Ādolfs Sīlis - leģionārs, Daugavas Vanags un Latvijas lepnums
   06.05.2014

 

2014. gada 28. aprīlī aizgājis mūžībā.

 

Ādolfs Sīlis dzimis 1925. gadā Zemgalē, tēva mājās Jelgavas rajonā, Elejas pagastā. Tēvs strādāja muitā. Ādolfs mācījies Elejas vidusskolā, 1942. gadā  iesaukts dienestā Jelgavas apsardzības rotā. Krieviem otrreiz ienākot Latvijā, viņam Latvijas uniforma tika nomainīta ar vācu kaŗavīra ietērpu. Ādolfs bija labi ieredzēts, un 1944. gadā viņu aizsūtīju uz instruktoru skolu. Igaunijā viņu ievainoja nomaldījusies mīna, un kaŗa beigas viņš sagaidīja slimnīcā Klēgenfurtā, Austrijā.

 

Tur Ādolfs pieteicās darbā britu armijā par viesmīli un tur arī nostrādāja divus gadus. Aizbraucis uz Angliju, viņš trīs mēnešus nostrādāja lauku darbos, bet jau tad mācījās restorānu pārvaldīšanas neklātienes kursos. Strādāja par pavāru un konditoru un vēlāk kopā ar draugu  atvēra kafejnīcu Londonā. Kafejnīcai veicās, un jau tad bija redzamas Ādolfa uzņēmēja spējas.  

 

Jau 1949. gadā Ādolfs Sīlis sāka darboties Daugavas Vanagu Fondā (DVF) un vēlāk kļuva par DVF Londonas nodaļas priekšsēdi, bija arī ilggadējs DVF valdes loceklis. Bet kopš 1962. gada viņš pilnu laiku darbojās Daugavas Vanagos, pārņemot Londonas nama, 72 Queensborough Terrace, pārvaldīšanu. Viņa vadībā nams veiksmīgi saimniekoja, un Fonds to paplašināja, klāt piepērkot blakus namu, 108 Bayswater Rd.

 

Ādolfs bija viens no DVF lauku īpašuma “Straumēni” izveidotājiem. Cauri gadiem tur ir dzīvojuši simtiem latviešu, un īpašumam ir bijusi svarīga saimnieciska, sabiedriska un labdarības loma jau gandrīz četrdesmit gadus. Būdams pirmais „Straumēnu” saimnieks, viņš kopā ar Fonda valdi nodrošināja, ka šis īpašums bija financiāli stabils un panāca, ka tas kļuva par trimdas latviešu sabiedrības pamatu. Tur notikuši neskaitāmi latviešu sarīkojumi: Jāņi, jaunatnes kongresi (ieskaitot 5. un 9. Pasaules Latviešu jaunatnes kongresu), sinodes, DVF un LNPL sapulces un sesijas.

 

Ādolfa dzīvesbiedre Anita ir šveiciete. Viņa iemācījās latviski runāt un blakus Ādolfam piedalījās latviešu sabiedrībā, kā arī strādāja "Straumēnos" par māsiņu un piesaistīja klientus plašai darbībai „Straumēnos”. Ğimenē ir trīs dēli: Tālis, Olavs un Māris un divi mazbērni.

 

Kad Latvija atguva neatkarību, Ādolfs Sīlis ļoti gribēja, lai arī Latvijā DVF varētu ieguldīt līdzekļus un kaut kā dzimtenei palīdzēt. Pirmo reizi kopš kaŗa viņš uz Latviju atbrauca ar pirmo tiešo vilcienu no Anglijas 1991. gadā: „jo mēs teicām – agrāk nebrauksim, iekams Latvija nebūs brīva”. Viņš ierosināja Rīgā izveidot viesnīcu, ko nosauca par „Radi un Draugi”. Viesnīcas dibināšanā piedalījās visa Anglijas latviešu sabiedrība, bet ieguldījuma pamats bija "Straumēnu" veiksmīgā saimniekošana. Kļuvis par viesnīcas direktoru, Ādolfs viņš braukāja no Anglijas uz Latviju, vadīdams uzņēmumu līdz brīdim, kad  2012. gadā 86 gadu vecumā atkāpās no amata.

 

Viesnīca ir īpaša ar to, ka iegūtā peļņa tiek ziedota labdarībai, un šie ziedojumi Daugavas Vanagu vārdā sasnieguši jau vairāk nekā miljonu latu. Galvenie labdarības mērķi ir bijuši: Latviešu leģionāri, skolas,  Latvijas Okupācijas mūzejs, Lestenes Brāļu kapi, kultūras un jauniešu sarīkojumi un Ādolfam varbūt vistuvākais - Vītolu fonds. Vītolu fondam arī viņš pats bija dāsns ziedotājs.

 

2008. gada 17. Novembrī Ādolfs Sīlis tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Otru īpašu apbalvojumu – LATVIJAS LEPNUMS - viņš saņēma 2008.gada 26. decembrī par mecenāta darbību.

 

Ādolfs Sīlis bija īpašs cilvēks ar lielām darba spējām un īpašu „ķērienu” uzņēmējdarbībā. No šīs uzņēmējdarbības lauvas tiesu ieguva nevis viņš, bet latviešu sabiedrība un Daugavas Vanagi.