EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS

2014

<--  ... 1 2 --> 

Klāt pavasaris un Starptautiskais Baltijas baleta festivāls


Gundega Saulīte sarunā ar festivāla direktori Litu Beiris 25.03.2014

"Dzīve jau nesākas tikai ar šodienu, kā šobrīd dažkārt pieņemts domāt. Arī Latvijas balets kopš pirmsākumiem pagājušā gadsimta 20. gados ir izgājis vairākus attīstības lokus, bet 80. gadi ir bijuši ļoti krāšņi un bagāti ar klasisko repertuāru, viesizrādēm un spilgtām personībām." Lasīt vairāk ...



Eiropa, Eiroparlamenta vēlēšanas un latvieši


Sallijas Benfeldes saruna ar Eiropas Komisijas pārstāvības Latvijā vadītāju, ekonomikas zinātņu doktori, profesori Innu Šteinbuku. 11.03.2014

"Manuprāt, motīvāciju vajag audzināt, sākot no bērnudārza, skolas, lai katram cilvēkam būtu vēlme domāt, salīdzināt faktus un argumentus un pašam secināt. Galvenais, lai cilvēki saprastu, ka ne viss, kas ir rakstīts vai pateikts plašsaziņas līdzekļos, ir absolūta patiesība." Lasīt vairāk ...



Par reālpolītiku, morālpolītiku, lāča ausīm un zelta mirkļiem


LR bijušais ārlietu ministrs un diplomāts prof. Georgs Andrejevs intervijā Ligitai Kovtunai 11.03.2014

„Augstie komisāri un padomdevēji no ANO un EDSO mums centās daudz ko uzspiest, pamatojot – „tāpēc, ka tā dara visā pasaulē”. Nu nevar visās valstīs visus jautājumus atrisināt ar vienu pieeju, – Lāčplēsim neder Eiropas standarta cepure, jo lielās „lāča ausis” traucē. Lasīt vairāk ...



Divvalodības lepnums un posts


Ar baltu valodniecības profesori Baibu Kangeri sarunājās Ligita Kovtuna 04.03.2014

Krievu valoda it vienkārši jāuzskata par minoritātes valodu, nepiešķiŗot tai nekādu īpašu prestižu. Ģimenēs katrs runā savā valodā, skola piedāvā pamatizglītību latviešu valodā un formālu izglītību tāpat kā citās izvēles valodās, piemēram, krievu, angļu, vācu, spāņu, ķīniešu, japāņu valodā. - Vai krievu minoritāte tiek diskriminēta? Nemaz. Latvijā nav krievu valodas deficits plašsaziņas līdzekļos. Ja kāds vēlas saglabāt savas valodas skanējumu, vienmēr ir iespēja atvaļinājumu pavadīt Maskavā, Pēterburgā vai citur Krievijā. Lasīt vairāk ...



Edvīns Šnore: Baltijas tautas nepadevās tad, kad bija okupācija


Ar Edvīnu Šnori sarunājās Silvija Kaugere, In Patria Credere, DVL informācijas daļa 25.02.2014

Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes loceklis, vēstures zinātņu doktors, pasaules rezonanci guvušās filmas „Padomju stāsts” autors Edvīns Šnore šobrīd strādā ar jaunu, šodienas paaudzei ļoti būtisku filmu, kuŗas sākšanai daļu financējuma piešķīris Kultūrkapitāla fonds, bet vēl nepieciešami papildu līdzekļi tās pabeigšanai. Lasīt vairāk ...



Ar tautasdziesmu apkārt pasaulei


Ar Ivaru Cinkusu sarunājas Dace Micāne Zālīte 25.02.2014

Lai mēs eksistētu , nepieciešams elpot, uzņemt barību, mums ir dažādas absolūti nepieciešamas vajadzības, kas iedarbojas uz dvēseli, uz garu. Viena no tām ir dziedāšana. Es nevaru pateikt – kāpēc jādzied. Varbūt vajadzīgs skriet. Forests Gamps savulaik filmā Forest Gamp skrēja trīs reizes pāri Amerikai. Viņam tā bija nepieciešamība konkrētā dzīves situācijā. Pajautājiet viņam, kāpēc, un viņš atbildētu: ”Es skrienu tāpēc, ka man ir jāskrien.” Es dziedu tāpēc, ka man ir jādzied. Lasīt vairāk ...



Polītikas gadskārtas


Žurnālistes Sallijas Benfeldes saruna ar bijušo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu 18.02.2014

Latvieši vēsturiski ir zemnieku tauta. Mums dainās ir ļoti labi atspoguļota cikliskā pasaules izpratne: dzīve nevirzās taisnvirziena līnijā, līneāri no punkta A uz punktu B, – dzīve ir cikls. Gadskārtas, ieražas... zināt, polītikā arī ir cikls, kaut kam vienam seko kaut kas cits, un tur ir zināma loģika. Lasīt vairāk ...



Par latviskumu bez patosa


Ar Ilgaru Šicu tikās Ligita Kovtuna 04.02.2014

Rudens rīts Lundā, Ilgara un Ditas Šicu mājā, sākas ar lielisku, stipru spēcīgu kafiju. Ilgars kopš aizvadītās vasaras ir „pilna laika privātuzņēmējs” un var ļauties sarunām ar Latvijas viešņām, mani un režisori Dzintru Geku, kuŗa uz Lundu atbraukusi, lai veidotu sižetu savai topošajai filmai „Dievputniņi” – par latviešiem, kas vēstures griežos nonākuši svešās zemēs. Lasīt vairāk ...



„Darbojoties kopā, var sasniegt vairāk!”


Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes priekšsēdis Aldis Austers intervijā Lāsmai Ģibietei 28.01.2014

Aldis Austers: "Aizbraucēju bērniem pieaugot, viņiem izveidosies savs viedoklis par Latviju, kas būs izšķirīgs – vai nu viņi vēlēsies sadarboties un dot savu ieguldījumu Latvijas attīstībā, vai arī dzimteni noliegs, neko negribēs par to zināt" Lasīt vairāk ...



„Šķiramies šķērsu, tiekamies krustu...”


Ligita Kovtuna 28.01.2014

Pie Kolkas raga Baltijas jūrā pirms divpadsmitarpus gadiem – 2001. gada 30. jūlijā traģiski dzīvi beidza Andrejs Šics – pazīstamais Zviedrijas latviešu sabiedriskais darbinieks, „sabiedrības dvēsele”, pēc profesijas ķīmiķis, Lundas darba higiēnas laboratorijas vadītājs. Vīrs, kas sapņoja, nē, nevis sapņoja, bet skaidri zināja, ka savas zināšanas veltīs Latvijai. Aizvadītajā rudenī Šicu mītnes zemes pilsētā Lundā tikos ar atraitni Āriju Šicu. Lasīt vairāk ...



Par Rīgas pili un mums pašiem


Žurnālistes Sallijas Benfeldes saruna ar 11. Saeimas deputāti Ingūnu Rībenu 21.01.2014

Ingūna Rībena "Var sacīt, ka valsts rīcība Rīgas pils gadījumā raksturo tās attieksmi pret visu mūsu kultūras mantojumu. " Lasīt vairāk ...



Kādi eiropieši dzīvos Latvijā?


14.01.2014

Kārlis Šadurskis: "..latviešiem nav pieredzes integrēt citus, savukārt ir pieredze integrēties pašiem. Krieviem vispār ir ti­­kai pieredze integrēt. Darbaroku trūkums, kas kļūst par aizvien lielāku problēmu Latvijā, iedzīvotāju blīvums ir četras reizes mazāks nekā vidēji Ei­­­ropā, tas viss diktē savu – vieta tukša nepaliek. Un – kā jūs domājat – kuŗai kopienai piesliesies iebrau­cēji?! Nedrīkst būt citas iespējas šo imigrantu bēr­niem iegūt izglītību Latvijā kā vien iegūt to šīs valsts valodā, latviešu valodā.” Lasīt vairāk ...



Gaismas Vilks gaismu vilka


07.01.2014

Andris Vilks: Tagad ir smags laiks. Pēc traģiskajiem notikumiem visi dzīvo minējumos, ko tas nozīmē, runā par zīmēm, par to, ka ilgāk tā vairs nedrīkst turpināties. Ir pārkāpta kritiskā robeža, un mēs neviens nevaram par to nedomāt. Taču mums ir ne tikai jārunā par to, bet arī jādara tā, lai nekas līdzīgs neatkārtotos. Lai zaudējuma sāpes, kas mūs vienoja, dotu mums spēku iesaistīties pārmaiņu procesā. Lai notiktu darīšana, nevis tikai runāšana. Lasīt vairāk ...



<--  ... 1 2 --> 




Arhīvs
2017 (38)   
2016 (33)   
2015 (29)   
2014 (33)   
2013 (9)   
2012 (14)   
2011 (12)