|
Nu garšo latviešiem tie pīrāgi!
Juris Lorencs 15.07.2025 Šī gada aprīļa vidū kāds jauns cilvēks Sandris Mūriņš (kurš pats sevi raksturo par ilgtspējas sociologu un inovatoru) interneta portālā manabalss.lv sāka jaunu iniciatīvu − parakstu vākšanu ar mērķi ieviest Latvijā gaļas nodokli. Kaut ko līdzīgu alkohola, tabakas un azartspēļu nodoklim. Pamatojums − tas sekmēs klimata mērķu sasniegšanu un veselīgāku dzīvesveidu. Lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, nepieciešams savākt 10 tūkstošus parakstu. Ideju atbalsta arī sabiedriskās organizācijas Zaļā Brīvība valdes loceklis Jānis Brizga. Kopā ar S. Mūriņu viņš sagatavoja publikāciju Mīti, ko mums stāsta par gaļu un gaļas nodokli, kas tika izvietota vairākos medijos. Tajā izteikti apgalvojumi, ka mājlopu turēšana rada teju neglābjamu ietekmi uz dabas daudzveidību un planētas klimatu. Secinājums- gaļas nodoklis ir nepieciešams, lai strauji mainītu ēšanas paradumus. Kā liecina Zaļās Brīvības mājaslapā zalabriviba.lv pieejamā informācija, pēdējos gados dažādu projektu realizācijai tai izdevies piesaistīt vairākus miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem. Daži projektu piemēri: Virtuļa ekonomikas pieeja ilgtspējīgai dekarbonizācijai un iedzīvotāju iesaistīšanai- 557 413 eiro, Ambiciozi un iekļaujoši tīras enerģijas plāni reģionu taisnīgai pārejai- 178 788 eiro, projekts bez tulkojuma latviešu valodā Extended: Knowledge based blueprint for extended textile circularity- 305 000 eiro. Te būtu lietderīgi paskaidrot, ka virtuļa ekonomika ir jauns termins latviešu valodā un apzīmē ekonomikas modeli, kas iekļauj arī sociālos un vides jautājumus. Tas viss būtu labi un apsveicami ‒ gadījumā, ja nauda šiem projektiem nāktu no privātu ziedotāju kabatām. Tomēr šajā gadījumā tā tas nav. Kaut kur Briseles kabinetos sēž eksperti, kuri pēc viņiem vien izprotamiem kritērijiem izdala Eiropas iedzīvotāju naudu. Patiesībā Eiropā daudzas tā saucamās nevalstiskās organizācijas (NGO) jau sen nav nevalstiskas,jo tās saņem pašvaldību, valstu vai Eiropas Savienības finansējumu. Tātad naudu no nodokļu maksātāju kabatām. Un tagad uzdosim sev jautājumu- vai nevalstiska organizācija, kas saņem valsts finansējumu, uzdrošināsies kritizēt savu maizes tēvu, šajā gadījumā valsti? Lasīt vairāk ... |
Ligita Kovtuna 15.07.2025 Vēstot par PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forumu) ik gadu kopš tā sākuma 2013. gadā, vienmēr mazliet sabēdājos, ka par to tik maz, daudz par maz stāsta mediji Latvijā. Šogad noticis pamanāms izrāviens forumā satiku kolēģus no Latvijas Avīzes, ceru, ka bija arī no citiem medijiem, ne tikai no diasporas (latviesi.com, protams, jau paši pirmie reportēja!). Bet īpašs prieks bija trešdienas, 9. jūlija, sabiedriskās TV Rīta panorāmā redzēt un dzirdēt PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Atbildot uz tiešām ieinteresētiem raidījuma vadītāju jautājumiem, Blumberga kungs pastāstīja: Esam laimīgi, ka gadu no gada foruma līmenis paaugstinās, te ierodas turīgi un veiksmīgi ārzemju latvieši un ne tikai latvieši! , kas pārstāv bankas, investīciju kompānijas u.c. un raugās uz Latviju kā investīciju iespēju vietu. Šogad fokusējamies uz trīs virzieniem pirmkārt, militāro industriju, otrkārt, jauno tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, biomedicīnas, start-up attīstību, treškārt, - un tas ir jauninājums runāsim par Latvijas kultūru kā eksportpreci, par mūsu patiešām augsti attīstītās kultūras ievešanu biznesa vidē. Mūsu foruma runātāju vidū būs producents Matīss Kaža, kurš pastāstīs vairāk par animācijas filmas Straume panākumiem un arī to aizkulisēm. Lasīt vairāk ... |
|
Es uzaugu ziedošanas tradīcijā
Taira Zoldnere 12.07.2025 Imants Frederiks Holmkvists, advokāts, Latvijas Goda konsuls Vašingtonas pavalstī, ASV, intervijā Tairai Zoldnerei Lasīt vairāk ... |
|
Juris Lorencs 08.07.2025 24. jūnijā, kad pasaulē daudzviet vēl dega Jāņu ugunskuri, Nīderlandes pilsētā Hāgā sākās gadskārtējais NATO samits. Sanāksme, ko Eiropa, īpaši Baltijas valstis, gaidīja ar bažām. Labā ziņa ir tā, ka arī šajā samitā NATO dalībvalstis atkārtoti apliecināja gatavību uzbrukuma gadījumā aizstāvēt viena otru. Samita noslēguma deklarācijā teikts: Mēs vēlreiz apstiprinām savu dzelžaino apņemšanos (ironclad commitment) nodrošināt kolektīvo aizsardzību, kā noteikts Vašingtonas līguma 5. pantā ‒ uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem. Krievija deklarācijā raksturota kā ilgtermiņa drauds (long- term threat posed by Russia to Euro-Atlantic security). Tāpat pausta gatavība būtiski palielināt valstu aizsardzībai paredzētos izdevumus- 5 % no iekšzemes kopprodukta (GDP) nākamo desmit gadu laikā, tātad līdz 2035. gadam. 5 % no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai- tā bija ASV prezidenta Donalda Trampa prasība alianses dalībvalstīm. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atzinis, ka bez Trampa spiediena šāds iznākums diezin vai būtu iespējams: Gribu izteikt pateicību prezidentam Trampam, jo bez viņa iesaistīšanās mēs droši vien vēl diskutētu par 2, 5% slieksni, bez garantijām par pozitīvu iznākumu. Iespējams, šīs diskusijas būtu beigušās ar neko. Mazliet citādās domās ir Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris: Politiskā ziņā laika grafika izstiepšana ir slikts signāls. Mēs ne tikai nosakām laika grafiku paši sev, bet arī parādām mūsu pretiniekam Krievijai, ka mums būs nepieciešami desmit gadi, lai sasniegtu savas ambīcijas. Tas nav labi. Lasīt vairāk ... |
|
|
Juris Lorencs 01.07.2025 Viena no lielākajām aizvadīto pašvaldību vēlēšanu intrigām bija kam aizies tā saucamo krievvalodīgo pilsoņu balsis? Saprotams, galvenā uzmanība tika pievērsta Rīgai, Daugavpilij un Rēzeknei. Īpaši vēlēšanas Rīgā tika pasludinātas bezmaz par izšķirošo kauju, kurā notiek cīņa starp valstiskajiem un uz Maskavu orientētajiem spēkiem. Galvaspilsētā visvairāk balsu savāca Aināra Šlesera vadītā partija Latvija pirmajā vietā 18, 2 %. Tomēr tā bija Pirra uzvara, kas A.Šleseram neatnesa iecerēto Rīgas domes priekšsēdētāja krēslu. Jo nākamās vietas ieguva partija Progresīvie (16, 6 %), Nacionālā apvienība (14, 2 % ) un Jaunā Vienotība (12, 9 %). Kopā ar domē iekļuvušo Apvienoto sarakstu (6, 3 %) valstiskajai koalīcijai tika nodrošinātas 34 deputātu vietas no 60, kas patiesībā ir komfortabls vairākums. Ja A. Šlesera partijas rezultāts uztverams kā neveiksme, tad to nevar teikt par divām citām partijām, kas orientējās pirmām kārtām uz krievvalodīgo balsīm. Suverēnā vara un Apvienība Jaunlatvieši kopējais saraksts saņēma 12, 1 %, bet skandalozā politiķa Alekseja Rosļikova vadītā partija Stabilitātei!- 6, 9 % balsu. Iespējams, lielākais pārsteigums bija partijas Saskaņas neiekļūšana Rīgas domē. Partija, kas ilgu laiku tika uzskatīta par krievvalodīgo interešu aizstāvi, saņēma vien 3, 5 % un nepārvarēja 5 % barjeru. Lasīt vairāk ... |
|
Sallija Benfelde 17.06.2025 Vasara lēnām un negribīgi atnākusi, Latvijā jau gaida Līgo dienu, bet ne visur vasaras laiks nes prieku. Kā zināms, Krievija ir pastiprinājusi dronu uzbrukumus visā Ukrainas teritorijā. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha piektdien, 13. jūnijā, brīdinājis, ka Krievija ir sākusi pulcēt stratēģiskās militārās rezerves, signalizējot par iespējamiem militāro operāciju plāniem ārpus Ukrainas robežām, ziņo Kyiv Independent. Uzstājoties Globsec konferencē Prāgā, Sibiha sacīja: Saskaņā ar mūsu izlūkošanu, Krievija ir sākusi sagatavot stratēģiskās rezerves, kas norāda uz kaujas operāciju plāniem ne tikai Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka ir nepieciešama starptautiska rīcība, lai apturētu Maskavas agresiju: Sabiedrotajiem ir nepieciešama pilnīga diplomātiskā mobilizācija, lai apturētu šo karu. Tas nav tikai jautājums Ukrainai. (Krievijas prezidents Vladimirs) Putins saprot tikai spēku, un šobrīd ir svarīgi savlaicīgi piemērot sankcijas, izmantojot tās kā ekonomiskus ieročus, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju. Jāpiebilst, ka, neskatoties uz neseno karagūstekņu apmaiņu, miera sarunas starp Ukrainu un Krieviju joprojām ir apstājušās. Dienas un naktis Ukrainā ir skarbas un nežēlīgas. Lasīt vairāk ... |
|
Mākslīgais intelekts ir mans asistents
Ligita Kovtuna, Māra Libeka 17.06.2025 Amerikas latviešu ārsts Aleksandrs Kalniņš intervijā Mārai Libekai un Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ... |
|
Kā caur adatas aci. Pašvaldību velēšanas Latvijā: rezultāti, secinājumi un sekas
Sallija Benfelde 10.06.2025 Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir notikušas visos 42 novados, ļoti negaidītu, lielu un nepatīkamu pārsteigumu to rezultātos nav, lai gan gluži bez pārsteigumiem tās nav notikušas. Pavisam Latvijā nobalsoja 46,97 procenti vēlētāju. Turklāt šogad pašvaldību vēlēšanās ievērojami pieaudzis to Latvijas pilsoņu skaits, kuri balsoja no ārvalstīm. Kopumā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) saņēma vairāk nekā 2200 pieteikumu balsošanai pa pastu no diasporas, kas ir būtisks pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Lasīt vairāk ... |
|
Juris Lorencs 10.06.2025 Vēsturisks brīdis Latvijai- mūsu valsts uz diviem gadiem (2026- 2027) ievēlēta ANO Drošības padomē. Lai kļūtu par Drošības padomes nepastāvīgo locekli, Latvijai bija jāiegūst divu trešdaļu ANO dalībvalstu atbalsts, tātad vismaz 129 balsis no 193. Latvija saņēma 178 balsis, kas ir izcils rādītājs. Visticamāk, balsojumā par Latvijas ievēlēšanu ANO Drošības padomē atturējās tikai Krievija un tās tuvākie sabiedrotie. Lasīt vairāk ... |
Juris Lorencs 03.06.2025 Gluži kā aukstā kara laikos, pie Eiropas vārtiem atkal stāv līdz zobiem apbruņota armija. Toreiz tā bija gatava atnest komunismu, šodien- krievu pasauli. Aukstā kara laikā vienotie Rietumi spēja atrast atbildes PSRS draudiem. Diemžēl pagaidām vēl nav skaidrs, vai tā tas izdosies arī šoreiz. Lasīt vairāk ... |
|
|
|
Sallija Benfelde 27.05.2025 Latvija Preses brīvības indeksā atkāpusies uz 15. vietu 180 valstu vidū salīdzinājumā ar 12. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) publicētais jaunākais reitings. Tiesa gan, no pasaules reģioniem žurnālisti visbrīvāk savu darbu joprojām var darīt Eiropā, secināts RSF pētījumā. Visaugstāk reitingā joprojām ir Norvēģija, par četrām pozīcijām uz otro vietu pakāpusies Igaunija, Nīderlande pakāpusies par vienu pozīciju uz trešo vietu. Zaudējot vienu pozīciju, ceturto vietu pasaules Preses brīvības indeksā šogad ieņem Zviedrija, piekto vietu saglabājusi Somija, bet Dānija zaudējusi četras pozīcijas un atkāpusies uz sesto vietu. Pakāpjoties par vienu vietu, septītajā vietā ir Īrija. Šajās septiņās valstīs, kas visas atrodas Eiropā, situācija preses brīvības jomā tiek vērtēta kā laba, secina RSF. Lietuva atrodas vienu vietu augstāk nekā Latvija 14. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka karš Ukrainā un Gazas joslā un ar to saistītais hibrīdkarš spriedzi daudzās valstīs ir palielinājis, un eksperti nenoliedz, ka kara laikā preses un vārda brīvība nereti tiek nedaudz ierobežota. Tas parasti notiek nolūkā ierobežot nejaušu, ar militāriem jautājumiem jūtīgas informācijas publiskošanu, un cenšoties neļaut izplatīties naida runai. Tomēr gadās arī tā, ka valsts institūcijas neprot vai negrib atšķirt aģitāciju un reklāmu no žurnālistikas. Lasīt vairāk ... |
|
Latvija ceļā uz ANO Drošības padomes vēlēšanām
Taira Zoldnere 20.05.2025 Ja ANO neeksistētu, mēs dzīvotu citā, daudz sliktākā un bīstamākā pasaulē, saka Sanita Pavļuta-Deslandes, Latvijas Republikas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece, pastāvīgā pārstāve ANO Ņujorkā. Lasīt vairāk ... |
|
Valsts naudas dalītāju spožums un posts
Ligita Kovtuna 20.05.2025 Fakts. Šā gada Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) konkursā Sadarbības projekti ar diasporas medijiem 2025 noraidīts laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija kopprojekts ar Latvijas Avīzi Diasporas un Latvijas mediji sadarbībā un vienotībā. Iemesli dokumentēti divēji: vispirms pienāca ziņa, ka Noraidīts (nepietiekams finansējums), tai sekoja Lēmums nr.253, kurā teikts: (..) kopprojekta pieteikumam kvalitātes vērtēšanas kritērijos piešķirtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo (..), tādēļ komisija ieteica Padomei noraidīt projekta pieteikumu. Nu, tad raudzīsim redzēt, kas tieši bijis par iemeslu skarbajam lēmumam, ar kuru tiek pārtraukts aizvadītā gadā lieliski noritējušais mūsu laikrakstu sadarbības projekts ar lielāko nacionālo laikrakstu Latvijas Avīze. Jāpiebilst, ka strādājām ar lielu prieku un entuziasmu Latvijas Avīzē pat parādījās vairākas lasītāju balsis ar atzinīgiem vārdiem par iespēju izlasīt vairāk un dziļāku informāciju par diasporas aktivitātēm, savukārt Laika un Brīvās Latvijas lasītāji teica atzinīgus vārdus par Māras Libekas, Jura Lorenca un Sallijas Benfeldes profesionālajiem rakstiem. Lasīt vairāk ... |
|
Amerikas baltieši vienojas Baltijas aizstāvībai ASV kongresā
Taira Zoldnere 19.05.2025 Jau astoto reizi Amerikas baltieši vienojās kopējā ikgadējā pasākumā Baltijas aizstāvības dienas, kas norisinājās Vašingtonā no 31.marta līdz 2.aprīlim. Baltijas aizstāvības dienas pasākumus organizē Apvienotā Amerikas baltiešu komiteja (Joint Baltic American National Committee JBANC). Vairāk par Baltijas aizstāvības dienas norisi un Kongresa apmeklējumu aicināju pastāstīt Karlu Altau, JBANC izpilddirektoru, un Markusu Kozlinski, JBANC pētnieku un politisko konsultantu. Lasīt vairāk ... |
|
Komponists Ēriks Ešenvalds 4.maiju svin kopā ar Amerikas latviešu saimi
Taira Zoldnere 17.05.2025 Mirklis, kad komponists Ēriks Ešenvalds spēlēja klavieres un Sietlas latviešu koris dziedāja Oregonas latviešu namā 4.maija svinībās, bija svētku kulminācija, saka Ieva Dekstere, Oregonas latviešu biedrības (OLB) priekšsēde. Sarunā par svētku notikumiem Oregonas latviešu kopienā Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadienu sagaidot, piedalījās Ieva Dekstere, OLB priekšsēde un Lelde Gilmane, OLB valdes locekle. Lasīt vairāk ... |
|
Scientia est potentia jeb vien gudrība izvedīs latvieti pasaulē
Ligita Kovtuna 13.05.2025 Latvijas Universitātes Fonda izpilddirektore Zaiga Pūce intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ... |
|
Pētījums: Latvijas sabiedrības sociālā atmiņa
Sallija Benfelde 06.05.2025 30. aprīlī Rīgā, Eiropas Savienības mājā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošie pētnieki Dr. Mārtiņš Kaprāns un Dr. Andris Saulītis prezentēja pētījuma Latvijas sociālās atmiņas monitorings 2025 rezultātus. Sociālā atmiņa ir sabiedrībai vai sociālai grupai kopīga pagātnes notikumu uztvere, izpratne un interpretācija, un tā ietekmē un veido arī attieksmi pret valsti. Iepriekšējais Latvijas sociālās atmiņas monitoringa ziņojums tika publicēts 2017. gadā īsi pirms Latvijas simtgades svinībām. Kopš tā laika aizritējuši astoņi gadi, kuri ir bijuši ļoti dinamiski. Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā 2022. gada 24. februārī aktualizēja Latvijas iedzīvotāju vēsturisko pieredzi. Lasīt vairāk ... |
|
|
reklāmas banerim
