EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
Likteòdârzâ top piemiòas vieta Latvijas valsts dibinâtâjiem un atjaunotâjiem
112004

   12.05.2020

 

 

Sagaidot 30. gadadienu kopð vçsturiskâ balsojuma par Latvijas neatkarîbas atjaunoðanu, Likteòdârzâ sadarbîbâ ar biedrîbu “4. maija Deklarâcijas klubs” top jauna piemiòas vieta, kas veltîta Latvijas valsts dibinâtâjiem un atjaunotâjiem – apliecinot mûþîgu pateicîbu cilvçkiem, kuri lçma par Latvijas dibinâðanu 1918. gada 18. novembrî un balsoja par neatkarîbas atjaunoðanu 1990. gada 4. maijâ. Viòu vârdi bûs iegravçti uz soliòiem piemiòas vietâ.

 

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputâte, Kokneses fonda padomes priekðsçdçtâja: Ir sâpîgi apzinâties, ka 1940. gads viòus piemeklçja îpaði neþçlîgi – daudzi valsts dibinâtâji tika noðauti vai izsûtîti, citi devâs bçgïu gaitâs un mira sveðumâ.  Mçs esam atguvuði mûsu Latviju, bet sveðu varu nozagtos piecdesmit gadus ar uzviju atsver mûsu valsts brîvîbas piecdesmitgade, kuras laikâ ir paveikts neiespçjamais – trîsreiz atjaunota okupâcijas un karu izpostîtâ zeme un ðodien, droðâk nekâ jebkad agrâk, mûsu tauta var skatîties nâkotnç. Mçs esam Eiropâ un mûs sargâ NATO droðîbas vairogs.”

 

Velta Èebotarenoka, “4. maija Deklarâcijas klubs” prezidente: “Piemiòas vietâ uz pelçka laukakmens vienmçr bûs rakstîts “Mana balss Latvijai” – par tiem, kuri 1918. gada 18. novembrî, gada vistumðâkajâ un visdrûmâkajâ laikâ, neapjuka, nesamulsa, nenobijâs un atnesa gaismu Latvijai. Savukârt mçs, Augstâkâs padomes deputâti, kuri balsoja par Neatkarîbas deklarâciju, lepojamies ar to, ka îstenojâs mûsu pârliecîba un Latvijas Republikas proklamçðanu var godinât, pateicoties mûsu 1990. gada 4. maija balsojumam. Pirms 30 gadiem, tagad un arî turpmâk ðie divi Latvijai nozîmîgie gada skaitïi nav iedomâjami viens bez otra.”

 

Velta Èebotarenoka norâda, ka Likteòdârzs ir vienîgâ vieta Latvijâ, kur vienuviet varçs izlasît drosmîgo un gudro valsts veidotâju vârdus.

 

Piemiòas vietu Latvijas valsts dibinâtâjiem un atjaunotâjiem, kas atradîsies Draugu alejas sâkumâ, bija plânots atklât ðajâ pavasarî, taèu vispârçjâs situâcijas dçï atklâðana pârcelta uz 23. augustu. Piemiòas vietas projekta autores ir Latvijas Lauksaimniecîbas universitâtes Vides un bûvzinâtòu fakultâtes dekâne un Ainavu arhitektûras un plânoðanas katedras profesore Daiga Zigmunde un LLU Ainavu arhitektûras un plânoðanas katedras vadîtâja, asociçtâ profesore Natalija Òitavska.


Likteòdârzs saòem vçrtîgu dâvinâjumu no Latvijas zemniekiem

 

Likteòdârzs saòçmis vçrtîgu dâvinâjumu no biedrîbas “Zemnieku saeima” apvienotajâm saimniecîbâm – pateicoties vairâku desmitu lauksaimnieku ziedojumiem, Likteòdârzam uzdâvinâts jaudîgs zâles pïâvçjs.  “Cilvçki, kuri apmeklç Likteòdârzu, priecâjas par tâ sakoptajiem zâlâjiem, taèu tikai retais iedomâjas, ka zâles pïauðana ir viens no laikietilpîgâkajiem darbiem dârzâ. Tâpçc vçrsâmies ar lûgumu pie Zemnieku saeimas, jo kurð gan labâk par lauksaimniekiem zina, kâda tehnika vajadzîga, lai uzturçtu kârtîbâ 12 hektâru lielu zâlâju. Mçs esam pateicîgi ikvienai lauku saimniecîbai par dâvâto zâles pïâvçju, ko dârza darbinieki jau nodçvçjuði par “dârglietu”. Likteòdârzu uzturam skaistu un sakoptu visos gadalaikos un Zemnieku saeimas biedru dâvinâjums atvieglos mûsu ikdienas darbu,” teica Sandra Kalniete

 

Biedrîbas “Zemnieku saeima” valdes priekðsçdçtâja vietniece Maira Dzelzkalçja-Burmistre: “Mums ir svarîgi, lai bûtu ðâda vieta kâ Likteòdârzs, kas godina cilvçkus, kuri padomju okupâcijas laikâ izsûtîti sveðumâ. Ðo cilvçku vidû bija arî daudzas lauksaimnieku ìimenes, kuras aiz sevis atstâja tukðas mâjas un nepieskatîtas saimniecîbas. Kaut arî ðodien ir strâdîgi cilvçki, kuri uzòemas atjaunot ðîs pamestâs mâjas, aizvien laukos ir redzamas drupas tâm çkâm, kuras savus saimniekus tâ arî nesagaidîja. Ðo dâvinâjumu Likteòdârzam sniedzam, lai arî turpmâk Likteòdârzs bûtu sakopts un nestu tâlâk ðo cilvçku piemiòu.”


 

Atpakaï


Apskatît komentârus (1)



atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:

JÛSU KOMENTÂRS:


Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA