EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Vai Latvijas saimniecība ir uz pareizā ceļa?
22395

   26.03.2012

Vairāk kā trīs gadi pagājuši kopš saimnieciskā krīze uzmācās Latvijai.  Vairāki tautsaimnieki ieteica Latvijas valdībai devalvēt latu.  Bet valdība nolēma tā nedarīt.  Politiķi nolēma ārstēt tautsaimniecību ar „taupības režīma” (angliski austerity program) zālēm, ko „izrakstījis” Ministru Prezidenta Valža Dombrovska padomnieks, zviedru tautsaimnieks Dr. Anders Oslunds (Anders Åslund).

Oslunds ir bijis ekonomikas padomnieks Krievijas un Ukrainas valdībām, un Kirgizstānas prezidentam. Vai var teikt, ka Latvijas tautsaimniecība ir izārstēta un vesela? Vai tā veseļojas? Politiķi ar Ministru Prezidentu Valdi Dombrovski priekšgalā stāsta, ka viss ir kārtībā un Latvija atrodas uz pareizā saimniecības atveseļošanās ceļa. Vai tā ir?

Oslunda un Dombrovska zāles. 2011. gadā Anders Oslunds un Valdis Dombrovskis nāca klajā ar grāmatu „How Latvia Came through the Financial Crisis” (lai stimulētu Latvijas tautsaimniecību es iegādājos to par 16 Ls/$32), kuŗā viņi izskaidro un attaisno savu pieeju saimnieciskai krīzei. Pamattēze grāmatā ir, ka nedrīkst devalvēt latu un jāizārstē Latvijas ekonomika ar „iekšēju devalvāciju”, t.i. algas apcirpšanu, un stratēģiskām reformām valsts sektorā (1. lp. „How Latvia....).  Kāpēc? Viens arguments pret lata devalvāciju ir, ka vairums aizņēmumu Latvijā bija eiro un citu valstu valūtās (aut. piezīme: bankas aizdevumu likmes valūtām bija zemākas nekā latiem) un ar devalvāciju aizdevumi būtu tik pat kā neatmaksājami. 2008. gadā Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Pauls Krūgmans jautāja, vai tā tiešām ir? Kas notiktu, ja devalvētu latu? Skaidrs, ka tiem, kuŗi aizņēmās naudu valūtā, būtu grūti to atmaksāt, bet ar iekšējo devalvāciju nebūs vieglāk (atskaitot tiem, kuŗiem aizņēmumi latos). Ar Oslunda iekšējās devalvācijas „zālēm”, saruka darba tirgus, bezdarbnieku skaits strauji pieauga (21%!), tie kam vēl bija darbs, piedzīvoja algas samazinājumu turpat par 30%, un līdz ar to, visiem, pat tiem, kuŗiem nebija bankas aizdevumu, nācās ciest - aizņēmējiem kļuva tikpat kā neiespējami atmaksāt parādus un daudzi nespēja gādāt par ģimeni.

Grāmatas autori arī argumentē, ka ar devalvāciju tautai nepieciešamas importētas preces paliktu dārgākas. Bet, ja atlaiž kādu no darba jeb samazina algu par 30%, vai rezultāts nav tas pats kā būtu ar sadārdzinātām importprecēm? Cits arguments ir, ka importētās izejvielas kļūs padārgas un sadārdzinās eksportprecēm cenas tā, ka tās nebūs konkurētspējīgas. Bet vairāki tautsaimnieki tam nepiekrīt, jo ar devalvāciju eksportam būs zemākas cenas un Latvijas preču pieprasījums varētu pat pieaugt.  Ar lētāku darbaspēku Latvija arī būtu pievilcīga ārzemju firmām.

Kas notika Islandē? Kad Islande piedzīvoja tautsaimniecības krīzi 2008. gadā, tā nolēma iet pa citu ceļu. Islandieši atteicās no iekšējās devalvācijas, bet ļāva kronai brīvi peldēt. Islandes valdība ieviesa progresīvu nodokļu iekārtu, sakot, ka trekno gadu baudītājiem būs jāpalīdz valstij izdzīvot grūtos laikus. Valsts arī ierobežoja kapitāla aizplūšanu uz ārzemēm (angl. capital controls). Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kuŗš sagādāja aizdevumus Islandei, sākumā neatbalstīja šādu pieeju, bet, saprotot islandiešu godīgo nostāju pret grūtdieņiem un tautu kopumā, tai piekrita.  Kā izskatās Islande šodien? Bezdarbnieku koeficients šodien ir 6,0% (valsts iestāde Statistics Iceland; pēc SVF datiem, 7,0%).  Islandes iedzīvotāju skaits nav krities un SVF pareģo, ka Islandes Iekšējais kopprodukts (IKP; angliski GDP vai Gross Domestic Product) atgriezīsies pirmskrīzes līmenī jau 2014. gadā.  Pērngada decembrī SVF rīkoja īpašu zinātnisku konferenci Reikjavikā, kur tautsaimnieku atzinums bija, ka Islandes tautsaimniecība labi atveseļojas (kaut vēl ir grūtības, kas jāpārvar).

Kādi ir Latvijas šodienas valsts saimnieciskie apstākļi?  Bezdarbs Latvijā vēl arvien ir milzīga problēma. 130,000 cilvēku ir bez darba (11,7%).  Pēdējos trijos gados ap 100,000 cilvēku atstājuši Latviju meklējot darbu citās valstīs.  Oslunds un Dombrovskis grāmatā nosauc šo izbraukšanu par „unfortunate” (116. lp.).  Eksports pieaug, bet imports arī manāmi aug un tekošais konts (angl. Current Account = eksports mīnus imports) ir atkal mīnusos (2011.g. jan. – okt. -75 miljonu Ls).  SVF paredz, ka Latvijas iekšējais kopprodukts varētu sasniegt 2007. gada līmeni tikai pēc vairākiem gadiem.  Prof. Džefrijs Sommers (Jeffrey Sommers – Stockholm School of Economics Rīga un U of Wisc.) lēš, ka Latvijai paies vel 10 gadi, lai  sasniegtu 2007.g. IKP.  Latvijā ir regresīvs proporcionālais nodoklis (angl. flat tax) 25% apmērā, 22% PVN (VAT or value added tax) un ir vēl arī sociālais nodoklis.  Ja cilvēki nevar iztikt no mazām algām un lieliem nodokļiem, pieaug ēnu ekonomika, kuŗas apmērs, pēc valsts datiem, sasniedz 30+%!  Intervijā avīzē „Dienas Bizness” pazīstamais tautsaimnieks Marks Veisbrots sacīja, ka Latvijas nodokļu sistēma „ir ļoti regresīva, kur trūcīgie maksā daudz, bet bagātie - salīdzinoši neko.”  Starp Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvija ir turpat visnabadzīgākā un ar vislielāko ienākuma nevienlīdzības sadali Eiropas Savienībā (GINI koeficients).

Ceļā uz eiro!  Latvijas valdība un Latvijas Banka (LB) pastāv uz to, ka Latvijai jāpāriet uz eiro 2014.gadā.  Kāpēc?  Savā mājas lapā Latvijas Banka izskaidro, „Tas arī turpmāk nozīmēs lielāku drošību, uzticību un finansiālo izdevīgumu: radīs labus izaugsmes nosacījumus.”  Raugoties uz milzīgām grūtībām eiro zonā (Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē), vai eiro ieviešana Latvijā ir prātīgs gājiens šajā laikā?  Daudziem speciālistiem ir ieteikuši pārdomāt iestāšanos eiro zonā. Starptautiski pazīstami tautsaimnieki, kā Nouriel Roubini (profesors Ņujorkas Universitātē un SVF padomnieks), ir domās, ka eiro zona, kā šodien tā ir, nepastāvēs līdz 2014.g.  Kāpēc?  Viņuprāt Grieķija nepārdzīvos zāles, ko ES un Eiropas Centrālā Banka (ECB) tai izrakstījušas un nav skaidrs, vai ECB būs pietiekami daudz līdzekļu, lai izglābtu Itāliju.  Kā izglābt eiro zonu?  Pārtraukt nejēdzīgo taupības politiku un samazināt eiro kursu, saka N.Roubini (Roubini blog 2011.g. nov.). Vai tas notiks?  Droši vien, ka ne.

Kas notiek?  Latvijas valdība stāv klanīdamās eiro priekšā un ir gatava „konsolidēt” (2011. gada Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas „nevārds” - nozīmē budžeta griešanu, bet politiķi tādu vārdu negrib ņemt mutē) budžetu līdz pēdējam, lai izpildītu eiro zonas iestāšanās prasības.  „Taupības politika” (austerity policy) ir uzskatīta, kā vienīgās pareizās zāles Latvijas saimniecībai. Savukārt Kolumbijas Universitātes profesors un Nobela prēmijas laureāts ekonomikā Džosefs Stiglics (Joseph Stiglitz) uzskata, ka „taupības programmas atstāj valstis nabadzīgākas un vārgākas.  Šīs zāles ir bijušas neveiksmīgas Āzijā, Dienvidamerikā un citur.  Tās arī būs neveiksmīgas Eiropā.  Patiešām tās jau pierādījušas savu neveiksmi Īrijā, Latvijā un Grieķijā.” (Slate.com, 2011.g. 6. jūlijā)

Ko darīt?  Latvijā trūkst darbu.  Valstij jārod izaugsme rūpniecībai.  Pēc makro ekonomista Edvarda Hū (Edward Hugh) aprēķiniem, Latvijas rūpniecība ir tikai 10% no tautsaimniecības (Vācijā 40%).  Ja Latvijas valdība un Latvijas Banka nepievērsīs rūpniecības attīstībai lielāku vērību, tad valsts ekonomika nevarēs augt.  Uzņēmēji nepārtraukti sūdzas par valdības negatīvo attieksmi pret viņiem, par augstiem nodokļiem, ko uzliek uzņēmumiem, it sevišķi sākuma posmā.  Ienākuma nodokļu iekārtu vajadzētu mainīt no proporcionālās uz progresīvo.  Ārzemniekiem ir grūti ticēt, cik daudz mazturīgiem latviešiem jāmaksā nodokļos.  Ekonomistu skatījumā turpat galvenais būtu atbrīvot latu no eiro.  Kā raksta prof. Džefrijs Sommers un prof. Mark Hudson (Stockholm School of Economics Rīga), Latvijas Bankas monetārā politika turot latu piesaistītu pie eiro ir izmaksājusi milzīgas naudas rezerves, ko citādāk varēja ieguldīt valsts ekonomikas attīstībā (Hudson blog).

Latvijai jāvelta resursi tautsaimniecības attīstībai un valdībai jānāk ar prātīgiem lēmumiem, lai  rastu saimniecisku izaugsmi valstī, jo citādāk cilvēki turpinās atstāt Latviju uz neatgriešanos.  Varbūt taupības politika izārstēs valsts tautsaimniecību, bet pacients būs miris.

Jānis Kramēns

Foto: Ministru prezidenta Valda Dombrovska un ekonomista Andersa Aslunda grāmatas “How Latvia Came Through the Financial Crisis” atvēršanas svinīgajā pasākumā.
 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (1)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA