15.05.2018
Rîgâ, Nacionâlajâ operâ, pa ceïam turnejâ no Amerikas uz Helsinkiem un vçl tâlâk – uz Sanktpçterburgu un Maskavu, neaizmirstamu koncertu sniedza mûsu izcilais tautietis diriìents Mariss Jansons ar Bavârijas Radio simfonisko oríestri.
Mariss Jansons ir ðî orkestºa un koºa galvenais diriìents kopð 2003. gada, un tieði ðai laikâ tas sasniedzis pasaules slavu, koncertçjot vai visâs ievçrojamâkajâs koncertzâlçs. Latvijas mûzikas draugiem 13. maijâ bija tâ laime baudît visaugstâkâs raudzes mâkslu un lepoties ar savçjo, Rîgâ dzimuðo ìçniju. Kopð iepriekðçjâs tikðanâs pagâjuði divi gadi, kad Maestro M. Jansons mûzicçja kopâ ar mûsu otru izcilîbu – Maestro Raimondu Paulu un Latvijas Nacionâlo simfonisko oríestri, bet pirms èetriem gadiem kopâ ar Bavârijas Radio simfonisko oríestri sniedza koncertu par godu sava tçva diriìenta Arvîda Jansona (1914 – 1984) simtajai jubilejai.
Savulaik Maestro M. Jansons pusnopietni, puspajokam teicis, ka Rîgâ mûzicçs tikai tad, kad te bûs uzcelta jauna, mûsdienu prasîbâm atbilstoða koncertzâle. Kâ zinâms, tâda vçl tikai kultûras ministres un Valsts prezidenta solîjumos, savukârt mûzikas speciâlisti pukojas, ka Opera ir nepiemçrota ðâda vçriena mûzikâlâs niansçtîbas koncertiem. Aizvadîtajâ sestdienâ koncerts notika pârpildîtâ zâlç, publika vairâkkârt uzgavilçja, piecçlusies kâjâs, un arî “izpelnîjâs” divas piedevas.
Ðoreiz programmâ bija Dþ. Rosîni uvertîra operai “Vilhelms Tells”, S. Prokofjeva Pirmais koncerts vijolei un simfoniskajam oríestrim Re maþorâ (vijoles solo – Franks Pçters Cimmermans, dzimis 1965. g., slavenîba no Vâcijas, spçlç 1711. gadâ Stradivâri darinâtu vijoli), bet otrajâ daïâ – Richarda Ðtrausa simfoniskâ poçma “Dons Þuans” un Morisa Ravçla “Valsis”. Îpaði pçdçjais skaòdarbs pacçla virs ðîs zemes gan klausîtâjus, gan gluþi burtiskâ nozîmç – arî paðu diriìentu. Marisa Jansona ekspresija un dialogs ar oríestºa mûziíiem un solistu ir aizrautîga bauda ne tikai ausîm, bet arî acîm. Izcilais diriìents patiesi brîþam vada savu oríestri ar skatienu vien, pat smalkais Japânas zizlis var atïauties nezîmçt diriìenta zîmes.
Mariss Jansons ir viens no pasaules izcilâkajiem mûslaiku diriìentiem. Dzimis 1943. gadâ Rîgâ diriìenta Arvîda Jansona ìimenç, ar izcilîbu absolvçjis Ïeòingradas konservatoriju un turpinâjis spodrinât meistarîbu Vînç pie Hansa Svarovska un Zalcburgâ pie Herberta fon Karajana.
1971. gadâ tika aizsâkts darbs ar Sanktpçterburgas (tolaik – Ïeòingradas) Filharmonisko oríestri, kad Jevgeòijs Mravinskis, toreizçjais oríestºa mâkslinieciskais vadîtâjs, piedâvâja jaunajam mûziíim galvenâ diriìenta asistenta posteni. Pastâvîga sadarbîba ar ðo mûziíu kopu turpinâjâs lîdz pat 1999. gadam.
Vairâk nekâ divas desmitgades no 1979. lîdz 2000. gadam diriìenta rokâs atradâs Oslo Simfoniskais oríestris, kïûstot par vienu no ievçrojamâkajiem oríestºiem pasaulç. Mariss Jansons pildîjis arî Londonas Filharmoniskâ oríestºa galvenâ viesdiriìenta pienâkumus (1992 – l997) un bijis Pitsburgas Simfoniskâ oríestºa mûzikâlais vadîtâjs (1997 – 2004). Mariss Jansons rçgulâri sadarbojas gan ar Berlînes, gan Vînes filharmoniíiem, 2016. gadâ Maestro treðo reizi stâjâs pie diriìenta pults pasaulslavenajâ Jaungada koncertâ Vînç.
L.K.
Atpakaï
Apskatît komentârus (0)