EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Trimdas archīvu mājupceļš. Mūzejs aicina – varbūt tev garāžā vai pagrabā ir….?
114643
Apsveikuma kartītes, ko Antonija Vanaga sūtīja no ASV savai brāļameitai Ievai Rīgā 20. gadsimta 60. gados

   27.10.2020

 

 

Mūzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” ir sagatavojis informāciju par ko ļoti īpašu un aktuālu – nelielu daļu no “vēlmju saraksta” mūzeja krājuma papildināšanai. Priekšmetu dāvinājumi vienmēr ir un būs mūzeja neatņemama sastāvdaļa, par ko esam neizsakāmi pateicīgi visiem tā atbalstītājiem! Konkrētie priekšmetu dāvinājumi no šī saraksta palīdzētu illustrēt mūzejam un diasporai svarīgas tēmas. Informācijā dalās mūzeja vadītāja Marianna Auliciema.

 

“Bet ko ĪSTI jūs meklējat mūzejam?” – tas ir jautājums, ko dzirdam bieži no latviešiem ārvalstīs, kuŗus sastopam, kad esam ekspedīcijās, aktīvi vācot materiālus mūzeja krājumam. Kopš mūzeja dibināšanas esam īpašā attīstības fāzē – kuŗā viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir izveidot bagātīgu vēstures liecību krājumu par latviešu migrāciju un diasporu. Tādēļ, cik vien iespējams, dodamies rēgulārās ekspedīcijās pie latviešu kopienām ārzemēs, mērķtiecīgi vācot priekšmetus, dokumentus, fotografijas un stāstus. Neskatoties uz to, ka mūzejam ir sava oficiālā krājuma polītika, kuŗā ir uzskaitīts, kādus materiālus mūzejs vāc, no šī oficiālā dokumenta tomēr nav tik vienkārši saprast, kuŗas no katram piederošajām lietām varētu būt nozīmīgas krājumam!

 

Daudzreiz mūs interesē pavisam ikdienišķas, “necilas” lietas – galvenais, lai tās palīdz illustrēt kādu svarīgu tēmu saistībā ar latviešu dzīvi ārzemēs. Piemēram, Aina Novadnieks bija pavisam pārsteigta, kad ciemojāmies pie viņas Ziemeļanglijā! Mums interesēja veikalā nopērkama plastmasas Tupperware bļoda ar vāku, ko Aina ir gadiem lietojusi, lai tajā “atpūtinātu mīklu”, kad cep rupjmaizi. Šī bļoda, kā stāstīja Aina, ir vislabākā un uzticamākā lieta, bez kuŗas rupjmaizes cepšana viņas virtuvē būtu neiedomājama. Ainas stāsts par rupjmaizes cepšanu Anglijā pēc Otrā pasaules kaŗa – par izejvielām, ko nevarēja dabūt, par ģimeni un latviešu sabiedrību Bradfordā, kam maize tika cepta, – kopā ar šo uzticamo darba rīku, plastmasas bļodu (jā, atzīstam, ka vēl labāks eksponāts būtu kūpošs, smaržīgs rupjmaizes kukulis!), palīdz illustrēt mūzejam interesējošo tēmu – latviešu ēdieni un to gatavošana diasporā.

 

Citu reizi ekspedīcijas laikā sēdējām pie galda Toronto latviešu centrā un stāstījām par mūzeju, un tika uzdots jautājums: “Vai ir kāda īpaša lieta, ko ļoti meklē iekļaušanai mūzeja krājumā?” Toreiz, ceļojot Kanadā, bijām daudzus stāstus uzklausījuši par pirmajiem obligātajiem darbiem, ko latvieši uzņēmās 20. gadsimta 50. gados pēc iebraukšanas Kanadā pēc Eiropas bēgļu nometnēs pavadītiem gadiem. Tādēļ uzreiz atbildēju, ka meklējam ķiveri, kuŗa piederējusi kādam latvietim, kas pēc iebraukšanas strādāja zelta raktuvēs Kanadas iekšzemes provincē… Un – galdiņ, klājies! Kanadas latvietis Jānis Valdmanis paceļ roku – viņam ir tāda veca ķivere pagrabā! Tā savulaik piederējusi Jānim Peniķim, kuŗš sākumā bija strādājis zelta raktuvēs, vēlāk pārgājis uz urāna raktuvēm. Jānis varētu mums rītdien to atvest! Tā mēs krājumā ieguvām brīnišķīgu priekšmetu, kas illustrē grūto un bīstamo darbu, ko daudzi jauni latviešu vīrieši uzņēmās, lai atmaksātu jaunajai mītnes zemei par iespēju pārcelties uz turieni. 

 

Mūzeja “Latvieši pasaulē” darbiniekiem sarunās, lasot un domājot par latviešu sabiedrību un pieredzi ārpus Latvijas, kā arī plānojot nākotnes izstādes un projektus, izveidojies īpašs “vēlmju saraksts” mūzeja krājuma papildināšanai. Ļoti vēlamies saņemt dāvinājumā vairākus priekšmetus, kas varētu illustrēt mūzejam un diasporai svarīgas tēmas. Padalos ar daļu no šī “vēlmju saraksta” šeit – ar cerību, ka varētu notikt līdzīgi kā ar zeltrača ķiveri! Mūzejs “Latvieši pasaulē” priecātos saņemt dāvanā šo lietu kopā ar stāstu!

 

● Vēstules – sarakste starp Padomju Latviju un Rietumiem. Jau vairākus gadus mūzejs strādā pie tēmas par saziņu starp cilvēkiem abās “dzelzs priekškara” pusēs – ar domu atspoguļot emocijas, komunikāciju un prakstisko dzīvi ģimenēs, kuŗas tika šķirtas uz gadu desmitiem.

 

● Novusa galds (darināts trimdā) un/vai novusa turnīra balva/kauss. Novuss tika (un joprojām tiek!) kaislīgi spēlēts latviešu kopienās ārpus Latvijas, ir organizēti turnīri, čempionāti, ārzemēs dzīvojoši latvieši ir darinājuši un tirgojuši novusa galdus un piederumus. Mūzeja krājumā pašreiz nav neviena priekšmeta, kas saistītos ar novusa spēlēšanu ārpus Latvijas!

 

● Archeoloģiskais tautastērps – iegādāts Latvijā 20. gadsimta 90. gados. Mūzeja krājumā ir vairāki tautastērpi, kas izvesti no Latvijas bēgļu gaitās vai darināti ārpus Latvijas okupācijas laikā. Šo kollekciju vēlamies papildināt ar tādu tērpu, kas ir komplektēts un nopirkts Latvijā 20. gadsimta 90. gados, pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, un aizvests uz savu mītnes zemi. Šajā laikā bija “modē” greznie archeoloģiskie tērpi ar mēlītēm un misiņa zvaniņiem.

 

● Plakāts, ko nesis koris vai tautas deju grupa Dziesmu svētku gājienā. Dziesmu svētku gājienos ārpus Latvijas vienmēr ir bijusi tradicija katrai deju kopai vai korim nest plakātu, uz kuŗa ir uzrakstīts kopas vārds. Šādi plakāti parasti tika darināti centrālizēti, ar vienotu stilu un izpildījumu.

 

● Augstskolas talārs vai tā sastāvdaļa – no kalpošanas universitātē, absolvēšanas vai kā korporācijas regālija. Nonākot trimdā, latviešiem bija īpaši svarīgi izskolot savus bērnus – dēlus un meitas. Universitātes izglītība ir bijusi ļoti augsti vērtēta trimdas latviešu vidū, tādēļ krājumam meklējam priekšmetus, kas atspoguļo latviešu studentu kopas un latviešu attieksmi pret augstāko izglītību.

 

● Kādas pilsētas telefonu grāmata no 1970. vai 1980. gadiem. Latvieši, pārvācoties uz jaunu pilsētu, nereti meklēja citus latviešus, izmantojot telefonu grāmatas – tajās tika meklēti latviešiem raksturīgie uzvārdi – Bērziņš, Krūmiņš, Celmiņš, Ozoliņš…

 

● Rūpnīcas Red Wing māla krūka no Minesotas, kuŗā skābēti kāposti. Šīs krūkas, darinātas Red Wing rūpnīcā, bija iecienītas starp Minesotas latviešiem (ASV) kā kāpostu skābējamie trauki. Mūzeja krājumā jau ir vairākas abras, kas darinātas ārpus Latvijas, taču nav neviena priekšmeta saistībā ar kāpostu skābēšanu!

 

● Loterijas rats vai kaste no latviešu nama. Latviešu sabiedrības ārpus Latvijas ir cēlušās un izdzīvojušas, galvenokārt balstoties uz latviešu kopienu brīvprātīgi ieguldīto laiku un ziedotāju līdzekļiem. Latviešu namos daudzu gadu garumā ir rīkotas loterijas un citas īpašas līdzekļu vākšanas akcijas. Loterijas bija slavenas ar savām latviskajām balvām – izšūtiem spilveniem, tautiskām lellēm, vietējo mākslinieku darbiem vai pašmāju saimnieču ceptām tortēm.

 

● Atribūts no vasaras nometnes šķēršļu gājiena vai cits priekšmets, kas saistās ar vasaras nometnēm. Svarīga trimdas kultūras dzīves daļa bija latviešu skolas un vasaras nometnes bērniem un jauniešiem. Šķēršļu gājieni ir neatņemama vasaras nometņu sastāvdaļa, kuŗā audzinātāji un skolotāji veido aizraujošus piedzīvojumus un izaicinājumus nometņu dalībniekiem.

 

● Viesu grāmata no latviešu mājām, kuŗā ir izlasāmi citu latviešu ģimeņu viesu vārdi, apciemojumi, novēlējumi vairāku gadu garumā. Šādas viesu grāmatas agrāk bija ļoti populāras, un tās savā ziņā atklāj latviešu sabiedrības “mikrokosmu” – ciemošanos, svinības, viesu vizītes no Latvijas, gadskārtu paražas, sabiedrības notikumus u.c.

 

● Latviešu basketbolista tērps vai daļa no tērpa. Latviešu bēgļiem bija liela ietekme uz basketbola sporta attīstību vairākās valstīs pēc Otrā pasaules kaŗa. Mūzeja krājumam meklējam atribūtus, kas atspoguļotu latviešu aizraušanos ar basketbolu, piemēram, kādas komandas uniformu (latviešu komandas vai latvieša, kas piedalās mītņu zemes komandā), apbalvojumus u.c. Interesē arī citi sporta veidi un to atribūti.

 

● Tipiskas skatuves dekorācijas (bērzi, Latvijas lauku ainas elementi), kas ir atkārtoti izmantotas teātŗa izrādēs latviešu namos. Teātŗa izrādes allaž ir iepriecinājušas latviešu nama apmeklētājus visā pasaulē. Parasti namam bija savs krājums ar “tipiskiem” latviešu lauku ainavas rekvizītiem, kas tikuši izmantoti vairākkārt dažādām izrādēm. Nereti šīs dekorācijas bija kāda vietējā latviešu mākslinieka darbs.

 

● Ģitāra, kas spēlēta latviešu svētkos, vai tās kaste (iespējams, ka kaste izrotāta ar lipekļiem no latviešu svētkiem un pilsētām). Mūzeja krājumā ir vairāki mūzikas instrumenti, ieskaitot kokles, akordeoni, trompetes, ar kuŗiem ir spēlēta latviešu tradicionālā mūzika. Šoreiz meklējam ģitāru, bungas, sintezatoru vai citus instrumentus, kas atspoguļotu tieši populārās rokmūzikas atskaņošanu latviešu svētkos.

 

● Rokdarbnieces šujamkaste ar saturu – diegiem, adatām, dzijām, pogām utt; vai citi daiļamatniecības rīki – koka iededzināšanai, izgrebšanai utt. Latviešu rokdarbi ir viens no visredzamākiem veidiem, kā tika kopta latvietība ārpus Latvijas. Dīvāns ar krustdūrienā izšūtu spilvenu ir bieža parādība diasporas latviešu mājās, kā arī koka sienas sķīvis vai citi daiļamatniecības izstrādājumi. Mūzejam ir kollekcija ar daiļamatnieku darbiem, bet derētu arī amatnieku un rokdarbnieču darbarīku komplekti!

 

● Darba rīki vai citi piederumi no “pirmajiem obligātiem darbiem” pēc ierašanās mītņu zemē – strādājot laukos, slimnīcā, būvējot mājas, rūpnīcā utt. Pirmie obligātie darbi pēc ierašanās mītnes zemē bieži bija melnstrādnieku darbi, ar kuŗiem varēja atpelnīt ceļu. Šajos darba piedāvājumos parasti netika ņemtas vērā darbinieka iepriekšējās darba kvalifikācijas vai darba iemaņas. Dažiem šiem darbiem (piemēram, slimnīcas sanitāres) bija izaugsmes iespējas, un latvietes arī turpināja strādāt slimnīcās kā medmāsas, kuŗām bija īpašas uniformas, nozīmītes un darba aprīkojums.

 

● Tautas tērps vai tā daļa, kas darināta no nestandarta materiāliem. Bēgļu nometnēs Vācijā trūka materiālu, ar ko darināt tautastērpus, tādēļ nereti saktas tika darinātas no skārda bundžām, krekli – no izpletņu zīda, brunči – no krāsotām vecām segām utt.

 

● Dienasgrāmatas, rakstītas bēgļu gaitās Otrā pasaules kaŗa beigās. Mūzejs īpaši meklē dienasgrāmatas, kuŗās ir aprakstīti pārdzīvojumi un maršruti, ceļojot no dzīvesvietas Latvijā uz evakuācijas ostu.

 

● Izbraukšanas atļauja vai citi dokumenti, kas atspoguļo bēgšanu/evakuāciju no Latvijas territorijas. Mūzeja krājumā ar dokumentiem ir jau ļoti labi pārstāvēts dzīves posms bēgļu nometnēs, taču mums ir daudz mazāk dokumentu, kas saistīti ar izbraukšanu no Latvijas un ceļu līdz bēgļu nometnēm.

 

Protams, šīs lietas tikai tad ir nozīmīgas, ja tām līdzi nāk priekšmeta stāsts – kuŗš to ir lietojis, kuŗā laikā un vietā? Noderīgas ir arī fotografijas vai dokumenti, kas papildina un padziļina gan cilvēka pieredzes stāstu, gan illustrē pašu priekšmetu. Ja Jums garāžā vai pagrabā ir kāds no augstākminētajiem priekšmetiem un vēlaties to dāvināt mūzejam, lūdzu, rakstiet uz lapainfo@gmail.com! Mēs labprāt saņemtu ziņu no Jums un pārrunātu iespēju par šo priekšmetu dāvināšanu muzejam un pārvešanu uz Latviju! Papildinformāciju ir iespējams atrast mūzeja “Latvieši pasaulē” atjaunotajā mājaslapā.

 

 

 Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem

 

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (8)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA