EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS

2017

<--  ... 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 12 ...  --> 

Aicinām pieteikties uz pirmo 3x3 saietu Dienvidvācijā!


Indulis Bērziņš 21.11.2017

Latviešu centrā Bērzaine, Dienvidvācijas pilsētā Freiburgā, no 2018. gada 29. jūlija līdz 5. augustam notiks pasaules latviešu ģimeņu saiets 3x3, kas Viduseiropā atgriezīsies pēc vairāk nekā 25 gadu pārtraukuma, kad 3x3 notika pie Austra Graša Abrenes pilī Francijā. Lasīt vairāk ...



"Es neesmu ārzemju latvietis, bet latvietis ārzemēs"


Austris Grasis un Ieva Freinberga 21.11.2017

27. novembrī vienam no Daugavas Vanagu dibinātājiem Imantam Balodim – 90. Kad pirms 72 gadiem Zēdelgēmā dibināja Daugavas Vanagu organizāciju, jaunais, gaisa spēku palīgdienesta izpalīgos iesauktais Pārdaugavas puika Imants Balodis bija tur klāt. Viņam toreiz bija tikai 18 – vecums, kad mūsdienu jaunieši dažkārt vēl cieši turas mātes brunčos. Lasīt vairāk ...



Latvieši prot atbalstīt savējos


21.11.2017

Sarma Freiberga: „Esmu daudz ceļojusi ar saviem dejotājiem pa Eiropu un arī tālākām pasaules valstīm, bet ar tik specifisku grupu devos tālā ceļā pirmoreiz, tāpēc tieši „loģistikas” jautājumi mani uztrauca visvairāk, jo katram mūsu pulkā ir daudz dažādu veselības problēmu, kas varēja saasināties stresa rezultātā. Seši dalībnieki vispār lidoja pirmo reizi dzīvē, pieci ir ratiņkrēslos, vairāki jaunieši neredzīgi" Lasīt vairāk ...



Par aizsardzību


Kārlis Streips 21.11.2017

Papildu līdzekļi Latvijas bruņotajiem spēkiem ļauj iegādāties ekipējumu. Aizsardzības ministrija ir vēstījusi, piemēram, ka jau nākamā gada laikā ikkatram kareivim un zemessargam tiks nodrošināts individuāls ekipējums, lai gatavotos lielākajām kara mācībām, kādas mūsu valstī būs kopš neatkarības atjaunošanas. Lasīt vairāk ...



17.11.2017

 

 

 

Latvijas Valsts svētkos jūs sveic laikraksts

Brīvā Latvija 

 

 

Kārlis Skalbe

DZIMTENE

Kā zobens, iesprausts skuju vainagā,

Spīd Alauksts tumšu egļu ielokā.

Pret padebešiem slienas pakalni,

Vecs bērzs ceļ skumji sirmo galotni.

Te mana dzimtene, ko appūš rudens vējš,

Mans miežu lauks, pret sauli nodzeltējs.

Še plašāk veras debess kā jebkur,

Nekas še brīvo skatu neaiztur,

Un vakarā, kad sārti saule riet,

Kā taures skaņas tālu ilgas iet.  

 

 

 



PĀRMAIŅU LAIKS IR KLĀT! Par trimdas preses nākotni


Ligita Kovtuna 17.11.2017

Tā vien gribējās virsrakstā likt zināmos Raiņa vārdus: „Pastāvēs, kas pārvērtīsies,” taču, šoreiz BLIK (Brīvās Latvijas izdevēju kopas gadskārtējā sēde Rīgā notika ne vairs rainiski filozofiskā garā, bet, ņemot vērā reālo situāciju attiecībā uz abonentu skaita straujo kritumu un financiālajām rūpēm, - gluži praktiskā un lietišķā gaisotnē. Lasīt vairāk ...




Apskatīt komentārus


17.11.2017

 

 



Kā sargājam savu valsti?


Latvijas valsts Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš intervijā Ligitai Kovtunai 14.11.2017

"Visiem latviešiem, visos kontinentos novēlu pozitīvi, ar degsmi raudzīties nākotnē un vienmēr atcerēties, ka jums ir sava Latvija, kur joprojām runā latviešu valodā, kur ir brīnišķīga daba un cilvēki, kas prot strādāt savas valsts labā un prot to aizsargāt." Lasīt vairāk ...



Tautasdejas daudzinājums


Inga Pētersone 14.11.2017

„Godināsim un daudzināsim latviešu tautasdejas, lai tās mūsu šodienu un rītdienu vieno un saista ar mūsu senatni!'' (Baiba Šmita-Kalēja) Lasīt vairāk ...



“Kamoliņš” un “Dūdalnieki” viesosies Brazīlijā


Māris Pūlis 14.11.2017

Atsaucoties Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības (DAKLA) aicinājumam, tautas deju kopa “Kamoliņs” kopā ar folkloras kopu “Dūdalnieki” no 09. novembra līdz 21.novembrim 24 dalībnieku sastāvā atrodas Brazīlijā. Lasīt vairāk ...



SVĒTKI


Kārlis Streips 14.11.2017

Latvijā rit svētku nedēļa. Aizvadītajā sestdienā svinējām Lāčplēšu dienu, pieminot 1919. gada notikumus, kad latviešu spēki ar artilērijas palīdzību no franču un britu kaŗakuģiem Rīgas jūras līcī no mūsu valsts galvaspilsētas padzina tā dēvēto Rietumkrievijas Brīvprātīgo armiju, kuŗu komandēja Pāvels Bermonts-Avalovs. Kāpēc Lāčplēšu diena? Tam ir divi iemesli. Pirmkārt, neilgi pēc minētajām cīņām Kārlis Skalbe rakstīja, ka tās esot salīdzināmas ar leģendārā Lāčplēša pēdējo cīņu pret Melno bruņinieku Andreja Pumpura eposā, zaldātiem demonstrējot "Lāčplēša garu." Otrkārt, Latvijas Satversmes sapulce nākamajā gadā pēc cīņām nodibināja Lāčplēša kaŗa ordeni, kas tika piešķirts kaŗavīriem, kuŗi kaujās bija izrādījuši īpašu drosmi. Lasīt vairāk ...



Parīzē, latviešu operas zvaigžņu mirdzumā


Ligita Kovtuna 07.11.2017

Šā gada oktobrī Parīzē, Francijas Nacionālajā operā Verdi „Dons Karloss” pirmizrādē princeses Eboli lomu dziedāja Elīna Garanča, bet balss no debesīm ‒ nelielā, bet nozīmīgā loma bija uzticēta latvietei Silgai Tīrumai Soldano. Ar viņu iepazīsimies tuvāk. Lasīt vairāk ...



Frankfurtes grāmatu izstādes ritmi


Juris Visockis, grāmatizdevējs, apgāda Jumava vadītājs 07.11.2017

Starp citu, tieši šeit, Frankfurtes tirgū, acīs duras atšķirība starp vācu un latviešu avīžu virsrakstiem – mūspusē tiek prasīta nauda, piemēram, veselībai vai kultūrai, toties vācu presē vislielākā sadaļa veltīta darbam – kā radīt jaunas darbavietas un jaunas iespējas. Pati izstāde jau rada simtiem darbavietu. Lasīt vairāk ...



Tautieši Īrijā azartiski piedalās viktorīnā par Latviju


Latviesi.com 07.11.2017

Par to varēja pārliecināties sestdien, vērojot, kā noris viktorīna – sadraudzības spēle “Latvju raibā Dzīvesziņa”, ko Dublinā organizēja kompanija Sergevi. Tās pārstāve Evita Kudrjašova pastāstīja, ka doma rīkot šādu viktorīnu radusies jau pasen, taču tikai tagad izdevās ieceri īstenot. Pasākumu atbalstīja Latvijas Ārlietu ministrija un vēstniecība Īrijā. Lasīt vairāk ...



Valsts un tautas nodevība


Kārlis Streips 07.11.2017

J. Jurkāns konferencē ar uzrunu neuzstājās, acīmredzot mazas kaimiņvalsts kādreizējam ārlietu ministram, turklāt tādam, kurš amatā bija pirms teju 30 gadiem, tāds statuss nepienākas. Taču atsevišķi no konferences J. Jurkāns nolēma sniegt interviju Krievijas laikrakstam Izvestija, un intervijā viņš atrada par vajadzīgu paziņot, pirmkārt, ka Krima nepārprotami ir Krievijas sastāvdaļa, otrkārt, ka starptautiskās sankcijas pret Krieviju ir nejēdzīgas un būtu atceļamas, un, treškārt, ka Latvija ir viena neizdevusies un korumpēta valsts. Vai dieniņ! Lasīt vairāk ...



Latviešu brāļošanās aiz Latvijas robežām


Regīna Jakobidze, Gruzijas latviešu biedrības Ave Sol! priekšsēde 07.11.2017

Mums, Gruzijā dzīvojošajiem latviešiem, ir ļoti patīkami, ka ELA pamanīja Ave Sol! darbošanos, un 2017. gadā Gruzijas latviešu biedrība Ave Sol! tika uzņemta ELA par pilntiesīgu biedru. Mūs tas ļoti priecē, jo mēs ne tikai esam ELA pilntiesīgi locekļi un sākam aktīvi piedalīties, tā sakot, vispasaules notikumos, bet mūsu dzīvesvieta – Gruzija ‒ ir atzīta kā Eiropas valsts. Lasīt vairāk ...



Andra Dārziņa aicina klausīties baltiešu mūziku


07.11.2017

Prof. Andra Dārziņa tikko beigusi gaŗu koncertceļojumu, kur kopā ar slaveno laikmetīgās mūzikas ansambli Ensemble Modern mūzicēja Parīzē, Hamburgā, Frankfurtē, Ķelnē un Zagrebā. Lasīt vairāk ...



Ziloņa pēdas sviestā un govs, kas sēž eglē


Sallija Benfelde 31.10.2017

Latvijas profesore apšauba latviešu klasiskās literatūras varoņus Lasīt vairāk ...



Latvijas simtgades spēlfilma “BILLE” par Vizmas Belševicas bērnību lūdz jūsu atbalstu


Marta Mannenbach, spēlfilmas "Bille" izpildproducente 31.10.2017

"Bille" ir aizraujošs stāsts par septiņgadīgo meitēnu Billi no Grīziņkalna, 30. gadu Rīgā, kas balstīts uz slavenās latviešu rakstnieces un vienīgās latvietes, kuŗa izvirzīta Nobela prēmijai, Vizmas Belševicas autobiografiju. Lasīt vairāk ...



Trimdas bērnubērns Kārlis Streips


Astrīda Jansone 31.10.2017

Savulaik es mācījos Minsteres latviešu ģimnazijā Vācijā, un kādudien tur bija paneļdiskusija par jautājumu, kas notiktu, ja Latvija rīt atgūtu savu neatkarību? (..) Es paudu uzskatu, ja tas tā notiktu, tad no Rietumiem Latvijā atgrieztos ļoti maz cilvēku ‒ kā nekā cilvēkiem ir darbs, māja, ģimene, bērni skolā un viss pārējais, vai tad viņi varēs tā pēkšņi pārcelties uz Latviju? Pārējie diskusijas dalībnieki mani kārtīgi nostrostēja par patriotisma un latviskuma trūkumu, bet galu galā nudien biju viens no pirmajiem Rietumu latviešiem, kuŗi pārcēlās uz dzīvi tēvzemē, turklāt ‒ man izrādījās taisnība, jo visai maz latviešu no citām pasaules malām ir pārcēlušies uz dzimteni, krietni lielāks skaits pēdējos gados ir „piesitis pēdu” un emigrējis citur. Lasīt vairāk ...



<--  ... 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 12 ...  -->