2022
Mūsējie pasaulē - janvāris, februāris
13.12.2022 KRISTĪNE OPOLAIS. 5., 6. janvāris Kristīne Opolais Jaunā gada koncertā, Gulbenkian hall, Lisbon, Portugāle Lasīt vairāk ... |
Juris Lorencs 13.12.2022 Pēc ilgiem gadiem Latvijā beidzot iestājusies balta, sniegiem bagāta ziema. It kā vajadzētu priecāties par šo dabas skaistumu. Bet es skatos uz sarmas klātajiem kokiem aiz loga un domāju par divām lietām. Pirmā - cik Latvijā tagad ir cilvēku, kuŗiem grūtības samaksāt siltuma, gāzes un elektrības rēķinus, kuŗi spiesti knapināties un taupīt. Otrā - par ukraiņiem, kuŗi šo ziemu pavada neapkurinātās mājās, bez elektrības un siltā ūdens. Lasīt vairāk ... |
Par drošām sirdīm un skaidriem prātiem
Sallija Benfelde 13.12.2022 Aizejošais gads nav bijis ne viegls, ne gaišs, jo Krievijas sāktais pilna mēroga kaŗš Ukrainā 24. februārī ir pārklājis pasauli ar asins miglu. Turklāt gads sākās un turpinājās ar kovida pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojumiem un zaudējumiem. Latvijā aizejošais gads bija arī 14. Saeimas vēlēšanu gads, kas tikai pastiprināja spriedzi un sabiedrības neapmierinātību ar notiekošo. Nedēļu pirms Ziemassvētkiem, visticamāk, tiks apstiprināta arī jaunā valdība, kuŗas galvenie mērķi, no vienas puses, ir skaidri un saprotami, bet, no otras puses, nebūt nav viegli sasniedzami, jo ļoti daudz šajos neatkarības gados nav izdarīts vai ir izdarīts pa pusei. Lasīt vairāk ... |
Vērtīgs izdevums, kas dokumentē trimdas latviešu darbību
Dainis Mjartāns 12.12.2022 Ar Amerikas latviešu apvienības (ALA) Kultūras fonda atbalstu klajā nācis Ģenerāļa Kārļa Goppera fonda pamarku katalogs. Šis ir jau otrais katalogs par trimdā iznākušajām pamarkām. Lasīt vairāk ... |
06.12.2022 Latvijas prezidents Egils Levits valsts vizītes laikā Izraēlā pasniedza medaļu žurnālistam, publicistam un sabiedriskajam darbiniekam, mūsu ilggadīgam un cienījamam autoram, Frankam Gordonam. Lasīt vairāk ... |
Par partijām un krimināliem elementiem
Kārlis Streips 06.12.2022 Protams, Latvija nav vienīgā valsts, kur kāda polītiska partija šķiet esam zaudējusi veselo saprātu attiecībā uz tās kadriem. Chrestomātisks piemērs patlaban ir Amerikā, kur Republikāņu partijas centrālā figūra nupat paziņoja, ka vajag likvidēt valsts konstitūciju, lai atceltu 2020. gada valsts prezidenta vēlēšanu rezultātus un viņu atjaunot amatā. Tas ir tāds ekstrēms piemērs. Taču gan Zemnieku savienībai, gan arī Zaļajai partijai kārtējo reizi gadījies ignorēt jautājumu, kuŗu normāla partija patur savās pārdomās: Kā tas izskatīsies? Lasīt vairāk ... |
Izstāde Rožu iela Stūŗa mājā
06.12.2022 5. decembrī Stūŗa mājā atklāta polītiski represētajām sievietēm veltīta izstāde Rožu iela. Sieviešu ieguldījums pretošanās padomju režīmam ir nozīmīgs, tomēr mazāk pētīts un zināms. Izstāde stāstīs par sievietēm, kuŗas pašaizliedzīgi veltīja savu dzīvi pretošanās kustībai Latvijā un par to izcieta sodu. Lasīt vairāk ... |
Sallija Benfelde 06.12.2022 Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska novembŗa beigās viesojās Lielbritanijā un runāja arī britu parlamentā. Savas runas laikā Olena Zelenska rādīja kadrus Ukrainas pilsētās elektrības padeves pārtraukuma laikā Krievijas apšaudes rezultātā un fotografijas ar cilvēkiem, kuŗi ir spiesti meklēt elektrību un siltumu, arī meitenes foto, kuŗu vecāki atveda uz degvielas uzpildes staciju Kijivā, lai varētu uzlādēt viņas inhalatoru. Lasīt vairāk ... |
Reiz mūs gribēja iznīcināt ar badu, tagad ar tumsu un aukstumu Volodimirs Zelenskis
Sallija Benfelde 29.11.2022 Pirms 90 gadiem Staļina mākslīgi izraisītājā badā jeb golodomorā (tulk.- mērdēšana badā) Ukrainā bojā gāja vairāk nekā 10 miljoni cilvēku. Vēl dzīvi, bet ģindeņiem līdzīgi bērni, mirušie, samesti kaudzēs kārtu kārtām šodien, skatoties fotografijas un dokumentālu filmu kadrus, tie atgādina redzēto vēsturiskos dokumentos par holokaustu un badu Āfrikā. Padomju varas mākslīgi uzturētais bads bija viena no pasaules vēsturē briesmīgākajām cilvēka izraisītajām masu iznīcināšanas traģēdijām. Lasīt vairāk ... |
Kārlis Streips 29.11.2022 Es, 14. Saeimas deputāte Linda Liepiņa, balsoju pret un balošu pret šo likumprojektu! Šāda replika Latvijas Republikas Saeimas ārkārtas sēdē 24. novembrī izskanēja divreiz. Vienā gadījumā attiecībā uz grozījumiem valsts iekārtas likumā, otrajā attiecībā uz grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā. Lasīt vairāk ... |
Andris Kļaviņš 29.11.2022 Pēc gājiena kadeti atgriezās Kaŗaskolā. Jauno puišu sejas pauda vīrišķību, telpā bija klusums. Viņi bija ielūkojušies vēsturē. Ēdnīcā smaržoja kafija, marmelāde un rupjmaizes šķēle. Tā sākās šī tradicija, ko nosauca par "Melnās kafijas vakaru". Lasīt vairāk ... |
Juris Lorencs 29.11.2022 Kopējais iespaids pēc Ludzas un Rēzeknes apciemojuma - tas, kas visvairāk nepieciešams Latgalei, ir veiksmīga mūsu valsts attīstība. Spēcīga, droša, moderna, turīga Latvija un saliedēta tauta būs lielākais atbalsts tiem, kuri šodien dzīvo pie Latvijas Austrumu robežām. Lasīt vairāk ... |
Durvis ir plaši atvērtas, un tās vairs neaizvērsies nekad!
Māris Binders 22.11.2022 4. novembrī kopā ar Valsts kamerorķestri Sinfonietta Rīga Lielajā ģildē mūzicēja ukraiņu diriģente Natālija Ponomarčuka. Viņa ir viena no redzamākajām savas paaudzes ukraiņu diriģentēm. Pēc koncerta aicināju viņu uz sarunu. Lasīt vairāk ... |
Kārlis Streips 22.11.2022 Tajā pašā dienā, kad sākās Kremļa fašista speciālā militārā operācija Ukrainā, parlaments pieņēma paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un territoriālo integritāti. Par nobalsoja 93 deputāti, tajā skaitā visi klātesošie Saskaņas pārstāvji. Nu Saskaņas mūsu parlamentā vairs nav. Taču vieta tukša nepaliek! Lasīt vairāk ... |
Sallija Benfelde 22.11.2022 Lai arī aizvien biežāk gan Ukrainas, gan Krievijas un ārvalstu polītikas vērotāji un militārie eksperti runā par to, ka Krievija kaŗu zaudē, ka Krievijā gan varas elitē, gan iedzīvotājos aug neapmierinātība un sajūta, ka kaŗš ir zaudēts, neviens nevar prognozēt, kad tas beigsies. Lasīt vairāk ... |
Sapņus piepildīt nekad nav par vēlu
Māksliniece Kristīne Kligina intervijā Martai Resnei 22.11.2022 Kristīne Kligina ir māksliniece, kura savos darbos apvieno glezniecības tehniku ar tekstila materiāliem, radot savu īpašo mākslas valodu. Kristīnes darbi ir starptautiski novērtēti ar atzinības rakstiem. Viņa vairākkārt ir piedalījusies arī starptautiskās profesionālās leļļu izstādēs Japānā. Viņas darbi ir nonākuši privātkolekcijās Latvijā, Vācijā, Austrālijā, Sauda Arābijā, Japānā, ASV. Francijas muzejs Anžērā ir iegādājies viņas darbu muzeja fondiem. Lasīt vairāk ... |
Latvijas veiksmes stāstu veidojam mēs paši
Valsts prezidents Egils Levits intervijā Ligitai Kovtunai 15.11.2022 Egils Levits: "Starptautiski raugoties, Latvija noteikti ir veiksmes stāsts! Laikā, kopš atjaunojām neatkarību, mēs esam normāla Rietumu valsts, esam iestājušies Eiropas Savienībā un NATO. ES dod lielu ekonomisko vilkmi, savukārt NATO drošību, un tas ir svarīgi, tas ir veiksmes stāsta pamats. Turklāt Latvija ir iesaistījusies visās Eiropas aktīvitātēs kā polītikā, tā kultūrā, zinātnē, vēl vairāk Latvija ir ieguvusi noteiktu svaru Eiropā." Lasīt vairāk ... |
Valdības veidošana un trīs musketieri
Sallija Benfelde 15.11.2022 Vērojot sarunas par to, vai valdību veidos trīs partijas un redzot patiesībā nesaprotamo Apvienotā saraksta (AS) nostāju, brīžam bija jādomā par to, vai notiek trīs musketieru sarunas par viens par visiem, visi par vienu, vai arī notiek mēģinājums atgriezties pie okupācijas laika principa: atbild visi, neatbild neviens, jo visu laiku AS runāja par solidāro atbildību. Lasīt vairāk ... |
Juris Lorencs 15.11.2022 Tieši 11. novembrī, Lāčplēšu dienā, kad pieminam savus varoņus, Latvija saņēma divas lieliskas dāvanas. Pirmo atnesa vīriešu basketbola valstsvienība ar uzvaru nodrošinot dalību Pasaules kausa finālturnīrā un otro dāvanu sagādāja Ukrainas bruņotie spēki, kas 11. novembŗa rītā iegāja Hersonas pilsētā. Lasīt vairāk ... |
Kārlis Streips 15.11.2022 14. novembrī apritēja apaļš gadsimts, kopš pirmoreiz mūsu valstī ievēlēts Valsts prezidents. Pagājušajā nedēļā rakstīju par 1. Saeimas pirmo plenārsēdi, kuŗā Satversmes sapulces priekšsēdētājs Jānis Čakste pārraudzīja Saeimas pirmā priekšsēdētāja ievēlēšanu un kolīdz tas bija izdarīts, atdeva sēdes vadīšanas tiesības Frīdriham Veismanim, pats kļūstot par ierindas deputātu. Taču tikai uz brīdi. Lasīt vairāk ... |