EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
“Mums ir jāpieņem, ka mēs šobrīd zaudējam…”
50135
Foto: LETA

Terēze Bogdanova    16.12.2014

 

Pazīstamais žurnāla The Economist vecākais redaktors un vairāku grāmatu autors Edvards Lūkass (Edward Lucas) 8. decembrī Londonas Ekonomikas augstskolā (London School of Economics and Political Science)  sniedza ļoti informātīvu un aktuālu lekciju pārrunājot Baltijas valstu stāvokli pašreizējā “aukstajā klimatā”, proti, situācijā, kad starp Krieviju un Rietumu valstīm ir ļoti saspīlētas polītiskās un ekonomiskās attiecības.  Lekcijas pilnais nosaukums bija “Fronline Europe: The Baltic States in a cold climate”, un to organizēja augstskolas Baltiešu studentu asociācija.

 

Lekcijā ilga aptuveni 45 minūtes, un tai sekoja jautājumu un atbilžu sesija. Pazīstamais eksperts runāja par iemesliem, kāpēc Krievija rāda savu agresīvitāti; kā Krievijas varas noteicēji ar korupciju kā pamatveidu ir iefiltrējušies dažādās jomās un sfairās kā savā valstī, tā arī ārpus tās robežām un cik veiksmīgi Rietumi reaģē uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina piekopto polītiku.

 

Lekcijas apmeklētāji bija galvenokārt Baltiešu tautu pārstāvji. Runas sākumā E. Lūkass uzsvēra, ka  visu, ko viņš zina par Baltijas valstīm,  viņš ir iemācījies no šo tautu cilvēkiem.  Tāpēc viņš vienmēr ļoti asi reaģējot, kad Rietumu valstu polītiķi Putina piekopto polītiku  Ukrainā raksturo par  negaidītu un pārsteidzošu notikumu pavērsienu. E.Lūkass norāda, ka Baltijas valstu pārstāvji Eiropas Savienību un NATO jau gadiem ilgi ir brīdinājuši par Krieviju kā iespējamu draudu. Viņš atcerējās, ka 90. gadu sākumā toreizējais Igaunijas prezidents Lennarts Meri viņam teicis, ka tad, ja Krievija nebeigs raudzīties uz Baltijas valstīm kā uz iekārojamām un iekaŗojamām territorijām, nepievērsīsies savu iekšējo problēmām risināšanai un nenoliks malā savas impēriskās ambīcijas, pasaulei agrāk vai vēlāk  nāksies ciest no šīs lielvaras agresijas. E. Lūkasas teikto  papildināja,  ka iemesli, kāpēc Krievija šogad ir spērusi vardarbīgo soli Ukrainā, ir saistāma ar trim iemesliem: tai nepatīk, ka bijušās padomju republikas, piemērām, Igaunija, Latvija un Lietuva, ir veiksmīgas savu neatkarīgo valstu veidošanā, tai nepatīk Eiropas Savienības noteiktā enerģētikas polītika, jo tas mazina korumpētas ekonomiskās darbības, kas Krievijai, savukārt ir pieņemama, un tai nepatīk Rietumi kopumā. Uzvars uz ārpolītiku ir arī stratēģiski svarīgs Krievijas prezidenta lēmums, jo tas kaut mazliet novērš valsts iedzīvotāju skatījumu  no prezidenta neizpildītajiem solījumiem un  no tā, ka, piemēram, infrastruktūra un sabiedrisko pakalpojumu sektors ir katastrofālā stāvoklī un  būdams jau 14 gadus pie varas, Putins ir izsmēlis iespēju nepaveiktos darbus un neizpildītos solījumus novelt uz priekšgājēja pleciem, kā tas bija viņa prezidentūras pirmajā  termiņā.

 

Šo daudzo gadu laikā Krievijas varas elite ir izmantojusi un izmanto korupciju par kā galveno metodi varas nodrošināšanai. Korupcija ir iesniegusies lielo uzņēmumu pārvaldīšanā, plašsaziņas līdzekļu vidē un augstākās izglītības sfairā. Propagandas plašsaziņas līdzekļos  nav vairs tikai pašā Krievijas valstī, bet arī ārpus tās, vairākām televīzijas kompanijām izveidojot angliski pārraidošus kanāļus. Savukārt Krievijas varas elites izkrāptā nauda tiek atmazgāta caur Rietumu valstu finanču centriem, jo īpaši Londonas sitiju  (City) un tajā strādājošiem  finanču uzņēmumiem un bankām. Šis ir plaši zināms fakts, taču Eiropas valstu sankcijas diemžēl netika vērstas šajā virzienā. Tāpat Rietumu valstīs ir ļoti spēcīga Krievijas spiegu koncentrācija un aktīvitāte – pat lielāka nekā Aukstā kaŗa laikā, taču attiecīgo valstu drošības dienesti ir diezgan pasīvi un pat neaktīvi šo spiegu “ķeršanā”. Lūkass arī norādīja, ka Rietumu vadošie plašsaziņas līdzekļi ir ļoti vāji aprīkoti no Krievijas ienākošo ziņu analīzēšanā un rediģēšanā un nereti, pat pašiem nepzinoties, izmanto Kremļa valodu, proti, vārds vārdā no krievu valodas pārtulkojot teikumus. Pat BBC nav redakcionālās nodaļas, kas ikdienā analizētu Krievijas ziņu saturu un novērstu saturiskās nepilnības vēstīs, kas saņemtas no Krievijas valstu iestādēm.

 

Gan no Eiropas Savienības, gan  atsevišķu Rietumu valstu pret Krieviju vērstās sankcijas pēc traģiskajiem notikumiem Ukrainā tomēr  nav bijušas pietiekami ietekmīgas,  un ;šobrīd  Rietumiem ir jāpieņem un jāsaprot, ka šajā duelī tie pašlaik zaudē. Sankcijas un citas pret Krieviju vērstās darbības ir bijušas pārāk novēlotas. Tās būtu bijušas iedarbīgākas, jā tādā veidā un apjomā kā šogad, tās būtu vērstas pret Krievija gadus iepriekš – pēc iebrukuma Gruzijā un Moldovā. Tā kā toreiz no Rietumu puses stingra rīcība nesekoja, Krievija saprata, ka tā var iet vēl tālāk, un Krimas anakesija un kaŗa darbība Ukrainā tam ir pierādījums.

 

E. Lūkass atzīst, ka viņu priecē NATO mobilizācija, kas sākusies pēc traģiskajiem notikumiem Ukrainā, un jo īpaši Velsas galotņu apspriedē  pieņemtie lēmumi sniegt noteiktu aisardzību Baltijas valstīm, taču Eiropas Savienības darbība gan nevieš drošību un pārliecību. ES ir trīs izteikti vāji posmi, - saka Lūkass – Francija un Itālija, kā arī Austrija, kuŗu darbības nereti nonāk  pretrunā  ar ES kopīgo nostāju.

 

Nobeigumā  E. Lūkass izteica prognozi, ka pēc desmit gadiem Krievijā nekas daudz nebūs mainījies: neviens no pašreizējiem opozicijas polītiķiem nebūs prezidenta postenī, un valstī joprojām dominēs pašreizējā elite, varbūt ar citādu Putinu.

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA