Astrīda Jansone 16.06.2020

Jānis Breidaks: "Es dzīvē vienmēr esmu opti­mistisks sapņotājs, kas iztēlē iz­­sapņo un tad dzīvē īsteno sapņus. Tāpēc es ticu, ka mēs visi kopā – valdība un iedzīvotāji – sekmēsim Latvijas tautsaimniecības attīstī­bu. Un jāsāk ir ar izglītību!" Lasīt vairāk ...

09.06.2020

Redakcija visas mūsu lasītāju saimes vārdā no sirds sveic cienījamo diplomāti, Latvijas patrioti un šarmanto laikabiedri nozīmīgajā jubilejā! Lai veselība un sirdsmiers, gandarījums par savējiem – tuvumā un tālumā – ir Jūsu uzticamie pavadoņi! Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 09.06.2020

Rasisma atainojums ASV dzīvojušā latviešu mākslinieka Aleksandra Karpova darbos gandrīz pirms piecdesmit gadiem ir kā pagātnes liecība Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 09.06.2020

Pēc 25. maijā Mineapolē notikušās afroamerikāņa Džordža Floida aizturēšanas un nāves visā Amerikā joprojām turpinās ielu protesti. Daudzviet tie pārauguši vardarbībā, grautiņos un laupīšanās. Un pasaule, tai skaitā Latvija, uzdod jautājumu - kas notiek ar Ameriku? Kas tieši izraisīja šo sprādzienu? Lasīt vairāk ...

02.06.2020

Kad raksts jau bija nosūtīts, pienāca ziņa, ka šajā izstādē, kam, izrādās, ir dots nosaukums The seeing of sound – “Skaņas ierau­dzī­šana”, Maira Reinberga saņē­musi Honorable Mention – Cil­di­nošo atsauksmi. Apsveicam māk­­slinieci visu lasītāju un māk­slas cienītāju vārdā! Lasīt vairāk ...

Gunta Eneroth, ZLA Komunikācijas darba grupas vadītāja 02.06.2020

Mēs aicinām atsaukties visus, kuŗi Zviedrijā vada latviešu valodas nodarbības: dzimtās (latviešu) valodas skolotājus pašvaldībās, iniciatīvu grupas, kā arī vecā­kus, kuŗi ir ieinteresēti, lai viņu bērni apgūtu latviešu valodu! Izveidojot kopēju datu bāzi, mēs varēsim savstarpēji sazinā­ties, apmainīties ar pieredzi, rīkot seminārus, kā arī kopā izstrādāt ar latviešu valodu un izglītību saistītus projektus un citas aktīvitātes. Lasīt vairāk ...

Juris Ulmanis, zemessargs, profesors, polārpētnieks 26.05.2020

Lai arī Zemessardzē var darboties tikai Latvijas pilsoņi, organizācijai palīdzēt var arī trimdas latvieši, piemēram, kļūstot par kādas Zemessardzes vienības patroniem, uzdāvinot noderīgu ekipējumu, piešķirot stipendijas vai kādu apbalvojumu labākajiem zemessargiem. Lasīt vairāk ...

19.05.2020

Rakstnieka un tulkotāja Dzintara Soduma balva par novatorismu literātūrā 2020. gadā piešķirta kinozinātniekam Viktoram Freibergam par grāmatu „Kinomāna slimības vēsture”. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 19.05.2020

Gadiem ritot, prātā dažkārt iekrīt agrāk nepamanītas vēsturiskas sakarības. Iespējams, tās ievērojam tikai mēs, un tās šķiet svarīgas un interesantas tikai mums. 12. maijā apritēja simts gadu kopš latviešu polītiķa Gunāra Meierovica dzimšanas. Lasīt vairāk ...

Agnija Lesničenoka 19.05.2020

Vidberga sirds piederēja grafikai, un tai viņš palika uzticīgs līdz pat mūža beigām. Melnbaltās krāsas burvība, līnijas izteiksmība un grācija ir tās īpašības, ko iemieso Vidberga darbi. Savukārt pats Vidbergs bijis prāta cilvēks, kas daudz nerunāja, bet darīja, un, ja viņš ķērās pie kāda darba, tad darīja to cītīgi līdz galam. Lasīt vairāk ...

12.05.2020

Sagaidot 30. gadadienu kopš vēsturiskā balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu, Likteņdārzā sadarbībā ar biedrību “4. maija Deklarācijas klubs” top jauna piemiņas vieta, kas veltīta Latvijas valsts dibinātājiem un atjaunotājiem – apliecinot mūžīgu pateicību cilvēkiem, kuri lēma par Latvijas dibināšanu 1918. gada 18. novembrī un balsoja par neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā. Viņu vārdi būs iegravēti uz soliņiem piemiņas vietā. Lasīt vairāk ...

Ģirts Salmgriezis 12.05.2020

Patlaban valstī par ikdienas tradiciju ir klausīties un sekot līdzi tieši Nacionālas Drošības padomes lēmumiem. Šī valstiski nozīmīgā institūcija ir kā bāka vētras laikā, kas dod gaismu ceļā klaiņojošiem kuģiem. Tā sniedz mums, pilsoņiem, ceļa karti ikdienas dzīvei. Lasīt vairāk ...

Daira Moruse 12.05.2020

Izglītības darbiniekiem ar izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku priekšgalā sākās ļoti saspringts laiks – kopā ar domubiedriem un kollēgām zinātniekiem nācās prātot, ko darīt ar Latvijas jaunatni, ar skolām Latvijā vispār un ar nepieciešamām mācībām šajā mainīgajā un pavisam neskaidrajā laikā. Radās domas par vairākiem iespējamiem risinājumiem, un viens no tiem bija izveidot mācības divos televīzijas kanālos no pirmdienas līdz piektdienai visas dienas gaŗumā līdz maija beigām, kad skolas gads oficiāli noslēgsies. Steidzīgi tika meklēti speciālisti savā nozarē. Lasīt vairāk ...

Juris Ulmanis, zemessargs, profesors 12.05.2020

Mēdz teikt, ka krizes situācijās cilvēki parāda savu „īsto seju”. Tikai grūtībās uzzinām, uz kuŗiem varam paļauties, kuŗi aizbēgs pie pirmās iespējas un kuri izmantos situāciju, lai pārējiem vēl vairāk sarežģītu dzīvi. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 28.04.2020

Toreiz, 1970 - to gadu sākumā, man bija ap desmit, vectēvam - jau pāri astoņdesmit. Neviens no mums neko nezināja par Teherānas un Jaltas konferenču lēmumiem. Par tiem neko daudz nezināja arī latviešu leģionāri un bēgļi Rietumos, nezināja Latvijā palikušie mežabrāļi. Sarkanā armija bija ieņēmusi Poliju, Bulgāriju, Ungāriju, Rumāniju un tuvojās Berlīnei. Deportēto Krimas tatāru mājās vēl nebija paspējuši atdzist pavardi, bet 1945. gada februārī tā brīža pasaules varenie Krimas pilsētā Jaltā jau dibināja jauno pasaules kārtību. Jalta kļuva par simbolu vienam no ciniskākajiem politiskajiem darījumiem vēsturē. Lasīt vairāk ...

Kārlis Streips 21.04.2020

Lielākā problēma ar šo jauno koronavīrusu ir tāda, ka ļoti daudz kas joprojām ir nezināms attiecībā uz to, kā tas izplatās, vai notiek mutācija, un kā no tā izvairīties. Tā rezultātā internets ir bijis pilns ar apgalvojumiem, kuŗi labākajā gadījumā ir nepatiesi, bet sliktākajā var būt nudien bīstami. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 21.04.2020

Ir trīs veidu vēsturiski notikumi. Vieni, par kuŗiem mēs zinām, par kuŗiem esam lasījuši. Otrie - par tiem mums stāstījuši aculiecinieki. Un trešie - tie, kuŗus esam piedzīvojuši personīgi. Lasīt vairāk ...

Māris Brancis 21.04.2020

Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs (LVKFFDA) ir Latvijas Nacionālā archīva struktūrvienība, kas veic kinodokumentu, videodokumentu, fotodokumentu un skaņas dokumentu uzkrāšanu un nodrošina to pieejamību un izmantošanu. Lai gādātu par pēc iespējas vispusīgāka Latvijas nacionālā kultūras mantojuma apkopošanu, archīvs savā krājumā uzglabā ne tikai tos dokumentus, kas dažādos laika posmos tapuši Latvijas territorijā, bet arī tādus, kas reprezentē latviešu diasporu ārzemēs. Lasīt vairāk ...

ĢIRTS SALMGRIEZIS, īpaši Brīvai Latvijai no Briseles 07.04.2020

Ļoti nopietns pārbaudījums Eiropas stabilitātei, kad jāpieņem daudzi sarežģīti risinājumi, jāatmet nacionālais egoisms, lai kopā pārvarētu šo sērgu. Tas noteikti var izdoties, ja kopā turēsimies stipri, nevis domāsim tikai par to, ko no Briseles var vairāk izdabūt savai valstij, bet pie pirmās neveiksmes to vainosim sava polītiskā izdevīguma un savtīguma labā. Ik pa laikam aizdomājos par Lielbritaniju, kas pirms izstāšanās no Eiropas Ūnijas skandēja par neganto un ļauno savienību, jo lūk, tā esot sagandējusi britu medicīnas sistēmu. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 31.03.2020

Ir grūti, gandrīz neiespējami rakstīt. Nāk prātā teiciens - kad lielgabali runā, mūzas klusē. Daudzi esošo situāciju salīdzina ar karu. Tikai kas tas par karu, kurā ienaidnieks ir neredzams, nezināms un neizprotams? Lasīt vairāk ...