09.07.2019
Godâtie tautas pârstâvji!
Ir trîs virzieni, par kuºiem kopçjâ labuma vârdâ es gribu domât un pârliecinât savas prezidentûras gados. Es bûðu pateicîgs par jûsu atbalstu un sadarbîbu. Ðie virzieni ir: solidâritâte, piederîba un moderna, ilgtspçjîga valsts.
Par solidâritâti.
Mçs visi zinâm, ka Latvija ir viena no visnevienlîdzîgâkajâm valstîm Eiropas Savienîbâ. Tas nav pçkðòs negadîjums, bet gan ielaista slimîba daudzu gadu gaºumâ. Ðveices jaunajâ, 2000. gada konstitûcijâ ir vârdi, kas man ðíiet ïoti trâpîgi: Tautas stiprums tiek mçrîts ar to, kâ klâjas tâs vâjâkajiem locekïiem. Mûsu Satversmç tâ pati doma ir izteikta citiem vârdiem, kâ atbildîbas un solidâritâtes ideja. Gudra solidâritâtes polîtika nav vienîgi ienâkumu pârdale. Gudra polîtika rada vienlîdzîgas iespçjas ar darbu gût ienâkumus. Un solidâritâtç iekïaujas jomas, kuºas nevar mçrît kâ ienâkumu/izdevumu bilanci. Es aicinu mûs visus kopâ veidot ilgtermiòa solidâritâtes polîtiku.
Par piederîbu.
Cilvçka dzîves kvalitâte sevî neapðaubâmi ietver arî piederîbu, iesaisti savâ sabiedrîbâ, savâ vidç. Piederîbas, nacionâlâs identitâtes loma globâlizâcijas laikmetâ aug. Tâ ir pretstats globâlizâcijas atsveðinâtîbai. Lai gan tas ir neierasti, bet pie identitâtes es ðeit pieskaitu arî cilvçka respektu pret dabu, saudzîgu attieksmi un atbildîbu pret to, kas mums, latvieðiem, ir raksturîga kultûras iezîme. Mûsu piederîba latvieðu nâcijai, kuºas valodâ, kultûrâ un vçsturiskajâ atmiòâ mçs sevi atpazîstam, ir priekðnosacîjums Latvijas valsts pastâvçðanai. Latvijas nâkotnei ir vajadzîga visu ðeit dzîvojoðo cilvçku iesaiste un lîdzdarbîba. Latviskâ identitâte ir atvçrta, un tajâ ir aicinâts piedalîties ikviens Latvijas iedzîvotâjs. Un ðajâ kontekstâ ir jâapzinâs un turpmâk aktîvi jâveido arî divi samçrâ jauni polîtikas virzieni – demografijas polîtika un diasporas polîtika. Latvieðu valoda, kultûra, vçstures un pasaules izpratne nepieder tikai latvieðiem. Ikviens, kas identificç sevi ar kâdu mazâkumtautîbu, ir laipni aicinâts iekïauties valsts dzîvç, parallçli saglabâjot savu mazâkumtautîbas kultûru, valodu un tradicijas. Tas ir pienesums Latvijas kultûras bagâtîbai un daudzveidîbai. Latvieðu valoda kâ valsts valoda ir visas Latvijas tautas demokratiskâs lîdzdalîbas valoda. Latvieðu kultûra – es to domâju visplaðâkâ nozîmç – ir mûsu sabiedrîbas kods, mûsu izjûtu un saziòas pamats. Latvieðu vçstures un pasaules izpratne sakòojas mûsu pieredzç. No tâs izriet arî secinâjumi mûsdienâm. Starp citu, gribu uzsvçrt, ka mums vçl ir jâveic nopietns nesenâs vçstures – it seviðíi okupâcijas laika – izvçrtçjums no demokratiskâm, polîtiskâm un morâlâm pozicijâm. Es uzskatu, ka latviskumam ir jâpiedod plaðâks, dziïâks, spçcîgâks saturs, nekâ ikdienâ par to pierasts domât. Mûsu saknes balstâs valodâ un kultûrâ, bet modernajam latviskumam arvien nozîmîgâka kïûst arî nâkotnes dimensija. Tur iekïaujas gan mûsu vçrtîbâs balstîtâ identitâte, gan uz mûsu nâkotni vçrstâs domas, projekti, ideâli.
Dârgie tautieði!
Piederîbai ir arî plaðâka dimensija. Mçs esam neatòemama Rietumu pasaules un Eiropas daïa – un nevis kâds tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Ðo metaforu es katçgoriski noraidu. Latvijas armija, kuºai pirms divâm dienâm apritçja 100 gadu, kopâ ar mûsu partneriem dalâs kopîgajâ atbildîbâ par mieru un droðîbu Eiropâ un aiz tâs robeþâm. Mûsu atbildîgâ lîdzdalîba NATO kopîgajâ droðîbas sistçmâ ir nesusi augïus, bûtiski palielinot droðîbas lîmeni Latvijâ un visâ reìionâ.
Latvijai nâkamajâ desmitgadç ir jâkïûst par modernu, ilgtspçjîgu Ziemeïeiropas valsti. Par valsti, kuºa pasaules salîdzinâjumâ atseviðíâs jomâs pat piederçtu pie pasaules lîderçm, kuºa varçtu bût paraugs citâm valstîm. Tâdas iespçjas ir. Mums tikai jâprot tâs îstenot.
Mana vîzija par Latviju kâ modernu, ilgtspçjîgu valsti – un tâ ir reâla vîzija! – vispirms nozîmç, ka ir izlçmîgi jânovçrð, jâmazina jau visiem zinâmie pastâvoðie trûkumi. Ir jâòem rokâs slota un jâizmçþ mâja. No tiem mçsliem, kas ir sakrâjuðies trîsdesmit gados, kas velkas mums lîdzi, un kas mûs ðodien ðíir no augsti attîstîtas, tiesiskas demokratijas, piemçram, krâpðanâs iepirkumos, partiju atkarîba no ziedotâjiem, korupcija, nodokïu nemaksâtâji, kur blçþi saòem daïu no kopçjâ labuma, bet nepiedalâs tâ vairoðanâ, çnu lobijs un tamlîdzîgi. Ðâdas visiem sen jau apnikuðas nejçdzîbas ir apnikuðas un godprâtîgos pilsoòos rada rûgtumu pret valsti. (..) Ðeit mums vajag tik vien kâ polîtisko gribu. Es aicinu visus kopâ ðo polîtisko gribu radît un îstenot to dzîvç, lai pçc pâris gadiem ðie jautâjumi vairs nebûtu mûsu sabiedrîbas dienaskârtîbas augðgalâ. (..)
Mîïie Latvijas cilvçki!
Mçs esam lieli tik, cik mûsu griba. Solidâritâte, piederîbas apziòa Latvijai un Eiropai, iespçja dzîvot modernâ valstî ir ilgtspçjîgas valstsgribas pamats. Ideâla valsts nepastâv, jo tad apstâtos progress. Bet dzîve bez ideâla bûtu individuâli noþçlojama un polîtiski bezjçdzîga.
Strâdâsim kopâ Latvijas valstij!
Paldies jums!
***
No Valsts prezidenta Egila Levita runas pie Brîvîbas pieminekïa
Mîïie Latvijas cilvçki!
Divi vârdi, divi lietvârdi – Tçvzemei un Brîvîbai. Tâs ir divas vçrtîbas, pçc kâ latvieðu tauta vienmçr ir tiekusies. Tâs ir divas vçrtîbas, kas bija reiz izcînîtas, pçc tam zaudçtas, un tad atkal atgûtas.
Tçvzeme – tâ ir mûsu zeme. Tâ ir zeme, ar ko mçs esam saistîti paaudþu paaudzçm. Vienalga, kur mçs fiziski atrodamies. Tâ ir zeme, kas mums pieder. Tâ ir mûsu arî tad, ja ðeit kâdreiz saimniekojusi sveða vara. Tâ ir zeme, kas nosaka mûsu likteni. Tâ ir zeme, kuºas likteni nosakâm mçs.
Brîvîba – tas ir cilvçka dabiskais stâvoklis. Tas ir stâvoklis, kuºâ mçs varam izvçlçties starp alternâtîvâm. Tas ir stâvoklis, kuºâ mçs varam paði noteikt savu brîvtelpu, tâs robeþas, kuºu ietvaros mçs varam rîkoties, kâ mçs vçlamies. Tas ir stâvoklis, kuºâ mçs varam îstenot savu gribu, savas vçlmes. Katra cilvçka brîvîbas robeþas nosaka vienîgi citu cilvçku brîvîba. Brîvîba ir paðapzinîgu un atbildîgu cilvçku sadzîves forma sabiedrîbâ.
Ðos divus lietvârdus saista saiklis “un” – Tçvzemei UN Brîvîbai. Tas nozîmç, ka Tçvzeme un Brîvîba sader kopâ. Tâm ir jâbût kopâ. Ðis mazais saiklis “UN” uzliek pienâkumu. Tas uzliek pienâkumu nodroðinât, ka Tçvzeme ir brîva. Tçvzeme ir brîva tad, kad mçs katrs kâ atseviðís cilvçks esam brîvi, un visi kopâ kâ demokratiska sabiedrîba savâ tçvzemç varam brîvi lemt par to, kâ mçs dzîvosim.
No visiem trim ðeit piemineklî iekaltajiem vârdiem ðis mazais saiklis “UN” ir visgrûtâk îstenojams, jo tas uzliek pienâkumu sasaistît, sasiet kopâ Tçvzemi ar Brîvîbu.
Abi lietvârdi – Tçvzemei un Brîvîbai – ir datîva locîjumâ. Datîvs atbild uz jautâjumu “kam”? Ðis datîvs pârvçrð ðos vârdus no vienkârði konstatçjoðiem par uzrunâjoðiem, aicinoðiem. Zinâmos apstâkïos pat par pavçloðiem. Tas prasa aktîvu rîcîbu, tas pieprasa kaut ko veltît. Tâtad kaut ko darît Tçvzemes un Brîvîbas labâ. Ðie vârdi vçrðas pie mums, uzrunâ mûs. Uzrunâ mani, jûs, visu Latvijas tautu. Latvijas tauta tiek aicinâta veltît savas pûles Tçvzemei un Brîvîbai. (..)
Brîvîbas piemineklis ir bijis Latvijas idejas spçka avots okupâcijas laikâ, tas bija atgâdinâjums par cerîbu un iespçju Latvijai atkal tapt brîvai. Pirms trîsdesmit gadiem ap Brîvîbas pieminekli apvijâs cilvçku íçde, kad igauòi, latvieði, lietuvieði, sadevuðies rokâs Baltijas ceïâ, visai pasaulei pavçstîja savu negrozâmo gribu atjaunot savu valstu neatkarîbu. Brîvîbas piemineklis nes mûsu tautas valstsgribas vçstîjumu ðodienai un nâkotnei. (..)
Dievs, svçtî Latviju!
***
No Valsts prezidenta Egila Levita uzrunas Latvijas Nacionâlajâ bibliotçkâ
Mûsu pulcçðanâs vieta Latvijai un latvieðiem ir îpaða. Ðajâ vietâ spçkâ un iedvesmâ satiekas pagâtne un nâkotne. Ðeit, nepilnus 50 metrus no manis, atrodas Dainu skapis, kas glabâ latvieðu çtiskos principus un kultûras pamatus, kas auguði un veidojuðies gadu simtos un tûkstoðos un kas parasti neapzinâti joprojâm ietekmç mûsu pasaules redzçjumu – jâ, arî mûsdienâs, 21. gadsimtâ.
Manuskripti âdas vâkos stâsta, cik cieði Latvija viduslaikos, reformâcijas laikâ un jaunâkajos laikos bijusi iesieta Eiropas kultûrtelpâ, tâs vçstures ceïos un liktenî. Raksti latvieðu valodâ, kas lielâkâ skaitâ te parâdâs, sâkot ar 19. gadsimta vidu, un laika gaitâ kïûst arvien vairâk, norâda, kâ latvieði savu kultûrtelpu piepilda ar saturu, kâ Latvijas kultûrtelpa sâkumâ pamazâm, vçlâk strauji kïûst latviska, kâ katra paaudze daudzkârðo latvieðu drukâtâ vârda formâ fiksçtâs domas, idejas, izjûtas. Nacionâlâ bibliotçka ðodien ir Latvijas informâcijas, zinâtnes un kultûras centrs, kas ir satîklots ar visâm Latvijas bibliotçkâm un ar lielajâm bibliotçkâm Eiropâ un visâ pasaulç. Ðajâ gaiðajâ, modernajâ Gunâra Birkerta XXI gadsimta namâ tautas pagâtne dabiski elpo kopâ ar modernâkajâm technoloìijâm, saziòas un izglîtîbas iespçjâm, pieeju visas pasaules jaunâkajâm domâm un atziòâm.
Es ðodien vçlçtos dâvinât savu grâmatu Tautas grâmatu plauktam un lûdzu Nacionâlâs bibliotçkas direktoru Andri Vilku to pieòemt. Ðî grâmata ir latvieðu sabiedriskâ darbinieka, polîtiía un diplomâta Jâòa Seska 1938. gadâ izdotâ grâmata “Latvijas valsts izcelðanâs”. Autora biografija ir tipiska daudziem viòa paaudzes redzamiem latvieðu sabiedriskiem darbiniekiem – 1905. gada revolûcijas lîdzdalîbnieks, piedalîjies Latvijas valsts dibinâðanas procesâ, vçlâk kalpojis Latvijas valstij daþâdâs pozicijâs, starp citu, bijis Latvijas sûtnis Padomju Savienîbâ. Pçc padomju okupâcijas 1941. gadâ aizvests uz Krieviju, kur 1943.gadâ apcietinâjumâ noðauts. Ðî grâmata pieder pie autentiskajiem un vçsturiski nozîmîgâkajiem Latvijas valsts dibinâtâju atmiòu izdevumiem. Es ceru, ka ðî grâmata gan tâs satura, gan tâs autora dçï lasîtâjiem varçtu bût interesanta.
Atpakaï
Apskatît komentârus (0)