EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Franks Gordons. MIJKRĒSLIS MIKRORAJONĀ
48375

   30.09.2014

 

FRANKA GORDONA ATMIŅU STĀSTI PAR PADOMJU GADIEM LATVIJĀ

"MIJKRĒSLIS MIKRORAJONĀ" 


Grāmatu varat iegādāties Latvijas grāmatnīcās,

bet pie mums redakcijā Ģertrūdes ielā 27 - lētāk. 

 

6.00 EUR

 

Varam izsūtīt pa pastu. Kontaktus meklējiet www.brivalatvija.lv  

 

 

Pamatā ir patiesi notikumi

 

FRANKS GORDONS PAR SAVU ROMĀNU "MIJKRĒSLIS MIKRORAJONĀ”

 

Savās atmiņās "Pagātne, kas turpinās", kas parādījās LAIKA slejās, esmu šur tur atļāvies grozīt darbojošos personu vārdus un "beletrizēt" dažas ainas — galvenokārt tālab, lai nekaitētu tiem cilvēkiem, kas palikuši tur, viņpus dzelzs aizkara. Tagad nu uzdrošinos "celt priekšā" LAIKA lasītājiem plašāku sacerējumu (ko varētu nosaukt, ja nu katrā ziņā jāapzīmē darba žanrs, par "modernu romānu"). Nekāds biezs sējums jau tas nav, drīzāk gan paplāna burtnīciņa, bet darbības laiks ir diezgan plašs.

 

Par pašu šo sacerējumu pašam autoram nav ko teikt: lai spriež, komentē, dusmojas (vai priecājas? Kas to lai zina...) tie, kas šo manu darbu lasīs. Mana sacerējuma varoņu valoda ir p a d o m j u latviešu valoda — to gan lūdzu ņemt vērā.

 

Vienīgais, kas man uz sirds: lai man piedod Vizma Belšēvica (kas joprojām dzīvo savā dzimtajā zemē un kurai es novēlu vēl ilgus un raženus gadus), ka uzdrošinājos viņas vārsmas likt kā epigrafus vai moto atsevišķo nodaļu ievadam un pat vienu vienīgu reizi attēlot viņu brīdī, kad top viens no izteiksmīgākajiem Belševicas dzejoļiem. Lai viņa netur uz mani ļaunu prātu: ko tad es varu līdzēt, ja viņas dzeja sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā patiešām jo plaši atbalsojās visā Latvijā, saviļņojot prātus un arī sirdis?

 

Un vēl kas: es pats nudien nezinu, kas es tagad esmu — nepieskaitu sevi ne pie tagadējās Latvijas literātiem, nedz pie latviešu trimdas prozistiem, jo neesmu ne latvietis, nedz arī trimdinieks. Lūdzu uzskatīt autoru par to, kas viņš, šķiet, tiešām ir: — r ī d z i n i e k s, kas tagad dzīvo savu senču zemē Izraēlā un "izmēģinājis roku," rakstīdams latvju mēlē par zemi un ļaudīm, kas viņam joprojām tuvi.

 

Redaktors lūdza, lai atsūtu savu ģīmetni. Nolēmu rādīties lasītājiem tāds, kāds es biju 1972. gada pavasarī — tad, kad beidzas mana sacerējuma varoņu ikdienas gaitu izklāsts. Šie varoņi nav gluži "izdomāti": sacerējuma pamatā ir patiesi notikumi, tikai, protams, pārveidoti tā, lai īstos "vaininiekus" neizdotos identificēt.

 

FRANKS GORDONS 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA