27.05.2025

Lasīt vairāk ...

Sallija Benfelde 27.05.2025

Latvija Preses brīvības indeksā atkāpusies uz 15. vietu 180 val­stu vidū salīdzinājumā ar 12. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) publicētais jaunākais reitings. Tiesa gan, no pasaules reģioniem žurnālisti visbrīvāk savu darbu joprojām var darīt Eiropā, secināts RSF pētījumā. Visaugstāk reitingā joprojām ir Norvēģija, par četrām pozīcijām uz otro vietu pakāpusies Igaunija, Nīderlande pakāpusies par vienu pozīciju uz trešo vietu. Zaudējot vienu pozīciju, ceturto vietu pasaules Preses brīvības indeksā šogad ieņem Zviedrija, piekto vietu saglabājusi Somija, bet Dānija zaudējusi četras pozīcijas un atkāpusies uz sesto vietu. Pakāpjoties par vienu vietu, septītajā vietā ir Īrija. Šajās septiņās valstīs, kas visas atrodas Eiropā, situācija preses brīvības jomā tiek vērtēta kā laba, secina RSF. Lietuva atrodas vienu vietu augstāk nekā Latvija – 14. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka karš Ukrainā un Gazas joslā un ar to saistītais hibrīdkarš spriedzi daudzās valstīs ir palielinājis, un eksperti nenoliedz, ka kara laikā preses un vārda brīvība nereti tiek nedaudz ierobežota. Tas parasti notiek nolūkā ierobežot nejaušu, ar militāriem jautājumiem jūtīgas informācijas publiskošanu, un cenšoties neļaut izplatīties naida runai. Tomēr gadās arī tā, ka valsts institūcijas neprot vai negrib atšķirt aģitāciju un reklāmu no žurnālistikas. Lasīt vairāk ...

Ligita Kovtuna 20.05.2025

Fakts. Šā gada Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) konkursā “Sadarbības projekti ar diasporas medijiem 2025” noraidīts laikrakstu “Laiks” un “Brīvā Latvija” kopprojekts ar “Latvijas Avīzi” “Diasporas un Latvijas mediji sadarbībā un vienotībā”. Iemesli dokumentēti divēji: vispirms pienāca ziņa, ka “Noraidīts (nepietiekams finansējums)”, tai sekoja Lēmums nr.253, kurā teikts: “(..) kopprojekta pieteikumam kvalitātes vērtēšanas kritērijos piešķirtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo (..),” tādēļ komisija ieteica Padomei noraidīt projekta pieteikumu. Nu, tad raudzīsim redzēt, kas tieši bijis par iemeslu skarbajam lēmumam, ar kuru tiek pārtraukts aizvadītā gadā lieliski noritējušais mūsu laikrakstu sadarbības projekts ar lielāko nacionālo laikrakstu “Latvijas Avīze”. Jāpiebilst, ka strādājām ar lielu prieku un entuziasmu – “Latvijas Avīzē” pat parādījās vairākas lasītāju balsis ar atzinī­giem vārdiem par iespēju izlasīt vairāk un dziļāku informāciju par diasporas aktivitātēm, savukārt “Laika” un “Brīvās Latvijas” lasītāji teica atzinīgus vārdus par Māras Libekas, Jura Lorenca un Sallijas Benfeldes profesionālajiem rakstiem. Lasīt vairāk ...

Juris Lorencs 21.01.2025

Latviešu literatūra nav īpaši bagāta ar dienasgrāmatām. Ar atmiņu un memuāru grāmatām – jā, bet ne ar dienasgrāmatām. Iespējams, tā nav mūsu tradīcija- rakstīt dienasgrāmatu. Tiem, kuri Otrā pasaules kara laikā devās trimdā un bija aizņemti ar jaunas dzīves iekārtošanu, tādām lietām vienkārši neatlika laika. Savukārt Latvijā palikušie baidījās uzticēt dienasgrāmatas lappusēm savas patiesās domas. Jo vienmēr pastāvēja varbūtība, ka tās nejauši izlasīs padomju varas iestādēm lojāli cilvēki. Tāpēc tik liela vērtība ir piecām piezīmju kladēm, nejauši uzietām 2022. gada beigās kādas ģimenes mājas bēniņos Latvijā, Lubānā, Krasta ielā. Klades ar ierakstiem piederēja latviešu lauksaimniekam, leģionāram un trimdas latvietim Aleksandram Kalniņam, kurš mūža pēdējos gadus pavadīja Lubānā pie sava dēla Jāņa. Lasīt vairāk ...

Gundega Saulīte 14.01.2025

“Māksliniece Maija Eliase”, izdevēji Juris Ginters un Valdis Ginters, 2024. Lasīt vairāk ...

Māris Binders 29.08.2024

MARINA REBEKA. Itālija. 29. septembris, 4.,20. oktobris Marina Rebeka Lidas lomā Džuzepes Verdi operā “Kauja par Legnano”, Teatro Regio di Parma. 11.,13. oktobris Marina Rebeka Marijas Bokanegras lomā Džuzepes Verdi operā “Simons Bokanegra”, Teatro di San Carlo, Naples Lasīt vairāk ...

MĀRA LIBEKA 27.08.2024

Amerikas Latviešu apvienība sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu 30 gadus ziedo stipendijām un pabalstiem Lasīt vairāk ...

Atlantas latviešu organizācijas dibinātāja un ALA Kultūras fonda vadītāja Inese Stravelli intervijā Ligitai Kovtunai 25.08.2024

"..cilvēki tiecas tur, kur ir interesanta dzīve. Nu, laikam taču pie latviešiem ir interesanti, ja jau, piemēram, Gaŗezerā un Kursā jaunieši ir pat gatavi vasaras laikā iet skolā! Acīmredzot iespējas iegūt jaunus draugus, jaunu ”latviskuma pieredzi” ir spēcīgs motīvs." Lasīt vairāk ...

Juris Ķeniņš ekspresintervijā Ligitai kovtunai 16.07.2024

Tā kā XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanadā bija sešpadsmitie, piedāvāju sešpadsmit gandarījumus. Lasīt vairāk ...

Ligita Kovtuna 02.07.2024

Izsmalcināts. Tā vienā vārdā raksturojams kārtējais Mazās Mežotnes pils 16. sezonas koncerts Saulgriežos,21. jūnijā. Rūpīgi izraudzīta programma, izcili atskaņotāji un – kā allaž – tuvāka iepazīšanās ar jaunumiem latviešu mūzikā! Tovakar ar diviem – jauniņo soprānu Brigitu Čirkši un Selgas Mences jaundarbu “Visa bija Jāņu zāle”, ko soliste dziedāja kopā ar RIX kvartetu. Lasīt vairāk ...

Māris Binders 18.06.2024

VOKĀLĀ GRUPA “TAUTUMEITAS”. Francija, 3. augusts, Festival Du Bout Du Monde, Crozon Lasīt vairāk ...

18.06.2024

15. jūnijā Cēsīs, Raiņa kvartālā, skanot Kaspara Rudras kokles skaņām, tika atvērtas durvis Zigfrīda Sapieša 100 gadu jubilejas izstādei „Tev nebūs samierināt monstrus” un Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) 10 gadu jubilejai Cēsīs. Lasīt vairāk ...

Ligita Kovtuna 18.06.2024

Konferenci ar šādu nosaukumu, atzīmējot divdesmit gadus kopš Latvijas pievienošanās NATO, 13. jūnijā Rīgā bija sarīkojusi PBLA – diasporas organizāciju jumtorganizācija. Rīkotāju ideja bija vēstīt un atminēties par to, kāda bijusi trimdas loma, palīdzot Latvijai panākt iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē, kas esošajos ģeopolitiskajos apstākļos ir mūsu valsts drošības garantija. Lasīt vairāk ...

18.06.2024

“Cik skaistas ķepiņas!” jūsmoja mūsu ievērojamais prozas rakstnieks Alberts Bels, aplūkojot slavenību plaukstu nospiedumus uz ietves Holivudā. Tas notika 1989. gadā. LaRa (Latviešu rakstnieku apvienība) bija sarīkojusi Rakstnieku nedēļu Loyola-Marymount koledžā Losandželosā, uz kuŗu pirmo reizi bija aicināti piedalīties arī trīs rakstnieki no toreiz vēl okupētās Latvijas. Tur es pirmo reizi satiku Albertu Belu. Arī Māru Zālīti un Māri Čaklo. Lasīt vairāk ...

11.06.2024

Izdevniecība “Grāmatu Draugs” nav vienīgais izcilā grāmatizdevēja Helmara Rudzīša ieguldījums latviešu kultūrā. Helmars Rudzītis ir arī slavenās skaņuplašu fabrikas Bellaccord-Electro dibinātājs. Bellaccord Electro bija veltīta Rīgas Centrālās bibliotēkas un laikraksta Laiks redakcijas kopīgi rīkotā konference, kas šā gada 5. jūnijā notika Rīgā, Mazajā Ģildē. Lasīt vairāk ...