EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Par Likteņdārzu un par Latviju Eiropas Savienības paspārnē
115432

Eiroparlamenta deputāte un Kokneses fonda valdes priekšsēde Sandra Kalniete intervijā Ligitai Kovtunai    05.01.2021

 

 

Gadumijas intervijās parastais jautājums būtu – kā aizvadījāt šo gadu? Šai reizē tā laikam nebūs pareizā intonācija... Un tomēr – jūsu gandarījumi par paveikto Latvijā, Likteņdārzā un Eiropas Parlamentā?

 


Grūts, psīcholoģiski ļoti grūts bijis šis gads visiem latviešiem, lai kuŗā pasaules malā mēs dzīvotu. Pirmām kārtām – kā redziet, mums nācies pierast pie attālinātām sarunām, arī mēs runājam zoom formātā, un tas ir pavisam citādi nekā klātienē. Un vēl – ir nepieciešama ļoti liela disciplīna, lai sakārtotu visas personiskās un ar darbu saistītās lietas šajā izaicinājumu pilnajā laikā. Bet es ar cerībām raugos uz priekšu – vakcīna ir klāt, līdz pavasarim droši vien vismaz tiksim skaidrībā par to, ar ko varam rēķināties nākamajā gadā. Lielajam pārbaudījumam tomēr ir arī savas  „pozitīvās blaknes”, un viena no tām – sakarā ar to, ka nevarēja braukt uz dažādām eksotiskām zemēm, cilvēki apceļoja Latviju, atrodot daudz jauna un pievilcīga. Likteņdārzā apmeklētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir divkāršojies! Tas ir nesalīdzināmi lielāks, pat salīdzinot ar Latvijas Simtgades gadu. Šurp brauc ne tikai pašmāju cilvēki, bet arī ceļinieki no citām valstīm, īpaši laikā, kad, atverot robežas, bija tā sauktais Baltijas burbulis, Likteņdārzā bija daudz apmeklētāju no Lietuvas un Igaunijas. Ceru, ka šī tendence turpināsies. Latvijas tūrisma maršrutiem vispār ir ļoti plašs piedāvājums, cilvēkiem ir tik daudz jaunu atklāsmju, un Likteņdārzs ir viena no tām. Ko mēs darījām šai laikā? Mēs daudz strādājām. Piemēram, apzaļumojām  Lielo kalnu, kas tagad gan ir „iekonservēts”, bet nākamajā gadā to pamazām veidosim par dabisku pļavu ar takām.

 

Par vienu no nozīmīgākajiem veikumiem vēlos nosaukt piemiņas vietas – veltījuma Latvijas valsts dibinātājiem un atjaunotājiem atklāšanu aizvadītā gada 6. septembrī. Pandēmijas dēļ noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ divas reizes nācās pārlikt svinīgo datumu, līdz aizkustinošā pasākumā tomēr tika atklāta vieta, kur šo izcilo cilvēku vārdi ir nosaukti un izlasāmi. Pirmo reizi visi kopā un katrs nosaukts vārdā. Pat nedaudz pārsteidzoši, ka līdz šim Latvijā nav izveidota neviena piemiņas plāksne šiem ļaudīm, kur būtu izlasāmi viņu vārdi. Nu cilvēkiem, kas 1918. gada 18. novembrī un 1990. gada 4. maijā dibināja un atjaunoja mūsu valsti, ir atdots gods. Un vienuviet viņi visi tiek godināti Likteņdārzā.

 

Turpinājies bruģakmeņu klājums Draugu alejā, un vēl pietrūkst tikai nedaudz vairāk par 300 akmeņiem, lai būtu apaļi 30 tūkstoši. Te varu paziņot, ka 30. tūkstošā bruģakmeņa noguldītājs saņems īpašu balvu no Kokneses fonda. Ir pamats cerēt, ka to sagaidīsim jau drīz, šajā, 2021. gadā.

 

To taču var izdarīt arī tīmeklī? Aicinu sarosīties un nopirkt akmeni ar savu vai savu bērnu vārdu vietnē www.draugiem.lv/liktendarzs/! No personīgās pieredzes zinu, cik pacilājoši ir to aplūkot, manā gadījumā klātesot trīs paaudžu pārstāvjiem. 

 

Turklāt – ir uzlabota Likteņdārza mājaslapa www.liktendarzs.lv, tā kļuvusi vienkāršāka, saprotamāka. Esam būtiski vienkāršojuši ziedojumu veikšanu un, nospiežot pogu „ziedot”, darbība notiek ātri un viegli. Un ziedojumi mums joprojām ir vajadzīgi, lai paveiktu visu iecerēto. Izmantojot izdevību, teikšu lielu paldies visiem līdzšinējiem ziedotājiem – privātpersonām un organizācijām, tostarp Amerikas Latviešu apvienībai! Mums ļoti noderīgi ir arī gluži praktiski dāvinājumi, kā, piemēram, Zemnieku Saeimas šopavasar dāvātais jaudīgais zāles pļāvējs. Iedomājieties, Likteņdārza 15 hektaru platību līdz tam pļāvām ar gana nolietoto piemājas dārziņam piemērotu zāles pļāvēju, ko pārslodzes dēļ mūsu darbinieki ar „zelta rokām” nemitīgi bija spiesti labot. 

 

Vēl liela pateicība Kokneses domei, kas parūpējās, lai ceļš no Daugavpils šosejas līdz Likteņdārzam tiktu noasfaltēts – vairs nebūs jābrauc pa grantsceļa putekļiem un grambām. Ir arī paplašināta autostāvvieta un pie bērnu rotaļu laukuma izveidots jauns izzinošs objekts – Liepozolu lapene. Tās ekspozīcijā iepazīstinām ar latviešu spēka kokiem: ozolu un liepu, to izskatu, ziediem un augļiem, stāstām par to nozīmi latviskajās tradīcijās. Likteņdārzs kā ģimenēm draudzīga vieta šī objekta izveidei saņēma Sabiedrības integrācijas fonda līdzfinansējumu.

 

Lietus stāvus lija arī kādā ļoti skaistā un svarīgā sarīkojumā, kad Likteņdārzā piemiņas ozolus stādīja prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Egils Levits. Viņš gan teica: „Lietus ļoti piederas Likteņdārzam...”

 

Jā, todien, 10.jūlijā turpinājām mūsu tradiciju, kad Valsts prezidenti iestāda savu kociņu piemiņai ar veltījumu nākamajām paaudzēm. Tas bija kārtējais pacilājošais sarīkojums, turklāt izvērtās gluži praktisks – ja lietus gaŗas stundas aprasina tikko iestādītos kociņus, tie labāk augs!

 

Gandarījums par padarīto ir liels, un uz Likteņdārza nākotni skatos ar lielu pārliecību. Atminos laiku pirms gadiem desmit, ka te bija diezgan klusi, likās, cilvēki būs grūti iekustināmi. Nu varu teikt, ka esam tikuši pāri tam kritiskajam punktam, kad draudēja „kritiens atpakaļ”. Vēl arī paldies Latvijas Televīzijai, kas desmit gadu gaŗumā atbalstīja Likteņdārzu ar veltījuma koncertu translāciju. Koki aug, Likteņdārzā ir rosība un tas kļūst par aktīvu cilvēku pulcēšanās vietu. Ejam tālāk!

 

Runājot par jūsu tiešajiem pienākumiem – darbu Eiroparlamentā, vispirms vēlos izteikt savu latvietes prieku un gandarījumu par to, ka esat novērtēta kā viena no ietekmīgākajām personām EP! Tas ir liels gandarījums Latvijai. 

 

Paldies! 

 

Nesen, decembŗa vidū jūs nācāt klajā ar vēl kādu ļoti nozīmīgu iniciatīvu, proti, iestājoties par dezinformācijas apkaŗošanu visaugstākajā līmenī, īpašu vērību aicinājāt pievērst tam, lai cīņa pret maldu ziņām kvalitatīvi notiktu arī tā dēvētajās nelielajās valodās, tostarp latviešu valodā. Ko tas mums nozīmē?

 

Pirmām kārtām – demokratijas stiprināšanu. Ja salīdzinām ar 2014. gadu, kad notika straujš pavērsiens arī ES izpratnē par to, kas ir hibrīddraudi, dezinformācija, ir notikušas milzīgas pārmaiņas arī šajā laukā. Tas, kas tolaik bija gluži jauns, piemēram, ikviena tīklu lietotāja konkrēta uzrunāšana, ir vērsies plašumā – līdz ar digitālās jomas attīstību. ES, kā citkārt lielas – 27 valstu „ģimenes” iekustēšanās reālas rīcības īstenošanai prasa laiku. Nu esam nonākuši nākamajā – rīcības posmā. Par tieslietām atbildīgā komisāre Vera Jourova (piebildīšu – čechiete, tātad arī nākusi no „nelielās valodas” valsts, līdz ar ko ļoti labi saprot situāciju) nāca klajā ar Eiropas demokrātijas rīcības plānu, iezīmējot tās jomas, kas jau nākamā gada laikā taps par likumdošanas aktiem, lai garantētu lielāku personas datu aizsardzību un elektronisko platformu atbildību par sociālajos tīklos publicēto informāciju, kā arī caurspīdīgumu politiskās un komerciālās reklāmas finanču avotos. Demokrātija ir jāaizsargā ar vienotu likumdošanas vidi, kas dod rīkus cīņai pret ļaunprātīgu dezinformāciju, tai skaitā parūpējoties par „nelielajām valodām”, jo, kā novērojams, šajās „nelielo valodu” informatīvajās telpās, tostarp Latvijā, maldu ziņu dzēšana sociālo tīklu digitālajās platformās prasa daudz ilgāku laiku, nekā, piemēram, angļu, franču un citās pasaules lielākajās valodās. Turklāt – šī nelaime ar dezinformācijas mērķtiecīgu izplatīšanu ir vēl jo lielāka tāpēc, ka mazākā valodas lietotāju telpā tās ietekme top spēcīgāka un arī ātrāka nekā lielā. Papildu ir jāparedz lielāks atbalsts medijiem, kas šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi, lai cilvēkus sasniegtu patiesa informācija. Mediji arī izglīto, kas savukārt ļauj cilvēkam sevi noturēt stabilā intelektuālā līmenī un stāvēt pretī dažādām ietekmēm, manipulācijām un vienkārši muļķībām.

 

Kopš aizvadītā septembŗa Eiroparlamentā darbojas īpaša komiteja, kurā analizējam digitālajā vidē notiekošo ārvalstu iejaukšanos Eiropas demokrātijā un dezinformācijas izplatīšanu. Es šajā komitejā esmu ziņojuma sniedzēja, un tajā iezīmēju tos likumdošanas caurumus, kas pēc iespējas ātrāk jāaizlāpa.

 

Manuprāt, ir ļoti svarīgi elektroniskās saziņas vidē atrast līdzsvaru starp privātumu, izteiksmes brīvību un atbildību. Ir jāatrod veids, kā nepieļaut, ka tehnoloģiju radītās iespējas tiek izmantotas negodīgiem, savtīgiem un pat noziedzīgiem mērķiem. Esam apņēmības pilni Eiropā izstrādāt stingrāku likumu ietvaru, kas regulē elektronisko platformu un arī sociālo mediju atbildību par publicēto saturu.

 

Cik droši varam justies Eiropas Savienības ekonomiskajā paspārnē šajā neskaidrajā un izaicinājumiem pilnajā laikā? Latvija sagaida divu miljardu piešķīrumu pandēmijas seku likvidēšanai. 

 

Visa aizvadītā gada gaŗumā ir notikušas spriegas, intensīvas sarunas starp Eiropadomi un Eiropas Komisiju, kam, būdama EPP – Eiropas Tautas partijas, lielākās Eiroparlamenta frakcijas vadītāja vietniece, cītīgi sekoju līdzi. Kas tad radījis šo spriegumu vai satraukumu? ES ir daudzgadu budžets, kas nākamajiem 7 gadiem, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, Brexita dēļ, ir mazāks. Eiroparlamenta uzskats, ko aizstāvējām, ‒ veselība, izglītība, aizsardzība, pētniecība ir tās jomas, kur līdzekļus nedrīkst samazināt. Lai pārvarētu pandēmijas sekas ES dalībvalstu tautsaimniecībās, pirmo reizi ES vēsturē tika pieņemts lēmums aizņemties  starptautiskajos finanču tirgos, tādejādi izveidotais Atveseļošanās fonds 750 miljardu eiro apmērā, ir nauda, kas būs jāatdod ar procentiem.  Tāpēc Eiropas Parlaments prasīja garantiju, ka aizņēmuma atmaksāšana nebūs papildus slogs dalībvalstu nodokļu maksātājiem, un vienojās ar Eiropadomi, ka tā piekrīt drīz paplašināt tiešos ES ienākumus, ar plastmasas, digitālo un CO2 pārrobežu transmisijas nodokļiem, kas būs pietiekami, lai parādu atmaksātu.  Desmit (!) nedēļu gaŗumā, ļoti sarežģītu sarunu rezultātā tika panākta vienošanās starp Parlamentu un Padomi, ka budžeta un fonda apstiprināšana notiks vienotā paketē, ka budžetu palielina par 16 miljardiem zinātnes, pētniecības un inovāciju, veselības aprūpes, izglītības programmas “Erasmus”, aizsardzības un ārējo robežu drošības, kaimiņu politikas un humānās palīdzības programmu vajadzībām, ka budžeta finansējuma saņemšana  tiek saistīta ar likuma varu, kas savukārt nozīmē, ka visām dalībvalstīm ir jāievēro tās likumdošanas saistības, ko tās uzņēmās iestājoties ES, ka Atveseļošanas fonda naudu valdības drīkstēs izmantot tikai pēc skaidri noteiktiem kritērijiem – aptuveni 20% jātērē, lai pastiprinātu digitālās ekonomikas daļu, un 37% jāiegulda Zaļā kursa īstenošanā. EPP cīnījās par to, lai naudu ieguldītu Eiropas ekonomikas globālās konkurences spējas celšanā, kurpretim liberāļi (daļēji) un „kreisie” vēlējās to izšķiest īslaicīgām vajadzībām, tā krājot sev politisko popularitāti. 

 

Kad viens liels darba process ir noslēdzies un jauns, visai neparedzams cēliens tikko sācies, laiks kādiem ceļavārdiem, novēlējumam...

 

Pirmām kārtām –  ar lielu pašcieņu pret sevi un citiem iziet cauri šim milzīgajam pārbaudījumam – pandēmijai! Daudzi cilvēki ir apjukuši, dusmīgi, un tomēr – lūdzu, centīsimies savas dusmas nevērst uz citiem, bet tikt ar tām galā paši. Redzēsiet, pasaule kļūs gaišāka!Tiem, kas spējuši saglabāt gaišo, pozitīvo skatu uz dzīvi, novēlu prast dalīties ar savu iekšējo gaismu ar tiem, kam varbūt pietrūkst iekšējo spēku pārvarēt lielus pārbaudījumus.

 

Un brauciet uz Likteņdārzu – tas ir svētku rotā!

 

 

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA