Atradums pēc 70 gadiem
   23.07.2013

Vai to var saukt par atradumu, ko cilvēks pats  noglabājis? Šinīs dienās mums visiem labi pazīstamais Okupācijas mūzeja Ārlietu direktors un mūzeja biedrības priekšsēdis Valters Nollendorfs atrada savas un sava brāļa Ulža bērnības mantiņas: cūciņas – krājkasītes ar vienu feniņu vācu naudas un naktspodiņu. Vai nav amizanti? Bet arī skumji, jo tas bija tas tālais 1944. gads,  kad krievu okupantu armija lauzās uz Rīgu un ar sirdssāpēm bija jāatstāj dzimtā sēta. Kārlim Nollendorfam un Vendelai, Valtera vecākiem, nebija nekādu citu  bagātību kā vien neliela vasarnīca „Eglaine” Inčukalnā, tautā sauktajos „Krustiņos”  Gaujas nogāzē. Tāpēc jau arī atradumos visa „bagātība” bildēs skaidri redzama - šķīvji, bļodas, karotes, nazītis, caurduris, tējkanna, sālstrauks, pelnutrauks, korķu viļķis un vairākas pudeles ar tiem labajiem Latvijas laika aizvāžajiem korķiem, vienā pat sāls iekšā. Un kā laikmeta dokumentāla liecība ir interesanta piltuve,  kuŗai cauri izaugusi sakne.

Vai aizbraucēji bēgļi varēja paredzēt, ka paies vairākas paaudzes, iekams viņi  varēs atgriezties mājās? Domāja,  ka tikai pabēgs prom no frontes līnijas, un ieraka to nepieciešamāko zemē, kur reiz bija žogs. Taču arī atmiņa mēdz kļūdīties, patiesībā izrādījās, ka desmit metrus tālāk, nekā sākumā bija licies. Valteram toreiz - četrdesmit ceturtā gada augustā - bija tikai 13 gadi, un viņš atcerējās, ka bijis klāt, kad tēvs racis tos traukus zemē . Vai arī Uldis bijis turpat,  tas jāprasa Uldim pašam, jo Valters to neatminas. Mūsdienu technoloģijas iespējas meklēt pazudušu mantu šobrīd bagātinājušas ne tikai Nollendorfu dzimtas vēsturi, tā ir arī visas mūsu tautas vēstures daļa, kaut arī skumja. Netālajos Ropažos, tagad Gaŗkalnē, Jānis Jaunsudrabiņš arī bija ieracis traukus zemē. Vai tie vēl tur atrodas, vai jau sen kāds mielojas no viņa šķīvjiem. Bēgļu gaitas abas ģimenes saveda kopā, un, kad Vācijā piedzima jaunākais Nollendorfs - Jānis, tad Jānis Jaunsudrabiņš bija krusttēvs. Jāņa mājā Amerikā redzēju Jaunsudrabiņa gleznas ar viņa veltījumu krusttdēlam.

Pēteris Korsaks