EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Mariss Jansons ar Bavārijas Radio simfonisko orķestri sajūsmina klausītājus savā dzimtajā pilsētā
86003

   15.05.2018

 

 

Rīgā, Nacionālajā operā, pa ce­­ļam turnejā no Amerikas uz Hel­sinkiem un vēl tālāk – uz Sanktpē­terburgu un Maskavu, neaizmir­s­tamu koncertu sniedza mūsu iz­­cilais tautietis diriģents Mariss Jansons ar Bavārijas Radio simfo­nisko orķestri.

 

Mariss Jansons ir šī orkestŗa un koŗa galvenais diriģents kopš 2003. gada, un tieši šai laikā tas sasniedzis pasaules slavu, kon­­cer­tējot vai visās ievērojamāka­jās kon­certzālēs. Latvijas mūzikas draugiem 13. maijā bija tā laime baudīt visaugstākās raudzes māk­slu un lepoties ar savējo, Rīgā dzi­mušo ģēniju. Kopš iepriekšējās tikšanās pagājuši divi gadi, kad Maestro M. Jansons mūzicēja ko­­pā ar mūsu otru izcilību – Ma­­estro Raimondu Paulu un Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, bet pirms četriem gadiem kopā ar Bavārijas Radio simfonisko or­­ķes­tri sniedza koncertu par godu sava tēva diriģenta Arvīda Jansona (1914 – 1984) simtajai jubilejai.

 

Savulaik Maestro M. Jansons pusnopietni, puspajokam teicis, ka Rīgā mūzicēs tikai tad, kad te būs uzcelta jauna, mūsdienu pra­sībām atbilstoša koncertzāle. Kā zināms, tāda vēl tikai kultūras mi­­nistres un Valsts prezidenta solījumos, savukārt mūzikas speciā­listi pukojas, ka Opera ir nepie­mērota šāda vēriena  mūzikālās niansētības koncertiem. Aizva­dī­tajā sestdienā koncerts notika pār­pildītā zālē, publika vairākkārt uz­­gavilēja, piecēlusies kājās, un arī “izpelnījās” divas piedevas.

 

Šoreiz programmā bija Dž. Ro­­sīni uvertīra operai  “Vilhelms Tells”, S. Prokofjeva Pirmais koncerts vi­­jolei un simfoniskajam orķes­t­r­im Re mažorā (vijoles solo – Fran­ks Pēters Cimmermans, dzimis 1965. g., slavenība no Vācijas, spēlē 1711. gadā Stradivāri dari­nā­tu vijoli), bet otrajā daļā – Richarda Štrausa simfoniskā poēma “Dons Žuans” un Morisa Ravēla “Valsis”. Īpaši pēdējais skaņdarbs pacēla virs šīs zemes gan klausītājus, gan gluži burtiskā nozīmē – arī pašu diriģentu. Marisa Jansona ekspre­sija un dialogs ar orķestŗa mūzi­­ķ­iem un solistu ir aizrautīga bauda ne tikai ausīm, bet arī acīm. Izcilais diriģents patiesi brīžam vada savu orķestri ar skatienu vien, pat smalkais Japānas zizlis var atļauties ne­­zīmēt diriģenta zīmes.

 

Mariss Jansons ir viens no pa­­saules izcilākajiem mūslaiku di­­ri­ģentiem. Dzimis 1943. gadā Rīgā diriģenta Arvīda Jansona ģimenē, ar izcilību absolvējis Ļeņingradas konservatoriju un turpinājis spo­d­rināt meistarību Vīnē pie Hansa Svarovska un Zalcburgā pie Her­berta fon Karajana.

 

1971. gadā tika aizsākts darbs ar Sanktpēterburgas (tolaik – Ļeņ­in­g­radas) Filharmonisko orķestri, kad Jevgeņijs Mravinskis, torei­zējais orķestŗa mākslinieciskais vadītājs, piedāvāja jaunajam mū­­zi­ķim galvenā diriģenta asistenta posteni. Pastāvīga sadarbība ar šo mūziķu kopu turpinājās līdz pat 1999. gadam.

 

Vairāk nekā divas desmitgades no 1979. līdz 2000. gadam diri­ģen­ta rokās atradās Oslo Simfo­nis­kais orķestris, kļūstot par vienu no ievē­rojamākajiem orķestŗiem pasaulē. Mariss Jansons pildījis arī Londo­nas Filharmoniskā orķestŗa galve­nā viesdiriģenta pienāku­mus (1992 – l997) un bijis Pits­burgas Simfonis­kā orķestŗa mūzi­kālais vadītājs (1997 – 2004).  Mariss Jansons rē­­gu­lāri sadarbojas gan ar Berlīnes, gan Vīnes filharmoniķiem, 2016. gadā Maestro trešo reizi stājās pie diriģenta pults pasaulslavenajā Jaungada koncertā Vīnē.

 

L.K. 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA