identitâtes loma globâli­zâ­cijas laikmetâ aug. Tâ ir pretstats globâlizâcijas atsveðinâtîbai. Lai gan tas ir neierasti, bet pie iden­titâtes es ðeit pieskaitu arî cilvçka respektu pret dabu, saudzîgu at­­tieksmi un atbildîbu pret to, kas mums, latvieðiem, ir raksturîga kultûras iezîme. Mûsu piederîba latvieðu nâcijai, kuºas valodâ, kultûrâ un vçsturiskajâ atmiòâ mçs sevi atpazîstam, ir priekðno­sacîjums Latvijas valsts pastâvç­ðanai. Latvijas nâkotnei ir vaja­dzîga visu ðeit dzîvojoðo cilvçku iesaiste un lîdzdarbîba.  Latviskâ identitâte ir atvçrta, un tajâ ir aicinâts piedalîties ikviens Latvi­jas iedzîvotâjs.  Un ðajâ kontekstâ ir jâapzinâs un turpmâk aktîvi jâveido arî divi samçrâ jauni po­­lîtikas virzieni – demografijas po­­lîtika un diasporas polîtika. Lat­vieðu valoda, kultûra, vçstures un pasaules izpratne nepieder ti­­kai latvieðiem. Ikviens, kas iden­tificç sevi ar kâdu mazâkum­tautîbu, ir laipni aicinâts iekïau­ties valsts dzîvç, parallçli sagla­bâ­jot savu mazâkumtautîbas kul­tûru, valodu un tradicijas. Tas ir pienesums Latvijas kultûras ba­­gâ­tîbai un daudzveidîbai. Lat­vie­ðu valoda kâ valsts valoda ir visas Latvijas tautas demokratiskâs lîdzdalîbas valoda. Latvieðu kul­tûra – es to domâju visplaðâkâ no­­zîmç – ir mûsu sabiedrîbas kods, mûsu izjûtu un saziòas pamats.  Latvieðu vçstures un pa­­saules izpratne sakòojas mûsu pieredzç. No tâs izriet arî secinâ­jumi mûsdienâm. Starp citu, gri­bu uzsvçrt, ka mums vçl ir jâ­veic nopietns nesenâs vçstures – it seviðíi okupâcijas laika – izvçr­tçjums no demokratiskâm, polî­tiskâm un morâlâm pozicijâm. Es uzskatu, ka latviskumam ir jâpiedod plaðâks, dziïâks, spç­cî­gâks saturs, nekâ ikdienâ par to pierasts domât. Mûsu saknes balstâs valodâ un kultûrâ, bet modernajam latviskumam ar­­vien nozîmîgâka kïûst arî nâkot­nes dimensija. Tur iekïaujas gan mûsu vçrtîbâs balstîtâ identitâte, gan uz mûsu nâkotni vçrstâs do­mas, projekti, ideâli.

 

Dârgie tautieði!

Piederîbai ir arî plaðâka di­­­men­sija. Mçs esam neatòemama Rietumu pasaules un Eiropas daïa – un nevis kâds tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Ðo metaforu es katçgoriski noraidu. Latvijas armija, kuºai pirms di­­vâm dienâm apritçja 100 gadu, kopâ ar mûsu partneriem dalâs kopîgajâ atbildîbâ par mieru un droðîbu Eiropâ un aiz tâs robeþâm. Mûsu atbildîgâ lîdzdalîba NATO kopîgajâ droðîbas sistçmâ ir nesusi augïus, bûtiski palielinot droðîbas lîmeni Latvijâ un visâ reìionâ.

 

Latvijai nâkamajâ desmitgadç ir jâkïûst par modernu, ilgtspç­jîgu  Ziemeïeiropas valsti. Par valsti, kuºa pasaules salîdzinâ­ju­mâ atseviðíâs jomâs pat piede­rçtu pie pasaules lîderçm, kuºa varçtu bût paraugs citâm valstîm. Tâdas iespçjas ir. Mums tikai jâprot tâs îstenot. 

 

Mana vîzija par Latviju kâ mo­­dernu, ilgtspçjîgu valsti – un tâ ir reâla vîzija! – vispirms nozîmç, ka ir izlçmîgi jânovçrð, jâmazina jau visiem zinâmie pastâvoðie trûkumi. Ir jâòem rokâs slota un jâizmçþ mâja. No tiem mçsliem, kas ir sakrâjuðies trîsdesmit ga­­dos,  kas velkas mums lîdzi, un kas mûs ðodien ðíir no augsti at­­tîstîtas, tiesiskas demokratijas, piemçram, krâpðanâs iepirkumos, partiju atkarîba no ziedo­tâjiem, korupcija, nodokïu ne­­mak­sâtâji, kur blçþi saòem daïu no kopçjâ labuma, bet nepiedalâs tâ vairoðanâ, çnu lobijs un tam­lîdzîgi. Ðâdas visiem sen jau ap­­nikuðas nejçdzîbas ir apnikuðas un godprâtîgos pilsoòos rada rûg­tumu pret valsti. (..) Ðeit mums vajag tik vien kâ polîtisko gribu. Es aicinu visus kopâ ðo polîtisko gribu radît un îstenot to dzîvç, lai pçc pâris gadiem ðie jautâjumi vairs nebûtu mûsu sabiedrîbas dienaskârtîbas augð­galâ. (..)

 

Mîïie Latvijas cilvçki!

Mçs esam lieli tik, cik mûsu griba. Solidâritâte, piederîbas ap­­ziòa Latvijai un Eiropai, iespçja dzîvot modernâ valstî ir ilgtspç­jîgas valstsgribas pamats. Ideâla valsts nepastâv, jo tad apstâtos progress. Bet dzîve bez ideâla bûtu individuâli noþçlojama un polîtiski bezjçdzîga.

 

Strâdâsim kopâ Latvijas valstij!

Paldies jums!


 

 

***

No Valsts prezidenta Egila Levita runas pie Brîvîbas pieminekïa

 

Mîïie Latvijas cilvçki!

Divi vârdi, divi lietvârdi – Tçvzemei un Brîvîbai. Tâs ir divas vçrtîbas, pçc kâ latvieðu tauta vienmçr ir tiekusies. Tâs ir divas vçrtîbas, kas bija reiz izcî­nîtas, pçc tam zaudçtas, un tad atkal atgûtas.

 

Tçvzeme – tâ ir mûsu zeme.   Tâ ir zeme, ar ko mçs esam sai­s­tîti paaudþu paaudzçm.  Vie­nal­ga, kur mçs fiziski atrodamies. Tâ ir zeme, kas mums pieder. Tâ ir mûsu arî tad, ja ðeit kâdreiz saimniekojusi sveða vara. Tâ ir zeme, kas nosaka mûsu likteni. Tâ ir zeme, kuºas likteni nosa­kâm mçs.

 

Brîvîba – tas ir cilvçka dabiskais stâvoklis. Tas ir stâvoklis, kuºâ mçs varam izvçlçties starp alternâtîvâm. Tas ir stâvoklis, kuºâ mçs varam paði noteikt savu brîvtelpu, tâs robeþas, kuºu ietvaros mçs varam rîkoties, kâ mçs vçlamies. Tas ir stâvoklis, kuºâ mçs varam îstenot savu gri­bu, savas vçlmes. Katra cilvçka brîvîbas robeþas nosaka vienîgi citu cilvçku brîvîba. Brîvîba ir paðapzinîgu un atbildîgu cilvçku sadzîves forma sabiedrîbâ. 

 

Ðos divus lietvârdus saista saik­lis “un” – Tçvzemei UN Brîvîbai. Tas nozîmç, ka Tçvzeme un Brîvîba sader kopâ. Tâm ir jâbût kopâ. Ðis mazais saiklis “UN” uzliek pienâkumu. Tas uzliek pienâkumu nodroðinât, ka Tçv­zeme ir brîva. Tçvzeme ir brîva tad, kad mçs katrs kâ atseviðís cilvçks esam brîvi, un visi kopâ kâ demokratiska sabiedrîba savâ tçvzemç varam brîvi lemt par to, kâ mçs dzîvosim.

 

No visiem trim ðeit piemineklî iekaltajiem vârdiem ðis mazais saiklis “UN” ir visgrûtâk îsteno­jams, jo tas uzliek pienâkumu sasaistît, sasiet kopâ Tçvzemi ar Brîvîbu.

 

Abi lietvârdi – Tçvzemei un Brîvîbai – ir datîva locîjumâ. Da­­tîvs atbild uz jautâjumu “kam”? Ðis datîvs pârvçrð ðos vârdus no vienkârði konstatçjoðiem par uzrunâjoðiem, aicinoðiem. Zinâ­mos apstâkïos pat par pavçlo­ðiem. Tas prasa aktîvu rîcîbu, tas pieprasa kaut ko veltît. Tâtad kaut ko darît Tçvzemes un Brî­vîbas labâ. Ðie vârdi vçrðas pie mums, uzrunâ mûs. Uzrunâ ma­­ni, jûs, visu Latvijas tautu. Lat­vijas tauta tiek aicinâta veltît sa­­vas pûles Tçvzemei un Brîvîbai. (..)

 

Brîvîbas piemineklis ir bijis Latvijas idejas spçka avots oku­pâ­­cijas laikâ, tas bija atgâdinâ­jums par cerîbu un iespçju Lat­vijai atkal tapt brîvai. Pirms trîsdesmit gadiem ap Brîvîbas pieminekli apvijâs cilvçku íçde, kad igauòi, latvieði, lietuvieði, sadevuðies rokâs Baltijas ceïâ, visai pasaulei pavçstîja savu ne­­grozâmo gribu atjaunot savu  valstu neatkarîbu. Brîvîbas piemineklis nes mûsu tautas valstsgribas vçstîjumu ðodienai un nâkotnei. (..)

 

Dievs, svçtî Latviju!

 

 

***

No Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas Latvijas Nacionâlajâ bibliotçkâ

 

Mûsu pulcçðanâs vieta Latvijai un latvieðiem ir îpaða. Ðajâ vietâ spçkâ un iedvesmâ satiekas pa­­gâtne un nâkotne. Ðeit, nepilnus 50 metrus no manis, atrodas Dainu skapis, kas glabâ latvieðu çtiskos principus un kultûras pamatus, kas auguði un veido­juðies gadu simtos un tûkstoðos un kas parasti neapzinâti joprojâm ie­­tek­mç mûsu pasaules redzçju­mu – jâ, arî mûsdienâs, 21. gad­simtâ.

 

Manuskripti âdas vâkos stâsta, cik cieði Latvija viduslaikos, reformâcijas laikâ un jaunâka­jos laikos bijusi iesieta Eiropas kultûrtelpâ, tâs vçstures ceïos un liktenî. Raksti latvieðu valodâ, kas lielâkâ skaitâ te parâdâs, sâ­­kot ar 19. gadsimta vidu, un lai­ka gaitâ kïûst arvien vairâk, no­­râda, kâ latvieði savu kultûrtelpu piepilda ar saturu, kâ Latvijas kultûrtelpa sâkumâ pamazâm, vçlâk strauji kïûst latviska, kâ katra paaudze daudzkârðo lat­vieðu drukâtâ vârda formâ fiksç­tâs domas, idejas, izjûtas. Na­­cio­nâlâ bibliotçka ðodien ir Lat­vijas informâcijas, zinâtnes un kultû­ras centrs, kas ir satîklots ar vi­­sâm Latvijas bibliotçkâm un ar lielajâm bibliotçkâm Eiropâ un visâ pasaulç. Ðajâ gaiðajâ, moder­najâ Gunâra Birkerta XXI gadsimta namâ tautas pagâtne da­­biski elpo kopâ ar modernâka­jâm technoloìijâm, saziòas un iz­­glîtîbas iespçjâm, pieeju visas pa­­­saules jaunâkajâm domâm un atziòâm.

 

Es ðodien vçlçtos dâvinât savu grâmatu Tautas grâmatu plauktam un lûdzu Nacionâlâs biblio­tçkas direktoru Andri Vilku to pieòemt. Ðî grâmata ir latvieðu sabiedriskâ darbinieka, polîtiía un diplomâta Jâòa Seska 1938. gadâ izdotâ grâmata “Latvijas valsts izcelðanâs”. Autora biografija ir tipiska daudziem viòa paaudzes redzamiem latvieðu sabiedriskiem darbiniekiem – 1905. gada revolûcijas lîdzdalîb­nieks, piedalîjies Latvijas valsts dibinâðanas procesâ, vçlâk kalpojis Latvijas valstij daþâdâs po­­zicijâs, starp citu, bijis Latvijas sûtnis Padomju Savienîbâ. Pçc padomju okupâcijas 1941. gadâ aizvests uz Krieviju, kur 1943.gadâ apcietinâjumâ noðauts. Ðî grâmata pieder pie autentiska­jiem un vçsturiski nozîmîgâ­kajiem Latvijas valsts dibinâtâju atmiòu izdevumiem. Es ceru, ka ðî grâmata gan tâs satura, gan tâs autora dçï lasîtâjiem varçtu bût interesanta. 


 

Atpakaï


Apskatît komentârus (0)



atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:

JÛSU KOMENTÂRS:


Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA