Ligita Kovtuna 18.09.2024 Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inese Astaševska intervijā Ligitai Kovtunai. Lasīt vairāk ... |
|
Sallija Benfelde 18.09.2024 Otrā septembŗa nedēļa Latvijā bija vasarīga. Sabiedrību gan satrauca incidents ar valsts territorijā ielidojušo Krievijas militāro dronu, un publiskajā telpā sāk izskanēt polītiķu diskusiju atbalsis par nākamā gada budžetu un nodokļu reformu. Lasīt vairāk ... |
|
Latviešu mūzejs no Rokviles dodas pasaulē
04.09.2024 ALAs mūzeja vadītāja Renāte Grāvere intervijā Ligitai Kovtunai Šā gada pavasarī, kad ALA ģenerālsekretāre Marisa Gudrā darīja zināmu ALA valdes lēmumu apstiprināt tevi par Latviešu mūzeja direktori, P. Dajevskis teica: Renātes stāsts ir fantastiska mutvārdu liecība, kas paver citu dimensiju par latviešu neatkarības centieniem. Mūzejs ir kā heritage center, kas kalpo ne vien kā vēstures atstāsts, bet ir arī mūsdienu un laikmeta sarunu veicinātājs, kas dod kontekstu un cerību. Kā tas tev izdevies un kur smēlies savas zināšanas? Lasīt vairāk ... |
|
Ar iecementētām kājām un brīvu garu
Sallija Benfelde 04.09.2024 23. augusts Latvijai, arī Lietuvai un Igaunijai, ir nozīmīgs, vēsturisks datums. 1939. gada 23. augustā tika noslēgts slepenais Molotova-Ribentropa jeb Staļina-Hitlera pakts par ietekmes zonām. Tas praktiski nozīmēja kara gadījumā atdot Baltijas valstis Padomju Savienībai un noteica šo valstu likteņus turpmākos piecdesmit gadus. Savukārt 1989. gada 23. augusts, Baltijas ceļš, kļuva par mūsu brīvības ceļu. Aptuveni divi miljoni cilvēku, trijās Baltijas valstīs sadodoties rokās nepārtrauktā ķēdē, visai pasaulei parādīja mūsu patieso gribu būt brīviem. Bet ceļš līdz tam bija ilgs un sarežģīts. Lasīt vairāk ... |
|
Amerikas latvieši gādā investīcijas Latvijai
Mārtiņš Andersons, PBLA vicepriekšsēdis un ALA priekšsēdis intervijā Ligitai Kovtunai 29.08.2024 Mārtiņš Andersons: "Jāpiezīmē, ka lielie Amerikas investori nekad neskatīsies uz Latviju kā vienu izolētu vietu viņiem interesē vismaz Baltijas reģions ar tā septiņiem miljoniem iedzīvotāju, vai pat Ziemeļeiropa, bet vislabāk visa Eiropa. Rezultātā mērķis ir noslēgt sadarbības ar Latvijas uzņēmumiem kā pirmais solis uz plašāku sadarbību Eiropā. " Lasīt vairāk ... |
|
MŪSĒJIE PASAULĒ (septembris, oktobris)
Māris Binders 29.08.2024 MARINA REBEKA. Itālija. 29. septembris, 4.,20. oktobris Marina Rebeka Lidas lomā Džuzepes Verdi operā Kauja par Legnano, Teatro Regio di Parma. 11.,13. oktobris Marina Rebeka Marijas Bokanegras lomā Džuzepes Verdi operā Simons Bokanegra, Teatro di San Carlo, Naples Lasīt vairāk ... |
|
Tautiešu palīdzīgā roka četru miljonu vērtībā
MĀRA LIBEKA 27.08.2024 Amerikas Latviešu apvienība sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu 30 gadus ziedo stipendijām un pabalstiem Lasīt vairāk ... |
Sallija Benfelde 27.08.2024 24. augusts Ukrainas neatkarības diena. Jau trešā kaŗa gada ēnā. Klausoties vai lasot to kaŗagūstekņu stāstus, kuŗus izdevies atbrīvot no okupantu nagiem un apmainīt pret Krievijas kaŗavīriem, grūti aptvert dzirdēto un arī redzēto. Šķiet, vairs nav noslēpums, ka Ukrainas kaŗagūstekņi tiek spīdzināti, turēti badā un viņiem netiek sniegta nekāda medicīniskā palīdzība. Tie, kuŗi seko ziņu raidījumiem, vismaz Eiropā, droši vien ir redzējuši sižetus ar no gūsta atbrīvotajiem ukraiņiem tie, kuŗi ilgāk bijuši gūstā un vēl spēj staigāt, izskatās kā dzīvi skeleti, tikai kauli un āda. Lasīt vairāk ... |
Atlantas latviešu organizācijas dibinātāja un ALA Kultūras fonda vadītāja Inese Stravelli intervijā Ligitai Kovtunai 25.08.2024 "..cilvēki tiecas tur, kur ir interesanta dzīve. Nu, laikam taču pie latviešiem ir interesanti, ja jau, piemēram, Gaŗezerā un Kursā jaunieši ir pat gatavi vasaras laikā iet skolā! Acīmredzot iespējas iegūt jaunus draugus, jaunu latviskuma pieredzi ir spēcīgs motīvs." Lasīt vairāk ... |
Sallija Benfelde 20.08.2024 Ukrainas iebrukums Krievijas Federācijas Kurskas apgabalā turpinās, un joprojām izskan daudzi jautājumi par šī iebrukuma mērķiem. Lasīt vairāk ... |
Sallija Benfelde 13.08.2024 Kādā Kurskā nofilmētā sižetā Krievijas pilsonis stāsta, ka ukraiņu kaŗavīri pārbaudījuši dokumentus, esot bijuši pieklājīgi un uz viņa jautājumu, kāda turpmāk būs dzīvošana, esot atbildējuši, lai mācās Ukrainas himnu un ka būšot balsošana. Un Krievijas pilsonis pēc dažiem rupjiem krievu izteicieniem saka, ka vispār jau esot vienalga, zem kāda karoga, ja ļauj mierīgi dzīvot. Lūk, tā arī notiek ar Putina un dižās Krievzemes mīlestību! Lasīt vairāk ... |
|
Jāsaglabā projekta kopīgā ideja
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) intervijā Ligitai Kovtunai 07.08.2024 "Sapnis par Baltijas valstu vienotu institūciju un kopīgu saskaņotu darbību viena liela kopīga projekta īstenošanā neīstenojās. Katra valsts savu deķi arvien vairāk velk uz savu pusi. Es personīgi vienmēr esmu iestājies par to, ka jāsaglabā projekta kopīgā ideja, un mēģinu panākt, ka starptautiskais uzņēmums pārstāv mūsu visu trīs valstu kopīgo vīziju un tādu to arī īsteno. Jātiek vaļā no līdzšinējā izolētā jeb katram sava dzelzceļa tīkla. Un visvairāk negribētos norobežošanos katram savās ekonomiskajās interesēs. Jābūt vienotam tirgum, kuŗā varētu ienākt arī starptautiskie spēlētāji un kurā varētu iekļauties arī starptautiskie investori." Lasīt vairāk ... |
Juris Lorencs 06.08.2024 Viens no lielākajiem un sekmīgākajiem moderno laiku ģeopolitiskajiem projektiem ir Eiropas Savienība (ES), kas apvieno 27 valstis un 450 miljonus iedzīvotāju. ES pamatā ir brīva preču un pakalpojumu kustība, brīvība veikt uzņēmējdarbību jebkurā dalībvalstī, kā arī brīva cilvēku kustība. Daļa no ES valstīm ir apvienojušās Šengenas zonā, kuras iekšienē nepastāv robežkontrole. Šodien ir iespējams aizbraukt ar automašīnu no Somijas līdz Portugālei un neredzēt nevienu robežsargu vai muitnieku. Patīkama ērtība, kas diemžēl rada nopietnus izaicinājumus kontinenta drošībai. Nav nekāds noslēpums, ka atvērtās robežas un brīvā pārvietošanās atvieglo dzīvi likumpārkāpējiem, migrantiem un nedraudzīgu valstu aģentiem. Lasīt vairāk ... |
Sallija Benfelde 06.08.2024 Kā zināms, Latvijā, īpaši valsts centrālajā daļā, naktī uz 29. jūliju plosījās pamatīga vētra un bija spēcīgas lietusgāzes. Lietavas, kas sākās svētdien un sāka pierimt tikai pirmdienas pēcpusdienā, bijušas spēcīgākās Latvijā vismaz kopš 1945. gada. Lai gan nokrišņu mērījumi veikti arī agrāk, pagaidām archīva dati sakārtoti un droši ticami ir kopš 1945. gada. Applūdušas ielas, bloķēta satiksme, ūdens pilni pagrabstāvi, daudzviet arī privātmāju pirmie stāvi, lielas platības lauksaimniecības zemes ūdenī tāds ir īsais seku pārskats. Lasīt vairāk ... |
|
Pāri visam iespēja būt kopā ar savējiem, ar latviešiem
Sabiedriskais darbinieks Aivars Osvalds intervijā Ligitai Kovtunai 01.08.2024 "Iesaistot jaunus ieviržu un projektu vadītājus, izdevies 2x2 kustībai nodzīvot līdz 60. jubilejai tiekoties ar savējiem, saprast, ka esmu latvietis, un ko tas man nozīmē. Turklāt nometņu vadītāji vienmēr bijuši paša augstākā ranga latvieši, kuŗi dinamiski prata ietekmēt un iedvesmot jaunatni Vaira Vīķe-Freiberga, Andris un Jānis Trapāni, Andris Ritmanis, Ģirts Kaugars, Voldemārs Gulēns no Kanadas, Vilis Vītols no Venecuēlas un daudzi citi." Lasīt vairāk ... |
|
Par Hitlera un Napoleona uzvarētājiem
Sallija Benfelde 01.08.2024 ASV prezidenta kandidāts Donalds Tramps intervijā Fox News saska, ka 20. jūlijā viņam bijusi telefonsaruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Sarunas laikā viņš esot sacījis Zelenskim, ka jāizbeidz kaŗš pret agresorvalsti Krievijas Federāciju. Tā ir kaŗa mašīna, jūs cīnāties ar kaŗa mašīnu. Tas ir viņu darbs, tas, ko viņi dara viņi kaŗo. Viņi uzvarēja Hitleru, viņi uzvarēja Napoleonu, uzsvēris Tramps. Viņš arī piebildis, ka ukraiņu pavasara pretuzbrukums nav izdevies, bet krieviem ir miljoniem mīnu un tūkstošiem tanku. Es teicu, ka mums šis kaŗš ir jāizbeidz, Tramps atkārtojis intervijā vēlreiz. Viņš arī atzīmējis, ka ļoti daudzi okupanti ir nogalināti, bet kaŗā gājis bojā arī daudz ukraiņu. Tramps uzskata, ka pašreizējam ASV prezidentam Džo Baidenam to nevajadzēja pieļaut. Lasīt vairāk ... |
Juris Lorencs 01.08.2024 Parīzē sākušās XXXIII moderno laiku Olimpiskās spēles. Šoreiz tajās sacenšas 10 714 atlēti no 206 pasaules valstīm. Latviju pārstāv 29 sportisti, kas ir mazākā komanda kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Spēlēs liegts piedalīties Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kas ir atbilde šo valstu agresijai pret Ukrainu. Tikmēr ukraiņi turpina varonīgi aizstāvēt savu zemi. Pēc Libānā bāzēto Hezbollah terroristu uzbrukuma Golanas augstienei Tuvajos Austrumos draud izcelties jauns kaŗš. Atšķirībā no Senās Grieķijas, kur olimpiāžu laikā tika pārtraukti kaŗi, līdz mieram šodien ir tālu. Lasīt vairāk ... |
|
Pie pleca plecs kā ierindnieki
Sallija Benfelde 01.08.2024 Atmodas gadu dalībnieki nav aizmirsuši tās dienas un gadus, par to stāsta saviem bērniem un bērnu bērniem. Tomēr nereti aizmirstam vai pat nezinām, ka daļa no mums bija arī tautieši trimdā un ka bez viņu veikuma Latviju varējām neatgūt. Šodien mēs runājam par diasporu, bieži dalām to nosacīti vecajā un jaunajā diasporā, bet precīzāk tomēr būtu stāstīt par trimdu, par trimdinieku bērniem, kuri kopā ar vecākiem trimdas zemēs neļāva saviem politiķiem un valdībām aizmirst, ka Latvija ir okupēta valsts un ka okupāciju nedrīkst pieņemt un samierināties ar to, kā ar notikušu un nemaināmu faktu. Jāpiebilst, ka ne viens vien no trimdinieku bērniem ir atgriezies neatkarīgajā Latvijā, lai strādātu savai tēvu zemei, palīdzētu tai ar savām zināšanām. Lasīt vairāk ... |
|
"Runāsim kā latvietis ar latvieti!"
Amerikas latviešu sabiedriskā darbiniece Valda Grinberga intervijā Ligitai Kovtunai 24.07.2024 "Jāteic, kultūras vide ir ļoti draudzīga, iekļaujoša. Veidojas un stiprinās diasporas kultūras saites ar Latviju. Īpašs prieks ir par Dienvidamerikas un Karību latviešu apvienību, ko vada Renāte Albrehta, kā arī par Austrāliju, kur jau gadiem strādā diasporas koru virsdiriģents Ivars Cinkuss, arī Eiropā, kur ELA Kultūras nozari vada Anda Baltmane. Cieša vienotība ir gan starp mītnes zemju organizācijām, gan tām ar Latviju. Vienoti daudzveidībā kā Eiropas Savienības lozungā!" Lasīt vairāk ... |
|
Vidējam slānim Amerikā Ukraina ir sveša
MĀRA LIBEKA 23.07.2024 "Pirms divdesmit gadiem starp latviešiem bija jūtama lielāka nesaskaņa nekā patlaban, jo tie cilvēki, kuri bija atbraukuši pēc kara, bija politiskie bēgļi un savā domāšanā atšķīrās no tiem, kas iebrauca vēlāk nekā ekonomiskie bēgļi labākas dzīves meklējumos. Bet situācija ir ļoti mainījusies, un es uzskatu, ka saskaņa starp latviešu paaudzēm ir ļoti laba, jo cilvēki ir iemācījušies viens otru pieņemt. Sanfrancisko diasporu patlaban vada tie gados jaunie latvieši, kuri ir iebraukuši nesen, kuriem ir ģimene un kuri vēlas, lai viņu bērniem ir latviešu skola. Ziemeļkalifornija ir attīstīts biznesa centrs, kur ir daudz jaunuzņēmumu, un Latvijas jauniešiem ir profesionāla interese meklēt iespējas savas karjeras izaugsmei. " Lasīt vairāk ... |
reklāmas banerim
