2014
11.03.2014 Ukraina Krimu ir zaudējusi, maz ticams, ka Krievija apstāsies. Jautājums tikai - vai Krievija mēģinās sev pievienot arī Austrumukrainu, un vai kaŗš sāksies vai nesāksies? Kamēr Eiropa un ASV vēro, kā risināsies Ukrainas krize, Kremļa atbalstītāji Latvijā jau izmēģina Ukrainas scēnāriju, lai redzētu, vai Latvijā tas var izdoties. Lasīt vairāk ... |
11.03.2014 Krievijas cars Vladimirs sākumā meloja tā, ka ausis kust. Nekādi krievu zaldāti, tā viņš apgalvoja preses konferencē, kuŗa neviļus izraisīja jautājumus par cilvēka veselo saprātu. Tie esot pašaizsardzības spēki, turklāt Krievijas armijas uniformu varot nopirkt gluži vai jebkuŗā veikalā. Šie meli it kā aprāvās, kad pasauli apceļoja videokadrs, kuŗā cilvēks ar šauteni, uniformā, uz kuŗas nebija nekādu pazīšanas zīmju, pateica vārdus: We are Russian soldiers. Ko gan cars Vladimirs cerēja? Mēs visi noticēsim, ka Krimā nejauši iemaldījušies marsieši vai hotentoti? Lasīt vairāk ... |
Leģionāru piemiņas dienu no kalendāra var izsvītrot, bet no tautas atmiņas - ne!
11.03.2014 Šogad aprit 70 gadi, kopš 1944. gada 16. martā Veļikajas kreisajā krastā abas Latviešu leģionāru divīzijas -15. un 19. - cīnījās pirmo un pēdējo reizi visā Otrā pasaules kaŗa laikā Latviešu virspavēlniecības vadībā. Tāpēc šoreiz 16.martā Latviešu leģionāru piemiņas dienā dievkalpojums Doma baznīcā un gājiens ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa ir īpašs notikums. Lasīt vairāk ... |
Par reālpolītiku, morālpolītiku, lāča ausīm un zelta mirkļiem
LR bijušais ārlietu ministrs un diplomāts prof. Georgs Andrejevs intervijā Ligitai Kovtunai 11.03.2014 Augstie komisāri un padomdevēji no ANO un EDSO mums centās daudz ko uzspiest, pamatojot tāpēc, ka tā dara visā pasaulē. Nu nevar visās valstīs visus jautājumus atrisināt ar vienu pieeju, Lāčplēsim neder Eiropas standarta cepure, jo lielās lāča ausis traucē. Lasīt vairāk ... |
Tautiešu atbalsts jaunajam olimpietim
redakcija 11.03.2014 Nākamā vēstule ar sirsnīgiem pateicības vārdiem sekoja jau nākamajā gadā, kad Fonds bija sniedzis palīdzīgu roku. Vēl pēc gada ziņa no Kristera mammas, ka jauneklis savas ieceres jau īsteno Amerikā. Un nu mēs visi lepojamies ar izcilu latviešu jaunekli hokeja vārtsargu Kristeru Gudļevski. Lasīt vairāk ... |
Ar baltu valodniecības profesori Baibu Kangeri sarunājās Ligita Kovtuna 04.03.2014 Krievu valoda it vienkārši jāuzskata par minoritātes valodu, nepiešķiŗot tai nekādu īpašu prestižu. Ģimenēs katrs runā savā valodā, skola piedāvā pamatizglītību latviešu valodā un formālu izglītību tāpat kā citās izvēles valodās, piemēram, krievu, angļu, vācu, spāņu, ķīniešu, japāņu valodā. - Vai krievu minoritāte tiek diskriminēta? Nemaz. Latvijā nav krievu valodas deficits plašsaziņas līdzekļos. Ja kāds vēlas saglabāt savas valodas skanējumu, vienmēr ir iespēja atvaļinājumu pavadīt Maskavā, Pēterburgā vai citur Krievijā. Lasīt vairāk ... |
04.03.2014 Baltijas valstīs, kur dažos reģionos arī iedzīvotāju vairākums pieder pie krievu tautības, diez vai kādam ir īpaša vēlme atteikties no Eiropas Savienības dalībvalsts par labu bezgala korumpētajai un totālitārai diktātūrai līdzīgajai Krievijai. Taču, ja Krievija iedomāsies, ka tai ir tiesības pievākt jebkuŗu territoriju, kuŗā ļaužu vairākums to pieprasa, var rasties problēmas ne jau Moldovai vien. Lasīt vairāk ... |
04.03.2014 Caur mūziku ar cilvēkiem sarunājas Dievs. Un arī tie cilvēki, kuŗu dvēsele ir tik bagāta, ka viņiem allaž atrodas ko dot citiem. Tāda ir Biruta Heistere, ilggadēja Vītolu fonda atbalstītāja un uzticams draugs. Viņa saviem stipendiātiem ir sniegusi ne tikai materiālu atbalstu, bet arī bezgala daudz sirsnības un mīlestības. Lasīt vairāk ... |
Paldies par sirsnību un gaišumu!
04.03.2014 Leģendām var ticēt, var neticēt, bet mūsu skatuves mākslā noteikti tādas ir bijušas un ir, un par leģendu savas dzīves laikā kļuva Kārlis Sebris. Lasīt vairāk ... |
VALIJA BERKINA 04.03.2014 Gustavs Teteris: "Lai gan es neesmu dzimis Latvijā, lai gan es nedzīvoju Latvijā, Latvija, es esmu Tavs bērns! Arī mans brālis, mana mamma un tētis, mana vecmamma, visi ir Tavi bērni, (..), bet Tu mums esi viena!" Lasīt vairāk ... |
Edvīns Šnore: Baltijas tautas nepadevās tad, kad bija okupācija
Ar Edvīnu Šnori sarunājās Silvija Kaugere, In Patria Credere, DVL informācijas daļa 25.02.2014 Latvijas Okupācijas izpētes biedrības valdes loceklis, vēstures zinātņu doktors, pasaules rezonanci guvušās filmas Padomju stāsts autors Edvīns Šnore šobrīd strādā ar jaunu, šodienas paaudzei ļoti būtisku filmu, kuŗas sākšanai daļu financējuma piešķīris Kultūrkapitāla fonds, bet vēl nepieciešami papildu līdzekļi tās pabeigšanai. Lasīt vairāk ... |
Ar tautasdziesmu apkārt pasaulei
Ar Ivaru Cinkusu sarunājas Dace Micāne Zālīte 25.02.2014 Lai mēs eksistētu , nepieciešams elpot, uzņemt barību, mums ir dažādas absolūti nepieciešamas vajadzības, kas iedarbojas uz dvēseli, uz garu. Viena no tām ir dziedāšana. Es nevaru pateikt kāpēc jādzied. Varbūt vajadzīgs skriet. Forests Gamps savulaik filmā Forest Gamp skrēja trīs reizes pāri Amerikai. Viņam tā bija nepieciešamība konkrētā dzīves situācijā. Pajautājiet viņam, kāpēc, un viņš atbildētu: Es skrienu tāpēc, ka man ir jāskrien. Es dziedu tāpēc, ka man ir jādzied. Lasīt vairāk ... |
25.02.2014 Tā jūs uzaicina Deivids Lindo (David Lindo), slavenais pilsētu putnu novērotājs, rakstnieks, gīds savā rakstā Putnu Vērotāju Ceļveža žurnāla šī gada februāŗa izdevumā. Lasīt vairāk ... |
25.02.2014 Skaidrs ir viens notikumi Ukrainā rāda, ka Krievija nerimsies un mums jābūt gan ļoti uzmanīgiem, gan arī ar stingru mugurkaulu, ja negribam piedzīvot nopietnas Krievijas provokācijas Latvijā. Lasīt vairāk ... |
Par mūziku koncertu starpbrīžos
25.02.2014 Jāsaka gan, ka koklētāja nu jau vairākus gadus elektronizē latvisko kokles dvēseli. Ne vienmēr tas nesis veiksmes, jo kokle nav ungāru cimbole vai modernā arfa. Tai ir savs specifisks, intims, ne īpašu skaņu krāsu bagāts tembrs. Taču, ja kokle ir īsta meistara rokās, tā pārvēršas skaņu brūnumā Lasīt vairāk ... |
Piederīgs mūsu cunftei - un kam vēl?
25.02.2014 Patlaban Rīgā ir divas apvienības, kas pārstāv "mūsu cunftes" - plašsaziņas līdzekļu jeb mediju darbinieku intereses: Latvijas žurnālistu savienība (LŽS) un Latvijas žurnālistu asociācija (LŽA). Tās ir stipri atšķirīgas "pēc sava gara un būtības". Lasīt vairāk ... |
Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas
Zigrīda Daškevica 25.02.2014 Latvijā 24. maijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kuŗās Latvijas pilsoņi varēs balsot par izraudzītajiem astoņiem deputātiem uz nākamajiem pieciem gadiem. Lasīt vairāk ... |
25.02.2014 "Šī uzvara man nozīmē ļoti daudz. Es ceru, ka Latvijai arī. Mēs bijām to pelnījuši," ar asarām acīs pēc apbalvošanas intervijā Latvijas Televīzijai teica Oskars Melbārdis. Lasīt vairāk ... |
Latvijai kamanās divas bronzas medaļas!
18.02.2014 Otrā braucienā Šici ierindojās trešajā vietā. Negaidīti kļūdījās pirmā brauciena trešā labākā ekipāža - austriešu duets Peters Pencs/Georgs Fišlers, ļaujot latviešiem pakāpties uz trešo vietu un iegūt bronzas medaļas. Lasīt vairāk ... |
Martins Dukurs divkārtējais olimpiskais vicečempions
18.02.2014 Skeletonā pamatoti gaidījām kādu medaļu, jo pasaules kausa izcīņas posmos brāļi Dukuri Martins un Tomass bija sasnieguši lieliskus rezultātus. Viņu sīvākais sāncensis - krievu skeletonists Aleksandrs Tretjakovs tur bija mazāk pamanāms. Izrādījās, ka olimpiadas sacensībās viņš savu trasi pārzina vislabāk par konkurentiem un šo priekšrocību prot izmantot. Lasīt vairāk ... |