09.07.2019
Jaunais Valsts prezidents Egils Levits, uzòemoties amata pienâkumus, 8. jûlijâ Saeimas ârkârtas sçdç nodeva svinîgo solîjumu.
“Es zvçru, ka viss mans darbs bûs veltîts Latvijas tautas labumam. Es darîðu visu, kas stâvçs manos spçkos, lai sekmçtu Latvijas valsts un tâs iedzîvotâju labklâjîbu. Es turçðu svçtus un ievçroðu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturçðos taisni un savus pienâkumus izpildîðu pçc labâkâs sirdsapziòas,” teica Levits. Saeimas priekðsçde Inâra Mûrniece (VL/TB/LNNK) gan aicinâja viòu nodot solîjumu atkârtoti, pçdçjâ vârda vietâ sakot “apziòas”, nevis “sirdsapziòas”, lai solîjums atbilstu Satversmç rakstîtajam.
Pçc tam Levits parakstîja svinîgo solîjumu, kas tiks nodots glabâðanâ Valsts archîvâ, un tika atskaòota Latvijas valsts himna.
Svinîgâ solîjuma doðanu klâtienç vçroja bijuðie Latvijas Valsts prezidenti Raimonds Vçjonis, Andris Bçrziòð, Valdis Zatlers, Vaira Vîíe-Freiberga un Guntis Ulmanis, Ministru prezidents Kriðjânis Kariòð, ministri, kâ arî diplomâtiskâ korpusa pârstâvji.
Pçc solîjuma doðanas Saeimas priekðsçde Inâra Mûrniece svinîgâ ceremonijâ Valsts prezidentam pasniedza valsts augstâkos apbalvojumus, ko viòð saòem saskaòâ ar Valsts apbalvojuma likumu. Valsts apbalvojumu likums nosaka, ka Valsts prezidents, stâjoties amatâ, iegûst tiesîbas uz katra ordeòa – Triju Zvaigþòu ordeòa, Viestura ordeòa un Atzinîbas krusta – augstâko ðíiru, kâ arî Triju Zvaigþòu ordeòa íçdi.
Pçc svinîgajâm norisçm Saeimas namâ jaunais Valsts prezidents un viòa dzîvesbiedre Andra Levita devâs uz Otrajiem Meþa kapiem, kur atdeva godu pirmajam prezidentam Jânim Èakstem. Tad Egils Levits pçc ziedu nolikðanas pie Brîvîbas pieminekïa teica uzrunu un tikâs ar cilvçkiem, kas kuplâ skaitâ bija sapulcçjuðies, lai sveiktu jauno prezidentu.
Rîgas pilî E. Levits no iepriekðçjâ Valsts prezidenta Raimonda Vçjoòa saòçma pils simbolisko atslçgu un ieradâs savâ darba kabinetâ.
Vakarâ Latvijas Nacionâlajâ bibliotçkâ jeb Gaismas pilî notika Valsts prezidenta rîkotâ pieòemðana, uz kuºu bija ielûgti aptuveni 800 Latvijas redzamâko polîtiíu, mâkslinieku un sabiedrisko darbinieku.
Visas Valsts prezidenta runas ‒ gan Saeimâ, gan pie Brîvîbas pieminekïa, gan Gaismas pilî – bija spoþas retorikas un augstvçrtîga satura paraugi, ko augstu novçrtçja gan tauta, gan, piemçram, Vaira Vîíe-Freiberga, sakot, ka Egila Levita runa Saeimâ pçc svinîgâ solîjuma doðanas bija ïoti iedvesmojoða. Viòa uzsvçra tâdas jaunâ prezidenta îpaðîbas kâ loìisko domâðanu, principialitâti un skaidru redzçjumu par prioritâtçm.
Polîtologs, vçstures doktors Ojârs Skudra kâ labu novçrtçja Levita iesâkto tradiciju teikt runu pie Brîvîbas pieminekïa. “Runa pie pieminekïa bûvçta kâ runa, kas veltîta tçvzemei un brîvîbai. No runas mâkslas viedokïa tâ bija konstruçta ar ïoti koncentrçtu vçstîjumu. Tur nav nekâ lieka,” sacîja polîtologs. Pezidenta poziciju skudra raksturoja kâ apgaismotu, mûsdienîgu konservâtismu.
Atpakaï
Apskatît komentârus (0)