Juris Lorencs 13.12.2022

Pēc ilgiem gadiem Latvijā beidzot iestājusies balta, sniegiem bagāta ziema. It kā vajadzētu priecāties par šo dabas skaistumu. Bet es skatos uz sarmas klātajiem kokiem aiz loga un domāju par divām lietām. Pirmā - cik Latvijā tagad ir cilvēku, kuŗiem grūtības samaksāt siltuma, gāzes un elektrības rēķinus, kuŗi spiesti knapināties un taupīt. Otrā - par ukraiņiem, kuŗi šo ziemu pavada neapkurinātās mājās, bez elektrības un siltā ūdens. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 13.12.2022

Aizejošais gads nav bijis ne viegls, ne gaišs, jo Krievijas sāktais pilna mēroga kaŗš Ukrainā 24. februārī ir pārklājis pasauli ar asins miglu. Turklāt gads sākās un turpinājās ar kovida pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojumiem un zaudējumiem. Latvijā aizejošais gads bija arī 14. Saeimas vēlēšanu gads, kas tikai pastiprināja spriedzi un sabiedrības neapmierinātību ar notiekošo. Nedēļu pirms Ziemassvētkiem, visticamāk, tiks apstiprināta arī jaunā valdība, kuŗas galvenie mērķi, no vienas puses, ir skaidri un saprotami, bet, no otras puses, nebūt nav viegli sasniedzami, jo ļoti daudz šajos neatkarības gados nav izdarīts vai ir izdarīts pa pusei. Lasīt vairāk ...

Kārlis Streips 06.12.2022

Protams, Latvija nav vienīgā valsts, kur kāda polītiska partija šķiet esam zaudējusi veselo saprātu attiecībā uz tās kadriem. Chrestomātisks piemērs patlaban ir Amerikā, kur Republikāņu partijas centrālā figūra nupat paziņoja, ka vajag likvidēt valsts konstitūciju, lai atceltu 2020. gada valsts prezidenta vēlēšanu rezultātus un viņu atjaunot amatā. Tas ir tāds ekstrēms piemērs. Taču gan Zemnieku savienībai, gan arī Zaļajai partijai kārtējo reizi gadījies ignorēt jautājumu, kuŗu normāla partija patur savās pārdomās: Kā tas izskatīsies? Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 06.12.2022

Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska novembŗa beigās viesojās Lielbritanijā un runāja arī britu parlamentā. Savas runas laikā Olena Zelenska rādīja kadrus Ukrainas pilsētās elektrības padeves pārtraukuma laikā Krievijas apšaudes rezultātā un fotografijas ar cilvēkiem, kuŗi ir spiesti meklēt elektrību un siltumu, arī meitenes foto, kuŗu vecāki atveda uz degvielas uzpildes staciju Kijivā, lai varētu uzlādēt viņas inhalatoru. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 29.11.2022

Pirms 90 gadiem Staļina mākslīgi izraisītājā badā jeb golodomorā (tulk.- mērdēšana badā) Ukrainā bojā gāja vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Vēl dzīvi, bet ģindeņiem līdzīgi bērni, mirušie, samesti kaudzēs kārtu kārtām – šodien, skatoties fotografijas un dokumentālu filmu kadrus, tie atgādina redzēto vēsturiskos dokumentos par holokaustu un badu Āfrikā. Padomju varas mākslīgi uzturētais bads bija viena no pasaules vēsturē briesmīgākajām cilvēka izraisītajām masu iznīcināšanas traģēdijām. Lasīt vairāk ...

Kārlis Streips 29.11.2022

“Es, 14. Saeimas deputāte Linda Liepiņa, balsoju pret un balošu pret šo likumprojektu!” Šāda replika Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdē 24. novembrī izskanēja divreiz. Vienā gadījumā attiecībā uz grozījumiem valsts iekārtas likumā, otrajā – attiecībā uz grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 29.11.2022

Kopējais iespaids pēc Ludzas un Rēzeknes apciemojuma - tas, kas visvairāk nepieciešams Latgalei, ir veiksmīga mūsu valsts attīstība. Spēcīga, droša, moderna, turīga Latvija un saliedēta tauta būs lielākais atbalsts tiem, kuri šodien dzīvo pie Latvijas Austrumu robežām. Lasīt vairāk ...

Kārlis Streips 22.11.2022

Tajā pašā dienā, kad sākās Kremļa fašista “speciālā militārā operācija” Ukrainā, parlaments pieņēma “paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un territoriālo integritāti.” Par nobalsoja 93 deputāti, tajā skaitā visi klātesošie Saskaņas pārstāvji. Nu Saskaņas mūsu parlamentā vairs nav. Taču – vieta tukša nepaliek! Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 22.11.2022

Lai arī aizvien biežāk gan Ukrainas, gan Krievijas un ārvalstu polītikas vērotāji un militārie eksperti runā par to, ka Krievija kaŗu zaudē, ka Krievijā gan varas elitē, gan iedzīvotājos aug neapmierinātība un sajūta, ka kaŗš ir zaudēts, neviens nevar prognozēt, kad tas beigsies. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 15.11.2022

Vērojot sarunas par to, vai valdību veidos trīs partijas un redzot patiesībā nesaprotamo Apvienotā saraksta (AS) nostāju, brīžam bija jādomā par to, vai notiek „trīs musketieru” sarunas par „viens par visiem, visi par vienu”, vai arī notiek mēģinājums atgriezties pie okupācijas laika principa: atbild visi, neatbild neviens, jo visu laiku AS runāja par solidāro atbildību. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 15.11.2022

Tieši 11. novembrī, Lāčplēšu dienā, kad pieminam savus varoņus, Latvija saņēma divas lieliskas dāvanas. Pirmo atnesa vīriešu basketbola valstsvienība ar uzvaru nodrošinot dalību Pasaules kausa finālturnīrā un otro dāvanu sagādāja Ukrainas bruņotie spēki, kas 11. novembŗa rītā iegāja Hersonas pilsētā. Lasīt vairāk ...

Kārlis Streips 15.11.2022

14. novembrī apritēja apaļš gadsimts, kopš pirmoreiz mūsu valstī ievēlēts Valsts prezidents. Pagājušajā nedēļā rakstīju par 1. Saeimas pirmo plenārsēdi, kuŗā Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pārraudzīja Saeimas pirmā priekšsēdētāja ievēlēšanu un kolīdz tas bija izdarīts, atdeva sēdes vadīšanas tiesības Frīdriham Veismanim, pats kļūstot par ierindas deputātu. Taču tikai uz brīdi. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 08.11.2022

Ieskats Valsts prezidenta Egila Levita runā jaunievēlētās 14. Saeimas pirmajā sēdē un dažas piezīmes Lasīt vairāk ...

Kārlis Streips 08.11.2022

“Augstā sapulce! Taisni šinī brīdī Latvijas valstī stājas spēkā Latvijas jaunā Valsts Satversme. Šī jaunā Satversme ieved Latvijā jaunu iekārtu, viņa rada pa daļai jaunus valdības orgānus un ciešāki noteic, tikpat esošiem, kā arī jauniem orgāniem viņu funkcijas. No šī brīža šī jaunā Satversme būs tas pamats, uz kuŗa varēs darboties valdības iestādes un valdības personas labāki un pilnīgāki, nekā tas līdz šim bija iespējams. Mēs cerēsim visi un būsim pārliecībā, ka šī jaunā Satversme mums līdzēs galīgi nodibināt Latvijā likumību un taisnību un līdz ar to tautas labklājību un kārtību. Lai šī jaunā Valsts Satversme padara Latviju laimīgu un stipru!” Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 08.11.2022

Nevar noliegt, ka masveidīgā migrācija uz Eiropu ir visai pretrunīga parādība. Mēs īsti nesaprotam, kādas sekas būs šim procesam. Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 01.11.2022

Ukraina. Izbraucot no Bučas uz Irpiņu, redzams savdabīgs memoriāls - sadegušo automašīnu kapsēta. Ar šīm automašīnām iedzīvotāji mēģināja evakuēties uz Kijivu, bet tas neizdevās apšaudes dēļ. Uz vairāku automašīnu durvīm ir uzzīmētas saulespuķes. Uz vienas automašīnas durvīm rakstīts: "Puķes cerībai", un tas ir darbs projekta “Flowers for Hope” ietvaros. Ukraiņu mākslinieki šajā projektā kā galveno māksliniecisko elementu izmanto ukraiņu pretošanās un cerības simbolu - saulespuķes Lasīt vairāk ...

Kārlis Streips 01.11.2022

“Strādājām klātienē un attālināti, brīžiem intensīvi. Kopā pieņēmām būtiskus lēmumus saistībā ar valsts drošību un energokrizi. Meklējām veidus, kā atbalstīt iedzīvotājus un uzņēmumus. Droši vien bija arī kļūdas, bet izdarīts ir ļoti daudz,” tā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) aprakstīja 13. Saeimas pieredzi tās pēdējā plenārsēdē. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 01.11.2022

Tiem Daugavpils iedzīvotājiem, kuŗi gaida pie sevis ierodamies “krievu pasauli”, es ieteiktu paskatīties uz Ukrainas pilsētas Mariupoles drupām, uz masu kapiem šīs pilsētas pievārtē. Bet labā ziņa ir, ka Daugavpils Helovīnu jeb “mošķu nakti” sagaidīs bez “krievu pasaules” rēgiem. Lasīt vairāk ...

Kārlis Streips 25.10.2022

1993. gada 5. un 6. jūnijā vēlēšanās piedalījās gandrīz 90% balsstiesīgo. Tāds līmenis netika sasniegts nedz Satversmes sapulces vēlēšanās, nedz tajās četrās Saeimas vēlēšanās, kādas bija pirmās brīvvalsts laikā. Tas arī vairs nekad līdz šim nav sasniegts. Šogad ļaudis priecājās, ka 14. Saeimas vēlēšanās piedalījās gandrīz 60%, kas bija vairāk nekā pirms četriem un astoņiem gadiem… Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 25.10.2022

Runājot par Krieviju, aizvien biežāk tiek lietots apzīmējums „mrakobesije”, kas, tulkojot saprotamā valodā, nozīmē obskurantismu jeb naidīgu attieksmi pret izglītību, kultūru un zinātni. Un saistībā ar Krieviju jāpiebilst – naids pret cilvēkiem, pret dzīvību, arī pret saviem pilsoņiem. Par to aizvien no jauna liecina atklātie masu kapi no okupantiem atbrīvotajās territorijās, vietējo iedzīvotāju stāsti par okupantu nežēlību un zvērībām. Lasīt vairāk ...