EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Mariss Jansons ar Bavârijas Radio simfonisko oríestri sajûsmina klausîtâjus savâ dzimtajâ pilsçtâ
86003

   15.05.2018

 

 

Rîgâ, Nacionâlajâ operâ, pa ce­­ïam turnejâ no Amerikas uz Hel­sinkiem un vçl tâlâk – uz Sanktpç­terburgu un Maskavu, neaizmir­s­tamu koncertu sniedza mûsu iz­­cilais tautietis diriìents Mariss Jansons ar Bavârijas Radio simfo­nisko oríestri.

 

Mariss Jansons ir ðî orkestºa un koºa galvenais diriìents kopð 2003. gada, un tieði ðai laikâ tas sasniedzis pasaules slavu, kon­­cer­tçjot vai visâs ievçrojamâka­jâs kon­certzâlçs. Latvijas mûzikas draugiem 13. maijâ bija tâ laime baudît visaugstâkâs raudzes mâk­slu un lepoties ar savçjo, Rîgâ dzi­muðo ìçniju. Kopð iepriekðçjâs tikðanâs pagâjuði divi gadi, kad Maestro M. Jansons mûzicçja ko­­pâ ar mûsu otru izcilîbu – Ma­­estro Raimondu Paulu un Latvijas Nacionâlo simfonisko oríestri, bet pirms èetriem gadiem kopâ ar Bavârijas Radio simfonisko or­­íes­tri sniedza koncertu par godu sava tçva diriìenta Arvîda Jansona (1914 – 1984) simtajai jubilejai.

 

Savulaik Maestro M. Jansons pusnopietni, puspajokam teicis, ka Rîgâ mûzicçs tikai tad, kad te bûs uzcelta jauna, mûsdienu pra­sîbâm atbilstoða koncertzâle. Kâ zinâms, tâda vçl tikai kultûras mi­­nistres un Valsts prezidenta solîjumos, savukârt mûzikas speciâ­listi pukojas, ka Opera ir nepie­mçrota ðâda vçriena  mûzikâlâs niansçtîbas koncertiem. Aizva­dî­tajâ sestdienâ koncerts notika pâr­pildîtâ zâlç, publika vairâkkârt uz­­gavilçja, piecçlusies kâjâs, un arî “izpelnîjâs” divas piedevas.

 

Ðoreiz programmâ bija Dþ. Ro­­sîni uvertîra operai  “Vilhelms Tells”, S. Prokofjeva Pirmais koncerts vi­­jolei un simfoniskajam oríes­t­r­im Re maþorâ (vijoles solo – Fran­ks Pçters Cimmermans, dzimis 1965. g., slavenîba no Vâcijas, spçlç 1711. gadâ Stradivâri dari­nâ­tu vijoli), bet otrajâ daïâ – Richarda Ðtrausa simfoniskâ poçma “Dons Þuans” un Morisa Ravçla “Valsis”. Îpaði pçdçjais skaòdarbs pacçla virs ðîs zemes gan klausîtâjus, gan gluþi burtiskâ nozîmç – arî paðu diriìentu. Marisa Jansona ekspre­sija un dialogs ar oríestºa mûzi­­í­iem un solistu ir aizrautîga bauda ne tikai ausîm, bet arî acîm. Izcilais diriìents patiesi brîþam vada savu oríestri ar skatienu vien, pat smalkais Japânas zizlis var atïauties ne­­zîmçt diriìenta zîmes.

 

Mariss Jansons ir viens no pa­­saules izcilâkajiem mûslaiku di­­ri­ìentiem. Dzimis 1943. gadâ Rîgâ diriìenta Arvîda Jansona ìimenç, ar izcilîbu absolvçjis Ïeòingradas konservatoriju un turpinâjis spo­d­rinât meistarîbu Vînç pie Hansa Svarovska un Zalcburgâ pie Her­berta fon Karajana.

 

1971. gadâ tika aizsâkts darbs ar Sanktpçterburgas (tolaik – Ïeò­in­g­radas) Filharmonisko oríestri, kad Jevgeòijs Mravinskis, torei­zçjais oríestºa mâkslinieciskais vadîtâjs, piedâvâja jaunajam mû­­zi­íim galvenâ diriìenta asistenta posteni. Pastâvîga sadarbîba ar ðo mûziíu kopu turpinâjâs lîdz pat 1999. gadam.

 

Vairâk nekâ divas desmitgades no 1979. lîdz 2000. gadam diri­ìen­ta rokâs atradâs Oslo Simfo­nis­kais oríestris, kïûstot par vienu no ievç­rojamâkajiem oríestºiem pasaulç. Mariss Jansons pildîjis arî Londo­nas Filharmoniskâ oríestºa galve­nâ viesdiriìenta pienâku­mus (1992 – l997) un bijis Pits­burgas Simfonis­kâ oríestºa mûzi­kâlais vadîtâjs (1997 – 2004).  Mariss Jansons rç­­gu­lâri sadarbojas gan ar Berlînes, gan Vînes filharmoniíiem, 2016. gadâ Maestro treðo reizi stâjâs pie diriìenta pults pasaulslavenajâ Jaungada koncertâ Vînç.

 

L.K. 


 

Atpakaï


Apskatît komentârus (0)



atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:

JÛSU KOMENTÂRS:


Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA