EIROPAS LATVIEÐU LAIKRAKSTS
“Latvijai jâkïûst par modernu, ilgtspçjîgu Ziemeïeiropas valsti”
107167
Foto: LETA

   09.07.2019

 

 

Jaunais Valsts prezidents Egils Levits, uzòemoties amata pienâ­kumus, 8. jûlijâ Saeimas ârkârtas sçdç nodeva svinîgo solîjumu. 

 

“Es zvçru, ka viss mans darbs bûs veltîts Latvijas tautas labumam. Es darîðu visu, kas stâvçs manos spçkos, lai sekmçtu Lat­vijas valsts un tâs iedzîvotâju labklâjîbu. Es turçðu svçtus un ievçroðu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturçðos taisni un savus pienâ­kumus izpildîðu pçc labâkâs sirdsapziòas,” teica Levits. Saei­mas priekðsçde Inâra Mûrniece (VL/TB/LNNK) gan aicinâja vi­­òu nodot solîjumu atkârtoti, pç­­dçjâ vârda vietâ sakot  “apzi­òas”, nevis “sirdsapziòas”, lai so­­lîjums atbilstu Satversmç rakstî­tajam.

 

Pçc tam Levits parakstîja svi­nîgo solîjumu, kas tiks nodots glabâðanâ Valsts archîvâ, un tika atskaòota Latvijas valsts himna.

 

Svinîgâ solîjuma doðanu klâ­tienç vçroja bijuðie Latvijas Valsts prezidenti Raimonds Vçjonis, Andris Bçrziòð, Valdis Zatlers, Vaira Vîíe-Freiberga un Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Kriðjânis Kariòð, ministri, kâ arî diplomâtiskâ korpusa pârstâvji. 

 

Pçc solîjuma doðanas Saeimas priekðsçde Inâra Mûrniece svi­nîgâ ceremonijâ Valsts prezi­dentam pasniedza valsts augstâ­kos apbalvojumus, ko viòð sa­òem saskaòâ ar Valsts apbalvojuma likumu. Valsts apbalvojumu li­­kums nosaka, ka Valsts pre­zidents, stâjoties amatâ, iegûst tiesîbas uz katra ordeòa – Triju Zvaigþòu ordeòa, Viestura orde­òa un Atzinîbas krusta – augstâko ðíiru, kâ arî Triju Zvaigþòu or­­deòa íçdi.

 

Pçc svinîgajâm norisçm Saei­mas namâ jaunais Valsts prezidents un viòa dzîvesbiedre An­­d­ra Levita devâs uz Otrajiem Me­­þa kapiem, kur atdeva godu pirmajam prezidentam Jânim Èakstem. Tad Egils Levits pçc zie­du nolikðanas pie Brîvîbas pieminekïa teica uzrunu un ti­kâs ar cilvçkiem, kas kuplâ skai­tâ bija sapulcçjuðies, lai sveiktu jauno prezidentu.

 

Rîgas pilî E. Levits no ie­­priekðçjâ Valsts prezidenta Rai­­m­onda Vçjoòa saòçma pils simbolisko atslçgu un ieradâs savâ darba kabinetâ. 

 

Vakarâ Latvijas Nacionâlajâ bib­liotçkâ jeb Gaismas pilî notika Valsts prezidenta rîkotâ pie­òemðana, uz kuºu bija ielûgti aptuveni 800 Latvijas redzamâko polîtiíu, mâkslinieku un sabied­risko darbinieku.

 

Visas Valsts prezidenta runas ‒ gan Saeimâ, gan pie Brîvîbas pie­minekïa, gan Gaismas pilî – bija spoþas retorikas un augstvçrtîga satura paraugi, ko augstu novçr­tçja gan tauta, gan, piemçram, Vaira Vîíe-Freiberga, sakot, ka Egila Levita runa Saeimâ pçc svinîgâ solîjuma doðanas bija ïoti iedvesmojoða. Viòa uzsvçra tâ­­das jaunâ prezidenta îpaðîbas kâ lo­­ìis­ko domâðanu, principiali­tâti un skaidru redzçjumu par prio­ritâtçm. 

 

Polîtologs,  vçstures doktors Ojârs Skudra kâ labu novçrtçja Levita iesâkto tradiciju teikt runu pie Brîvîbas pieminekïa. “Runa pie pieminekïa bûvçta kâ runa, kas veltîta tçvzemei un brîvîbai. No runas mâkslas viedokïa tâ bija konstruçta ar ïoti koncen­trçtu vçstîjumu. Tur nav nekâ lieka,” sacîja polîtologs. Pezidenta poziciju skudra raksturoja kâ apgaismotu, mûsdienîgu konser­vâ­tismu.   

 


 

Atpakaï


Apskatît komentârus (0)



atstâj tukðu: atstâj tukðu:
vârds:

JÛSU KOMENTÂRS:


Ievadiet droðîbas kodu:

Visual CAPTCHA