Kā Latvijai panākt kaut vai Igauniju?
   19.07.2013

Lai novērtētu vienas vai otras valsts attīstības pakāpi, tās atbilstību augstām prasībām, ir izstrādāti dažādi indeksi ar dažādiem kritērijiem. Nesen Pasaules Ekonomikas Forums publicējis Global Information Technology Report kārtējo - 12. laidienu. Šī dokumenta ietvaros ļoti svarīgs un ievērības cienīgs ir Networked Readiness Index 2013. No tā, ciktāl viena vai otra valsts apguvusi un "liek lietā" bezgalīgās iespējas, ko dod ICT (Information and Communications Technology), ir atkarīga šīs valsts nākotne daudzos aspektos, tostarp saimnieciskā stabilitāte, dalība globālajā apritē un ārējā drošība.

Un ko mēs redzam? Šogad šajā indeksā pirmo vietu ieņem Somija un pēc tās nāk pilsētvalsts Singapūra, Zviedrija, Nīderlande, Norvēģija, Šveice, Lielbritanija, Dānija, ASV un Taivana. Brīnumzeme Somija! Pēdējos gados šī ziemeļvalsts nemainīgi ierindojas pirmajā desmitniekā it visos svarīgākajos globālos indeksos: gan t.s. dzīves kvalitātes, gan izglītības, veselības aizsardzības, vispārējās sakoptības jomā.

Latvijai jānostaigā gaŗu gaŗais ceļš, lai kaut vai pietuvinātos Somijas līmenim. Toties tepat aiz Ainažiem - Igaunija! Tā šogad šajā indeksā dižojas 22. vietā - tūlīt aiz Japānas, bet Francija ir tikai 26. vietā. Lietuva pāatrinājusi gaitu - tai ticis 32. numurs. Bet Latvija, ko mēdz uzskatīt par modernāku salīdzinājumā ar Lietuvu, atrodas 41. vietā - tik vien. Un tas, ka Krievijas Federācijai tikusi 54. vieta, nudien nav mierinājums.

Nu kas notiek, kur tā vaina? Kas liedz Latvijai panākt kaut vai Igauniju, kuŗa tai tik daudzos aspektos līdzinās?

Jaunākajā Stratfor pētījumā, kur aplūkotas emigrācijas un demografijas problēmas Baltijā, arī "duŗas acīs" Igaunijas labākie rādītāji salīdzinājumā ar Latviju.: pēc Eurostat datiem, Latvijā no 2010. līdz 2030. gadam iedzīvotāju kopskaits saruks par 10%, bet Igaunijā - par 4,5 %. Pēdējo divu gadu desmitu laikā caurmēra mūža ilgums Latvijā pieaudzis no 70 līdz 73 gadiem, bet Igaunijā – no 70 līdz 76 gadiem. 2013. gada pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija 13,1 %, bet Igaunijā 10,5 %.

Uzdrošinos minēt: varbūt zināma nozīme ir Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa personībai? Valstsvīrs, kuŗš dzimis un audzis brīvajā pasaulē, kuŗa stāju veidojusi ne tikai nacionālā pašapziņa, bet arī rietumnieciskais Eiropas gars. Rīgas žurnālā IR lasāmas (tulkojumā) divas ļoti nozīmīgas Tomasa Ilvesa runas, kas teiktas 2013. gada 26. martā un 10. jūnijā. Igaunijas prezidents uzsvēris: "Mums nav jāskrienas ar savu brīvību.”  Viņš aicina partijas kļūt atklātām un godīgām, lai nepieļautu demokratijas norietu.

Minētajā žurnālā IR Sanita Upleja piemin no savas mammas dzirdētu latviešu teicienu par igauņiem: "Igaunis muguru liec tikai divreiz gadā - kartupeļus stādot un rokot."

Kur tad ir Igaunijas panākumu atslēga? Panākt kaut vai Igauniju - vai tas Latvijai ir  pa spēkam?

Franks Gordons
Foto: ebden-reisen.de