Maskavas dilemma
   08.02.2013

Krievijas pamattauta pamazām izmirst: mirstība joprojām pārsniedz dzimstību, arvien lielāks vīriešu procents nodzeŗas, un viņu vidējais mūža ilgums - kādi 55 gadi. Pamesto, tukšo sādžu skaits sniedzas tūkstošos, un izblīdušajās lielpilsētās lielkrievi nemaz nesteidzas ķēpāties "melnajos" darbos, ja pie rokas ir, teiksim, tadžiki no Vidusāzijas, kas par nieka grašiem gatavi rauties no rītausmas līdz vēlai naktij, lai varētu atlicināt mazliet naudas izsalkušajām ģimenēm Ferganas ielejā vai Pamira kalnu pakājē.

Tā dēvēto viesstrādnieku īpatsvars Krievijā ir lielāks nekā Vācijā ar tās turkiem. Pēc oficiāliem datiem, Krievijas Federācijā pastāvīgi uzturas 9,5 miljoni "ārzemnieku" - galvenokārt migranti no pēcpadomju telpas, kuŗiem ir par suverēnām valstīm kļuvušo, bijušo PSRS republiku pases. Ja skaita arī nelegālos ieceļotājus, šo migrantu skaits sasniedz 12 miljonus.

Maskavā izstrādāts plāns "Stratēģija-2020": šie plānotāji spriež, ka nepieciešams "izlīdzināt demogrāfisko bilanci", jo darbaspēka trūkums ir akūts, un līdz 2015. gadam Krievijai būtu jāuzņem vēl septiņi miljoni viesstrādnieku tikai no Vidusāzijas vien - no Kirgizstānas 800 000, Tadžikistānas 1,6 miljoni, Uzbekistānas - četri miljoni, Turkmēnistānas – 700 000.

Globālizācijas problēmu institūta direktors Michails Deļagins šai sakarā brīdina: ja migrantu skaits joprojām augs, "Krieviju piemeklēs Kosovas liktenis".

Maskavas iedzīvotāju skaits tuvojas 15 miljoniem, un pilsētas ielās un pazemes vagonos melnīgsnējās nekrievu sejas kļūst ierastas, un Maskavas lielvecākais Sobjaņins liek drukāt instrukcijas, kuŗās migranti tiek aicināti respektēt krievu dzīves veidu, netrokšņot un nekaut aunus namu sētās.

Lielas problēmas rada ne tik daudz viesstrādnieki no Vidusāzijas, cik migranti no Kaukāza; to vidū ir ne mazums Krievijas pavalstnieku (no Čečenijas, Dagestānas): ne reizi vien Sarkano laukumu svētdienās piepilda kaukāziešu bars, dancojot ugunīgo "lezginku", un kā nelūgti viesi tad jūtas Maskavā dzimušie krievi...

Tadžiki, kas pelna skopo iztiku, strādājot par betonētājiem vai sētniekiem, uzvedas klusāk, bet viņi "nosit cenu" darba tirgū, jo ir gatavi strādāt par algu, kuŗa ir trīs līdz četras reizes mazāka nekā minimums, kas apmierinātu "iedzimto" maskavieti.

Tikmēr Krievijas Valsts dome gatavojas pieņemt likumu, kas atvieglotu Krievijas Federācijas pavalstniecības piešķiršanu t.s. tautiešiem (sootečestveņniki), kas būtu gatavi "repatriēties", apmezdamies (nosacīti etniskajā) tēvzemē. Šai kategorijā ieskaitāmi "visi bijušās PSRS pavalstnieki un viņu pēcnācēji".

Latvijā mītošo krievvalodīgo vidū potenciālo "repatriantu" ir diezgan maz:  pārsvarā tie ir tādi, kuŗiem tīk dzīvot demokrātiskajā Latvijas Republikā, zākājot "valdošos etnokrātus".

Vairāki Maskavas eksperti ir nobažījušies sakarā ar jaunajiem pavalstniecības piešķiršanas atvieglojumiem: ja nu Krievijas pases masveidā iegūs tie paši tadžiki un uzbeki? Āķis te ir tāds, ka piešķirt privilēģijas tikai krievu tautības "repatriantiem" neatbilstu politkorrektumam. Šie eksperti labprāt atsaucas uz Izraēlas, Armēnijas, Polijas un Ungārijas pozitīvo pieredzi, piešķiŗot atvieglojumus uz etniskās izcelsmes pamata.

Taču Krievijai draud demogrāfiskā katastrofa - kur ņemt cilvēkus? Kā darbaspēks "visi labi".

Franks Gordons

Foto: www.iinuu.lv