Ligita Kovtuna 12.08.2025

Pārdomas, lasot jaunās dzej­nieces Alises Bogdanovas dzejoļu krājumu, kas nācis klajā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu 3000,- eiro apmērā un pozitīvi novērtēts nedēļraksta IR 31. nr., piebilstot, ka tam “ir vieta katrā grāmatplauktā.” Diemžēl, daudz citēt nevarēšu, jo teksti satur pulka nepiedienīgu vārdu un vēstījumu par lietām, kas publiskā saziņā neiederas. Turklāt, piemēram, vārda “bļāviens” semantisko nozīmi un etimoloģisko izcelsmi mūsu lasītāji nezina (un arī nevajag zināt, jo nekā pieklājīga tajā nav!). Tiklab kā nezina arī virkni atdarinājumu no krievu valodas, kas joprojām ir dzīvi Latvijas latviešu saziņā. Diemžēl. Lasīt vairāk ...

Ligita Kovtuna 12.08.2025

2025.gada jūlijā aprit 40 gadi kopš Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciena akcijas. Tās mērķis bija pievērst pasaules uzmanību Baltijas valstu stāvoklim PSRS sastāvā. Akcijas idejas autori bija latvieši – Vācijā dzīvojošais Māris Graudiņš un Vilnis Zaļkalns no Zviedrijas. Akciju organizēja baltiešu trimdas aktīvisti – Starptautiska baltiešu rīcības komiteja, kuru vadīja pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm. Latviešu pārstāvis šajā komisijā bija Māris Graudiņš. Ideja par šādas akcijas nepieciešamību radās 1984.gadā Austrālijā, Vispasaules latviešu jauniešu kongresā. Pēc viena no kongresā nolasītajiem referātiem sākās diskusija, kurā izskanēja viedoklis, ka baltiešu rīkotie demonstrāciju gājieni ir garlaicīgi un tiem trūkstot agresivitātes, tāpēc aktīvisti nolēma organizēt kuģa braucienu Baltijas jūrā, netālu no PSRS okupētās Baltijas valstu piekrastes. Pirms akcijas sākuma tika vākti līdzekļi kuģa īrei. Plānotās norises datumi sakrita ar citu pasākumu – Pasaules Baltiešu apvienības organizēto Baltiešu tribunālu Kopenhāgenā. Pasākumā tika arī atzīmēta Helsinku Noslēguma akta parakstīšanas desmitgade. Helsinku Noslēguma akts baltiešiem bija ļoti svarīgs, jo tajā 35 valstis, tai skaitā PSRS, vienojās veicināt drošību un sadarbību Eiropā, kā arī respektēt cilvēktiesības. Baltijas trimdas aktīvisti šo dokumentu izmantoja, lai aktualizētu cilvēktiesību pārkāpumus okupētajā Baltijā. Baltijas brīvības un miera kuģa akcija noritēja no 1985.gada 26. līdz 29.jūlijam. Tās vajadzībām tika noīrēts kuģis “Baltic Star”. Tribunāla noslēgumā pieņemtajā Kopenhāgenas manifestā tika norādīts, ka Baltijas valstu okupācija ir bijis starptautisko tiesību pārkāpums, ka ir nepieciešams atjaunot Baltijas valstu tiesības uz pašnoteikšanos un, ka PSRS īstenotā rusifikācijas politika ir nodarījusi lielu postu baltiešu kultūrām. Lasīt vairāk ...

Ligita Kovtuna 05.08.2025

Šogad Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi svinēja cienījamo 40. jubilejas gadu. Pirmā nometne/meistarkursi, kuras idejas autors bija sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Štauvers, notika Kanādā, bet drīz pēc Atmodas pārcēlās uz Latviju, kur jau 31 gadu turpina pulcēt jaunos mūziķus no visas pasaules. Kopš 2010. gada – Siguldas Mākslu skolā “Baltais Flīģelis”. Šogad meistarkursos piedalījās 77 dalībnieki no Latvijas un septiņām ārvalstīm – ASV, Francijas, Norvēģijas, Šveices, Vācijas, Zviedrijas, Kanādas. Jaunie mūziķi darbojās 15 specialitātēs, sākot no vokālās līdz instrumentālmākslai, diriģēšanai, kompozīcijai un mūzikoloģijai. Noslēguma koncertā š.g. 25. jūlijā visi vienojās plašā un daudzveidīgā noslēguma koncertā, kas bija ne vien deviņu radošo dienu atskaite, bet arī azartiska un jauneklīga augstas raudzes profesionāļu – pedagogu un viņu audzēkņu talantu parāde. Neaizmirstot meistarklašu “klasiku”, sākot ar Tālivalža Ķeniņa “Latviešu tautas deja, variācijas un fūga”, ko šogad atskaņoja meistarkursu vadītāji, spožie pianisti Agnese Egliņa, Andrejs Osokins, Lauma Skride un Juris Žvikovs, beidzot ar pēdējo gadu meistarkursu jaunievedumu – džeza kameransambli Artas Jēkabsones vadībā. Lasīt vairāk ...

Ligita Kovtuna 15.07.2025

Valsts valodas centra (VVC) vadītāja Inese Muhka intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 15.07.2025

Šī gada aprīļa vidū kāds jauns cilvēks Sandris Mūriņš (kurš pats sevi raksturo par “ilgtspējas sociologu un inovatoru”) interneta portālā manabalss.lv sāka jaunu iniciatīvu − parakstu vākšanu ar mērķi ieviest Latvijā “gaļas nodokli”. Kaut ko līdzīgu alkohola, tabakas un azartspēļu nodoklim. Pamatojums − tas sekmēs klimata mērķu sasniegšanu un veselīgāku dzīvesveidu. Lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, nepieciešams savākt 10 tūkstošus parakstu. Ideju atbalsta arī sabied­riskās organizācijas “Zaļā Brīvība” valdes loceklis Jānis Brizga. Kopā ar S. Mūriņu viņš sagatavoja publikāciju “Mīti, ko mums stāsta par gaļu un gaļas nodokli”, kas tika izvietota vairākos medijos. Tajā izteikti apgalvojumi, ka mājlopu turēšana rada teju neglābjamu ietekmi uz dabas daudzveidību un planētas klimatu. Secinājums- “gaļas nodoklis ir nepieciešams, lai strauji mainītu ēšanas paradumus”. Kā liecina “Zaļās Brīvības” mājaslapā zalabriviba.lv pieejamā informācija, pēdējos gados dažādu projektu realizācijai tai izdevies piesaistīt vairākus miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem. Daži projektu piemēri: “Virtuļa ekonomikas pieeja ilgtspējīgai dekarbonizācijai un iedzīvotāju iesaistīšanai”- 557 413 eiro, “Ambiciozi un iekļaujoši tīras enerģijas plāni reģionu taisnīgai pārejai”- 178 788 eiro, projekts bez tulkojuma latviešu valodā “Extended: Know­ledge based blueprint for extended textile circularity”- 305 000 eiro. Te būtu lietderīgi paskaidrot, ka “virtuļa ekonomika” ir jauns termins latviešu valodā un apzīmē ekonomikas modeli, kas iekļauj arī sociālos un vides jautājumus. Tas viss būtu labi un apsveicami ‒ gadījumā, ja nauda šiem projektiem nāktu no privātu ziedotāju kabatām. Tomēr šajā gadījumā tā tas nav. Kaut kur Briseles kabinetos sēž eksperti, kuri pēc viņiem vien izprotamiem kritērijiem izdala Eiropas iedzīvotāju naudu. Patiesībā Eiropā daudzas tā saucamās nevalstiskās organizācijas (NGO) jau sen nav “nevalstiskas”,jo tās saņem pašvaldību, valstu vai Eiropas Savienības finansējumu. Tātad naudu no nodokļu maksātāju kabatām. Un tagad uzdosim sev jautājumu- vai nevalstiska organizācija, kas saņem valsts finansējumu, uzdrošināsies kritizēt savu “maizes tēvu”, šajā gadījumā valsti? Lasīt vairāk ...

Ligita Kovtuna 15.07.2025

Vēstot par PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forumu) ik gadu kopš tā sākuma 2013. gadā, vienmēr mazliet sabēdājos, ka par to tik maz, daudz par maz stāsta mediji Latvijā. Šogad noticis pamanāms “izrāviens” – forumā satiku kolēģus no Latvijas Avīzes, ceru, ka bija arī no citiem medijiem, ne tikai no diasporas (latviesi.com, protams, jau paši pirmie reportēja!). Bet īpašs prieks bija trešdienas, 9. jūlija, sabiedriskās TV Rīta panorāmā redzēt un dzirdēt PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Atbildot uz tiešām ieinteresētiem raidījuma vadītāju jautājumiem, Blumberga kungs pastāstīja: “Esam laimīgi, ka gadu no gada foruma līmenis paaugstinās, te ierodas turīgi un veiksmīgi ārzemju latvieši – un ne tikai latvieši! –, kas pārstāv bankas, investīciju kompānijas u.c. un raugās uz Latviju kā investīciju iespēju vietu. Šogad fokusējamies uz trīs virzieniem – pirmkārt, militāro industriju, otrkārt, jauno tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, biomedicīnas, start-up attīstību, treškārt, - un tas ir jauninājums – runāsim par Latvijas kultūru kā eksportpreci, par mūsu patiešām augsti attīstītās kultūras ievešanu biznesa vidē. Mūsu foruma runātāju vidū būs producents Matīss Kaža, kurš pastāstīs vairāk par animācijas filmas “Straume” panākumiem un arī to aizkulisēm.” Lasīt vairāk ...

01.07.2025

Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 01.07.2025

Viena no lielākajām aizvadīto pašvaldību vēlēšanu intrigām bija – kam aizies tā saucamo krievvalodīgo pilsoņu balsis? Sa­protams, galvenā uzmanība tika pievērsta Rīgai, Daugavpilij un Rēzeknei. Īpaši vēlēšanas Rīgā tika pasludinātas bezmaz par izšķirošo kauju, kurā notiek cīņa starp valstiskajiem un uz Maskavu orientētajiem spēkiem. Galvaspilsētā visvairāk balsu savāca Aināra Šlesera vadītā partija “Latvija pirmajā vie­tā” – 18, 2 %. Tomēr tā bija Pirra uzvara, kas A.Šleseram neatnesa iecerēto Rīgas domes priekšsēdētāja krēslu. Jo nākamās vietas ieguva partija “Progresīvie” (16, 6 %), Nacionālā apvienība (14, 2 % ) un Jaunā Vie­notība (12, 9 %). Kopā ar domē iekļuvušo Apvienoto sarakstu (6, 3 %) valstiskajai koalīcijai tika nodrošinātas 34 deputātu vietas no 60, kas patiesībā ir komfor­tabls vairākums. Ja A. Šlesera partijas rezultāts uztverams kā neveiksme, tad to nevar teikt par divām citām partijām, kas orientējās pirmām kārtām uz krievvalodīgo balsīm. “Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši” kopējais saraksts saņēma 12, 1 %, bet skandalozā politiķa Alekseja Rosļikova vadītā partija “Stabili­tātei!”- 6, 9 % balsu. Iespējams, lielākais pārsteigums bija partijas “Saskaņas” ne­iekļūšana Rīgas domē. Partija, kas ilgu laiku tika uzskatīta par krievvalodīgo interešu aizstāvi, saņēma vien 3, 5 % un nepārvarēja 5 % barjeru. Lasīt vairāk ...

Ligita Kovtuna, Māra Libeka 17.06.2025

Amerikas latviešu ārsts Aleksandrs Kalniņš intervijā Mārai Libekai un Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ...