Agresorvalsts portrets jeb kāpēc krievi mīl Ļeņinu un Putinu
Sallija Benfelde    25.04.2024

 

 

 

Aptaujas un socioloģiskie pētījumi joprojām nedod precīzu un pilnīgi patiesu Krievijas iedzīvotāju uzskatu un nostājas ainu. Tomēr zināmu priekšstatu par to, ko iedzīvotāji vēlas, no kā baidās un no kādām atbildēm izvairās, aptaujas dod gan. Tāpat kā ļauj apjaust par pašapmānu, kuŗā dzīve Krievijā acīmredzot ir vieglāka.

 

Levadas Centrs, kuŗš jau sen Krievijā ieguvis „ārvalstu aģenta” statusu, martā veica vairākas interesantas aptaujas: par Ļeņinu un viņa lomu Krievijas dzīvē un par vēlmi emigrēt no Krievijas un attieksmi pret tiem, kuŗi to jau ir izdarījuši. Arī par populārāko informācijas avotu Krievijā.

 

Lielākā daļa aptaujāto Ļeņinu un viņa lomu Krievijā vērtē pozitīvi. Astoņpadsmit gadu laikā, kopš tiek veikts tāds pētījums, ir palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuŗi Ļeņina lomu valsts vēsturē vērtē pozitīvi. 2006. gadā Ļeņinu tā vērtēja 40 procenti iedzīvotāju, bet šogad - jau 67 procenti. Vispozitīvāk Ļeņinu vērtē iedzīvotāji, kuŗi ir 55 gadus un vecāki – šajā vecuma grupā tā domā 74 procenti iedzīvotāju. No tiem, kuŗiem ir vidējā izglītība, tā domā 72 procenti. Ja vēlēšanas notiktu jau nākamajā svētdienā, tad no tiem, kuŗi Ļeņinu vērtē pozitīvi, 83 procenti balsotu par Krievijas Federācijas Komūnistisko partiju. Savukār negātīvi Ļeņinu visvairāk vērtē vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem (63 procenti) un vecuma grupā no 40 līdz 54 gadiem (62 procenti). Iedzīvotāju vidū ar augstāko izglītību Ļeņinu neāatīvi vērtē 21 procents. Kopumā no 2006. Līdz 2024. gada martam klaji negātīvo vērtējumu daudzums ir samazinājies no 9 līdz 5 procentiem. Sociologi arī atzīmē, ka attieksme pret Ļeņinu ir mainījusies pēdējo 25 gadu laikā. 1998. gadā  37 procenti uzskatīja, ka pēcteči ir izkropļojuši Ļeņina idejas. Šogad jau vairāk nekā trešā daļa (35 procenti) iedzīvotāju domā, ka viņš ir cilvēks, kuŗš izvedis valsti uz progresa un taisnīguma ceļa! Pamatā tā domā lauku iedzīvotāji (44 procenti) un tie, kuŗi ir gatavi balsot par KF Komūnistisko partiju (53 procenti). Par to, ka Ļeņina idejas ir izkropļojuši pēcteči,  tagad vairāk pārliecināti ir to pilsētu iedzīvotāji, kur dzīvo no 100 līdz 500 tūkstošiem cilvēku (31 procents).

 

Tikpat pārsteidzoša, manuprāt, ir vēlme emigrēt no Krievijas laikā, kad kaŗš ietekmē gan pirktspēju, gan ar katru dienu aizvien vairāk pastiprina represijas. Proti, kopumā tikai deviņi procenti iedzīvotāju gribētu aizbraukt no Krievijas un dzīvot kādā citā valstī. Turklāt viņu skaits, gadiem ejot, samazinās. Arī to gados jaunāku cilvēku skaits, kuŗi gribētu aizbraukt no Krievijas, ir vairāk, bet trīs gadu laikā ir samazinājies pat vairāk nekā trīs reizes. Vaicāti par to, kādēļ gribētu aizbraukt, iedzīvotāji lielākoties min vēlmi nodrošināt bērniem labāku nākotni, polītisko un ekonomisko Krievijas situāciju, arī interesi par citu kultūru. Lai gan vai visās aptaujās jau sen Krievijā “ienaidnieks Nr. 1” ir Amerika, no tiem, kuŗi grib aizbraukt vai par to reizēm domā, visvairāk ir to, kuŗi grib pārcelties uz ASV. Nākamās ir Eiropas valstis un Turcija. Ne Latvija, ne Lietuva un Igaunija šajā sarakstā neparādās – iespējams, ka Baltijas valstis ir sadaļā “citas Eiropas valstis” (9 procenti). No Eiropas valstīm, uz kuŗām visvairāk gribētu doties tie, kuŗi domā par emigrāciju, visiekārotākās ir Vācija un Italija, tad Spānija un Šveice. Jāpiebilst, ka kopumā 16 procenti jeb aptuveni katrs sestais Krievijas iedzīvotājs pazīst kādu, kuŗš jau pārcēlies un dzīvo ārzemēs. Lūgti novērtēt, ko domā par tiem, kuŗi jau aizbraukuši, 43 procenti viņus uzskata par nodevējiem, 40 procenti domā, ka aizbraucēji netic Krievijas nākotnei, bet 33 procenti apgalvo, ka emigranti baidās no mobilizācijas. 19 procenti respondentu domā, ka no Krievijas aizbrauc Putina dēļ, jo viņu neatbalsta. Protams, visvairāk to vidū, kas uzskata, ka aizbrauc nodevēji, ir gados vecākie Krievijas iedzīvotāji. Kopumā tikai četri procenti iedzīvotāju atbalsta un ar simpātijām izturas pret aizbraukušajiem, turklāt par tiem, kuŗi aizbraukuši tādēļ, ka baidās no mobilizācijas, attieksme ir mazliet labāka – ar simpātijām par viņiem domā seši procenti aptaujāto.

 

Nav noslēpums, ka oficiāli Krievijā ir pieejami vien Kremļa atbalstītie un atļautie mediji, bet internets, lai gan ar ierobežojumiem un izsekošanu, tomēr ir pieejams. Levadas Centra veiktā aptauja šogad marta pēdējā dekādē ļauj saprast, kas veido Krievijas iedzīvotāju informatīvo telpu.

 

Televīzija joprojām ir Krievijas iedzīvotāju galvenais informācijas avots, un tai arī visvairāk uzticas. Internetu visvairāk lieto gados jaunākie, izglītotākie un turīgākie iedzīvotāji. Ziņas televīzijā savukārt visvairāk skatās gados vecākie, mazāk izglītotie un nabadzīgākie. Šogad martā 65 procenti iedzīvotāju aptaujā sacīja, ka viņu galvenais informācijas avots ir televīzija, Telegram izmanto 24 procenti, interneta izdevumus – 28, bet sociālos tīklus kā ziņu avotus lieto 38 procenti iedzīvotāju. Radio klausās ne vairāk kā 16 procenti, un tie ir gados vecākie iedzīvotāji. Informācijas iegūšanai drukātos medijus izmanto maz –  grupā no 18 – 24, tos lasa tikai trīs procenti, un jo gados vecāki ir cilvēki, jo vairāk tos lasa. Grupā 55 gadi un vecāki iedzīvotāji drukātos medijus lasa visvairāk – 12 procenti. Protams, demokratiskā valstī, kuŗā nepastāv stingra informācijas un mediju cenzūra, nebūtu tik ļoti svarīgi, kādus informācijas avotus izmanto iedzīvotāji. Diemžēl Krievijā televīzija tiek kontrolēta ļoti stingri, tajā ir daudz propagandas raidījumu, kuŗos izskan klaji meli un populārākie “žurnālisti” patiesībā ir aktīvākie Kremļa propagandisti. Tādēļ nepārsteidz ne Ļeņina augošā populāritāte, ne atbalsts Putinam.