Godina pulkvežleitnanta Voldemāra Pincera piemiņu
   16.07.2013

1. jūlijā apritēja 72 gadi kopš traģiskajiem notikumiem Latvijas armijas vasaras nometnē Litenē, kad, Sarkanai armijai atkāpjoties, iedzīvotāji ieraudzīja baismīgu skatu.

Vairākās vietās atrada steigā apraktus nogalinātos virsniekus, bet kādā virsnieku namiņā ar durkli pie sienas bija caurdurts Triju Zvaigžņu ordeņa un Viestura ordeņa kavalieris pulkvežleitnantu Voldemārs Pincers... 1943. gada augustā viņš no Litenes tika pārbedīts Krustpils Kapeles kapos, jo tobrīd Krustpilī dzīvoja viņa ģimene, Daudzus gadu desmitus pulkvežleitnanta atdusas vieta plašākai sabiedrībai nebija zināma, jo viņa tuvinieki dzīvo Amerikā. Ar Brāļu kapu komitejas Krustpils novada nodaļas vadītāja Jāņa Amata un biedrības „Aloksnīte” aktīvistu pūlēm un Krustpils novada domes financiālu atbalstu šovasar 1. jūlijā pulkvežleitnanta Voldemāra Pincera (30.03.1894. - 01.07.1941) atdusas vieta ir sakopta un tajā uzstādīta melna granīta piemiņas zīme. Jūnija beigās to iesvētīja Ilūkstes, Lašu, Subates evaņģeliski luteriskās baznīcas mācītājs Raivis Martinsons.

Pirms 70 gadiem – 1943.gada augustā pie Latvijas armijas pulkvežleitnanta V. Pincera kapa sēroja viņa dzīvesbiedre Marija (Zarkeviča), dēls Ojārs Voldemārs (dzimis 1924.gadā), meita Dzidra Marija (1926) un cīņu biedri no Latgales artilerijas pulka. Šogad pulkvežleitnanta atdusas vietā militāro godu viņam atdeva Zemessardzes 56. bataljona komandieris pulkvežleitnants Vents Kodors. Krustpils novada domes priekšsēža vietniece Kornēlija Brūniņa aicināja arī turpmāk saglabāt Latvijas armijas virsnieka piemiņu. Jānis Amats iepazīstināja ar drosmīgā pulkvežleitnanta dzīves gājumu. Voldemāru Pinceru  nogalināja par to, ka viņš mīlēja savu tēvzemi un ģimeni, līdz pēdējam elpas vilcienam godprātīgi veica Latvijas armijas virsnieka pienākumus, bet nevēlējās piedalīties svešā kaŗā Latvijas okupācijas armijas sastāvā.

Kad 1940. gada septembrī no Latvijas armijas izveidoja sarkanarmijas 24. terrritoriālo korpusu, pulkvežleitnantu Voldemāru Pinceru ieskaitīja 181. strēlnieku divīzijas 639. artilerijas pulkā par diviziona komandieri. Korpusa vienības 1941. gada vasarā atradās vasaras nometnē Litenē. 14. jūnijā sākās represijas pret bijušajiem Latvijas armijas virsniekiem, bet 21. jūnijā Latvijā ienākusī hitleriskā armija jau strauji virzījās uz priekšu. Tas atbalsojās arī Litenē. Sarkanarmieši steigā likvidēja pēdējos savu zvērību aculieciniekus.

Litenes notikumu pētnieks ir arī Litenes pamatskolas ilggadējais direktors, vēsturnieks un novadpētnieks Jānis Zvaigzne - grāmatu „Kas ir Litene?” (2006), „Litene” (2010), „Jūnijs. Litene 1941” (2012) autors. Viņš pierakstījis vietējo aculiecinieku stāstījumus. Litenes nometnes virsniekiem domātie namiņi atradušies pavisam netālu no Silmaļu mājām. Traģiskajā naktī neviens nav varējis aizmigt, jo bijis liels troksnis, ap pulkvežleitnanta Voldemāra Pincera namiņu skanējušas lamas. Pa „Silmaļu” loga aizkaru spraugu mājinieki redzējuši, kā tiek izlauztas ārdurvis. Šāvieni nav dzirdēti, bet, kad sarkanarmieši aizbēguši un nometnē iestājies baigs klusums, viņi atraduši pulkvežleitnantu namiņā ar durkli caurdurtu pie istabas sienas. 1941. gada 17. jūlijā avīzē Tēvija ievietots sēru sludinājums par pulkvežleitnanta Voldemāra Pincera traģisko bojāeju 1. jūlijā.

Voldemāra Pincera dzimtā puse ir Jelgavas novada Lielvircavas pagasts. Sākoties Pirmajam pasaules kaŗam, Pincers iestājies Viļņas kaŗaskolā, ko beidzis 1915. gada maijā jaunākā virsnieka pakāpē un jau tūlīt nonācis krievu-vācu frontē, kur smagi ievainots. Vēlāk paaugstināts par leitnantu, bet 1917. gadā - par virsleitnantu. Par varonību krievu-vācu frontē Pincers  apbalvots ar diviem Sv. Staņislava un diviem Sv. Annas ordeņiem. Krievijas juku laikā viņš nonācis Sibirijā, kur kaŗojis admirāļa Kolčaka armijā pret lieliniekiem. 1920. gada janvārī kritis lielinieku gūstā, bet jūlijā atbrīvots un izraidīts uz Latviju. Kopš 1921. gada vasaras bija Latvijas armijas virsleitnants Latgales artilerijas pulkā. Beidzis artilerijas virsnieku kursus un paaugstināts par kapteini, kopš 1924. gada baterijas komandieris. 1929. gadā pārcelts uz Kurzemes artilerijas pulku. Kopš 1936. gada diviziona komandieris Latgales artilerijas pulkā pulkvežleitnanta pakāpē.

Par tēvu pulkvežleitnantu Voldemāru Pinceru tālajā Amerikā sēro dēls Ojārs Pincers, mazmeita Anita Circene un mazmazmeita Krista Kalifornijā. 1941. gada 14. jūnijā aizvesto un bojā gājušo atceres dienā  mazmeita Anita Circene pastāstīja par gaidāmo notikumu Latvijā – pieminekļa atklāšanu viņas vectēvam Voldemāram Pinceram. Viņa arī parādīja sava vectēva apbalvojumus - sešus ordeņus, ar kuŗiem viņš  apbalvots par varonību.

Latvijas armijas pulkvežleitnanta Voldemāra Pincera atceres brīža  dalībnieki ar laikrakstu Brīvā Latvija un Laiks starpniecību sūta vissirsnīgākos sveicienus viņa tuviniekiem. Tika nolemts katru gadu 1. jūijā pulcēties Kapeles kapos, lai godinātu īstena Latvijas patriota V. Pincera piemiņu.

Valija Berkina
FOTO: Oļģerts Stalidzāns