|
Laicīga saruna par latviešu garīgo dzīvi un vēstures mācībām
Ligita Kovtuna 23.09.2025 Archib.emeritus Ernsts Elmārs Rozītis intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ... |
|
Pieskaršanās tēmai. Bet kur problēmas?
16.09.2025 Par Rasas Bugavičutes-Pēces lugas Latvieši Amerikā iestudējumu Liepājas teātrī Lasīt vairāk ... |
|
Cik vienkārši vai sarežģīti ir nenoslīkt?
Ligita Kovtuna 16.09.2025 Biedrības Peldēt droši dibinātāja un vadītāja Zane Gemze intervijā Ligitai Kovtunai. Šo interviju ierosināja kāda nejauša saruna pēc veiksmīgi pavadītās 2x2 nometnes šovasar Aglonā. Audzinātāji, kuru vidū arī diasporas tautieši, izbrīnā un sašutumā stāstīja par to, cik nesagatavoti ir Latvijas bērni peldētprasmē. Pat laivā citādi braši puisieši nemākot iekāpt, bet droši peldot vien pāris no desmita. Kā tas varējis notikt ūdeņiem bagātajā Latvijā? Izrādās, valstī joprojām nav izstrādātas programmas, lai mūsu bērni nenoslīktu. Visu cieņu entuziastiem, kas tomēr tur rūpi un cīnās par mūsu pašu bērnu dzīvībām. Lasīt vairāk ... |
|
Eiropas izaicinājumi un Latvija
Juris Lorencs 16.09.2025 Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas pats svarīgākais mūsu valsts attīstības mērķis bija iekļaušanās Rietumu politiskajās, drošības un un saimnieciskajās struktūrās, pirmām kārtām NATO un Eiropas Savienībā (ES). Šo mērķi atbalstīja visi nozīmīgākie politiskie spēki, kas Latvijā darbojās 1990. gados Tautas Fronte, Latvijas Zemnieku savienība, Latvijas Nacionālās neatkarības kustība, Tēvzemei un Brīvībai, Latvijas Ceļš, Kristīgo demokrātu savienība, Tautas partija. Pateicoties konsekventai reformu politikai, Latvija 2004. gadā kļuva par pilntiesīgu NATO un ES dalībvalsti. Šodien varam lepoties ar piederību pašiem prestižākajiem pasaules valstu klubiņiem. Kopš 2007. gada esam Šengenas zonā, kas ļauj pārvietoties Eiropas kontinentā bez robežkontroles. Savukārt 2014. gadā Latvija pievienojās eirozonai. Tā gluži burtiski piepildījies sauklis Atgriezties Eiropā. Attīstība, par kādu pirms gadiem trīsdesmit varējām tikai sapņot. Arī pati Eiropa pagaidām vismaz ārēji saglabā spožumu un pievilcību. Eiropas iedzīvotāji, īpaši kontinenta Rietumos, bauda vienu no augstākajiem dzīves standartiem pasaulē. NATO joprojām sargā vecā kontinenta ārējās robežas. Vienlaikus Rietumu pasaule un pirmām kārtām Eiropa saskaras ar vairākiem nopietniem izaicinājumiem, kas apdraud tās ierasto dzīves kārtību. Patiesībā tie ir nopietni draudi, kas aptver vairākas jomas ekonomisko konkurētspēju, demogrāfiju, drošību. Lasīt vairāk ... |
|
Atbalstot Latvijas eko tūrismu divas dāmas laivā
Taira Zoldnere 26.08.2025 Vasara Latvijā šogad padevusies neparasti lietaina un auksta pat pēc Latvijas standartiem. Tāpēc mana stāsta galvenais varonis šoreiz ir tieši lietus. Lasīt vairāk ... |
Ligita Kovtuna 26.08.2025 Latviešu sabiedriskā darbiniece Lielbritānijā Vera Antipova intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ... |
Juris Lorencs 26.08.2025 Viena no apspriestākajām tēmām šovasar Latvijā Spānijas kailgliemeži. Par tiem runā draugu un paziņu lokā, pie viesību galdiem, apspriežas sociālajos tīklos. Mediju virsraksti vēstī: Spānijas kailgliemeži pārņem dārzus!, Kailgliemeži turpina uzvaras gājienu, Kā uzvarēt kailgliemežus?, Pilnībā izskaust Spānijas kailgliemezi vairs nav iespējams utt. Spānijas kailgliemezis (angliski- spanish slug) ir no 8 līdz pat 14 centimetrus garš radījums netīri brūnganā vai pelēkzaļā krāsā. Pirmo reizi tas Latvijā novērots 2009. gadā. Visticamāk, gliemezis pie mums atceļoja kopā ar augu stādiem no Nīderlandes vai Vācijas. Šie gliemeži ir nepatīkami pēc izskata un nodara milzīgu kaitējumu dārziem. Dienā tie parasti uzturas ēnainās slēptuvēs, bet vakarā un naktī dodas baroties. Tiek notiesāts viss dārzeņi, zemenes, puķes, pat citas gliemežu sugas. Šī gada vēsā un lietainā vasara īpaši veicinājusi kailgliemeža izplatību. Eksperti uzskata pilnībā izskaust šo invazīvo sugu vairs nav iespējams, taču cīņa ir jāturpina. Darbā tiek laisti visi iespējamie līdzekļi nolasīšana ar rokām, indes, īpašas gliemežu lamatas. Pat Indijas skrējējpīles, kurām šie gliemeži ļoti garšo. Kā gliemežu ienaidnieki tiek minēti arī eži, krupji un čūskas, taču šos radījumus cilvēks vēl nav pieradinājis. Interesanti, ka paši gliemeži ir ļoti kāri uz alu, tāpēc šis alkoholiskais dzēriens kalpo kā lielisks pievilinātājs. Lasīt vairāk ... |
|
Grāmata, kas liek priecāties un skumt
Ligita Kovtuna 19.08.2025 14. augustā Latvijas Okupācijas muzejā tika atvērta sociolingvistes, Latvijas Okupācijas muzeja vadošās pētnieces Vinetas Skujiņas (Poriņas) monogrāfija Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā. Sociolingvistiskais pētījums ir par starpkultūru saziņu Latvijā divdesmit gadu laikā kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā līdz mūsdienām. Pētījums atklāj to, ka joprojām daudzviet vērojama latviešu valodas diskriminācija un pastāv sabiedrības divvalodība latviešu un krievu valodā. Lasīt vairāk ... |
|
Palīdzēt Ukrainai un sargāt Latviju.
Ligita Kovtuna 19.08.2025 Eiropas Savienības misijas eksperte Ukrainā Lolita Čigāne un Zemessardzes kaprālis Nils Students dubultintervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ... |
Ligita Kovtuna 12.08.2025 Pārdomas, lasot jaunās dzejnieces Alises Bogdanovas dzejoļu krājumu, kas nācis klajā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu 3000,- eiro apmērā un pozitīvi novērtēts nedēļraksta IR 31. nr., piebilstot, ka tam ir vieta katrā grāmatplauktā. Diemžēl, daudz citēt nevarēšu, jo teksti satur pulka nepiedienīgu vārdu un vēstījumu par lietām, kas publiskā saziņā neiederas. Turklāt, piemēram, vārda bļāviens semantisko nozīmi un etimoloģisko izcelsmi mūsu lasītāji nezina (un arī nevajag zināt, jo nekā pieklājīga tajā nav!). Tiklab kā nezina arī virkni atdarinājumu no krievu valodas, kas joprojām ir dzīvi Latvijas latviešu saziņā. Diemžēl. Lasīt vairāk ... |
|
Atmodas vēstnesi 1985. gada Baltijas brīvības un miera kuģi atceroties
Ligita Kovtuna 12.08.2025 2025.gada jūlijā aprit 40 gadi kopš Baltijas Brīvības un miera kuģa brauciena akcijas. Tās mērķis bija pievērst pasaules uzmanību Baltijas valstu stāvoklim PSRS sastāvā. Akcijas idejas autori bija latvieši Vācijā dzīvojošais Māris Graudiņš un Vilnis Zaļkalns no Zviedrijas. Akciju organizēja baltiešu trimdas aktīvisti Starptautiska baltiešu rīcības komiteja, kuru vadīja pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm. Latviešu pārstāvis šajā komisijā bija Māris Graudiņš. Ideja par šādas akcijas nepieciešamību radās 1984.gadā Austrālijā, Vispasaules latviešu jauniešu kongresā. Pēc viena no kongresā nolasītajiem referātiem sākās diskusija, kurā izskanēja viedoklis, ka baltiešu rīkotie demonstrāciju gājieni ir garlaicīgi un tiem trūkstot agresivitātes, tāpēc aktīvisti nolēma organizēt kuģa braucienu Baltijas jūrā, netālu no PSRS okupētās Baltijas valstu piekrastes. Pirms akcijas sākuma tika vākti līdzekļi kuģa īrei. Plānotās norises datumi sakrita ar citu pasākumu Pasaules Baltiešu apvienības organizēto Baltiešu tribunālu Kopenhāgenā. Pasākumā tika arī atzīmēta Helsinku Noslēguma akta parakstīšanas desmitgade. Helsinku Noslēguma akts baltiešiem bija ļoti svarīgs, jo tajā 35 valstis, tai skaitā PSRS, vienojās veicināt drošību un sadarbību Eiropā, kā arī respektēt cilvēktiesības. Baltijas trimdas aktīvisti šo dokumentu izmantoja, lai aktualizētu cilvēktiesību pārkāpumus okupētajā Baltijā. Baltijas brīvības un miera kuģa akcija noritēja no 1985.gada 26. līdz 29.jūlijam. Tās vajadzībām tika noīrēts kuģis Baltic Star. Tribunāla noslēgumā pieņemtajā Kopenhāgenas manifestā tika norādīts, ka Baltijas valstu okupācija ir bijis starptautisko tiesību pārkāpums, ka ir nepieciešams atjaunot Baltijas valstu tiesības uz pašnoteikšanos un, ka PSRS īstenotā rusifikācijas politika ir nodarījusi lielu postu baltiešu kultūrām. Lasīt vairāk ... |
|
Vieta, kur audzē radošumu, patiesumu un drosmi
Ligita Kovtuna 05.08.2025 Šogad Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi svinēja cienījamo 40. jubilejas gadu. Pirmā nometne/meistarkursi, kuras idejas autors bija sabiedriskais darbinieks Mārtiņš Štauvers, notika Kanādā, bet drīz pēc Atmodas pārcēlās uz Latviju, kur jau 31 gadu turpina pulcēt jaunos mūziķus no visas pasaules. Kopš 2010. gada Siguldas Mākslu skolā Baltais Flīģelis. Šogad meistarkursos piedalījās 77 dalībnieki no Latvijas un septiņām ārvalstīm ASV, Francijas, Norvēģijas, Šveices, Vācijas, Zviedrijas, Kanādas. Jaunie mūziķi darbojās 15 specialitātēs, sākot no vokālās līdz instrumentālmākslai, diriģēšanai, kompozīcijai un mūzikoloģijai. Noslēguma koncertā š.g. 25. jūlijā visi vienojās plašā un daudzveidīgā noslēguma koncertā, kas bija ne vien deviņu radošo dienu atskaite, bet arī azartiska un jauneklīga augstas raudzes profesionāļu pedagogu un viņu audzēkņu talantu parāde. Neaizmirstot meistarklašu klasiku, sākot ar Tālivalža Ķeniņa Latviešu tautas deja, variācijas un fūga, ko šogad atskaņoja meistarkursu vadītāji, spožie pianisti Agnese Egliņa, Andrejs Osokins, Lauma Skride un Juris Žvikovs, beidzot ar pēdējo gadu meistarkursu jaunievedumu džeza kameransambli Artas Jēkabsones vadībā. Lasīt vairāk ... |
Ligita Kovtuna 22.07.2025 Šā gada aprīlī apritēja 35 gadi kopš Šveices pilsētā Lugano notika forums Latvija Eiropā. Vispirms Jāņa Petera atmiņas: Politiski šķeltas tautas tuvība politiski kulminēja 1990. gada aprīlī Šveicē. Vita Matīsa realizēja diezgan senu mūsu kopīgu ieceri sarīkot tikšanos, semināru vai apaļo galdu Raiņa un Aspazijas trimdas vietā Lugano. Ideja neīstenojās vairākus gadus, šķiet, vismaz kādus sešus, jo to motivēt nebija politiski viegli nedz šeit Latvijā, nedz trimdā, kur šo ideju pārstāvēja starptautisko attiecību speciāliste Vita Matīsa. Kurš toreiz varēja cerēt, ka pēc dažiem gadiem radīsies tik brīnišķīgs iemesls Lugano saietam tautas trešā Atmoda! Un vēl: Lugano forums ir viens no Latvijas valstiskuma atjaunotnes stiprinātājiem, īpaši intelektuāļu aprindās, ar dažādām biogrāfijām, uzskatiem un dzīves pieredzi. Ojārs Celle tautas kustību Atmodas laikā vēlāk nodēvēs par latviešu Lielo koalīciju. Precīzi. Lasīt vairāk ... |
|
Demogrāfija. Dažas tendences Eiropā un Latvijās
Juris Lorencs 22.07.2025 Kā liecina statistikas dati, šī gada 1. janvārī Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju skaits sasniedza 450 miljonus cilvēku. Tas ir rekordliels skaits, aptuveni par vienu miljonu vairāk nekā pirms gada. Iedzīvotāju skaita pieaugums gan sasniegts uz imigrācijas rēķina, jo jau kopš 2012. gada mirstība ES valstīs pārsniedz dzimstību. Kopumā ES 2024. gadā nomira par 1, 3 miljoniem cilvēku vairāk nekā piedzima, savukārt iebraucēju jeb imigrantu bija par 2, 3 miljoniem vairāk nekā emigrantu. Tiesa, dati par atsevišķām zemēm ievērojami atšķiras. Lasīt vairāk ... |
|
Neizkust tautu kausējamā katlā
Ligita Kovtuna 15.07.2025 Valsts valodas centra (VVC) vadītāja Inese Muhka intervijā Ligitai Kovtunai Lasīt vairāk ... |
|
Nu garšo latviešiem tie pīrāgi!
Juris Lorencs 15.07.2025 Šī gada aprīļa vidū kāds jauns cilvēks Sandris Mūriņš (kurš pats sevi raksturo par ilgtspējas sociologu un inovatoru) interneta portālā manabalss.lv sāka jaunu iniciatīvu − parakstu vākšanu ar mērķi ieviest Latvijā gaļas nodokli. Kaut ko līdzīgu alkohola, tabakas un azartspēļu nodoklim. Pamatojums − tas sekmēs klimata mērķu sasniegšanu un veselīgāku dzīvesveidu. Lai iniciatīvu varētu iesniegt izskatīšanai Saeimā, nepieciešams savākt 10 tūkstošus parakstu. Ideju atbalsta arī sabiedriskās organizācijas Zaļā Brīvība valdes loceklis Jānis Brizga. Kopā ar S. Mūriņu viņš sagatavoja publikāciju Mīti, ko mums stāsta par gaļu un gaļas nodokli, kas tika izvietota vairākos medijos. Tajā izteikti apgalvojumi, ka mājlopu turēšana rada teju neglābjamu ietekmi uz dabas daudzveidību un planētas klimatu. Secinājums- gaļas nodoklis ir nepieciešams, lai strauji mainītu ēšanas paradumus. Kā liecina Zaļās Brīvības mājaslapā zalabriviba.lv pieejamā informācija, pēdējos gados dažādu projektu realizācijai tai izdevies piesaistīt vairākus miljonus eiro no Eiropas Savienības fondiem. Daži projektu piemēri: Virtuļa ekonomikas pieeja ilgtspējīgai dekarbonizācijai un iedzīvotāju iesaistīšanai- 557 413 eiro, Ambiciozi un iekļaujoši tīras enerģijas plāni reģionu taisnīgai pārejai- 178 788 eiro, projekts bez tulkojuma latviešu valodā Extended: Knowledge based blueprint for extended textile circularity- 305 000 eiro. Te būtu lietderīgi paskaidrot, ka virtuļa ekonomika ir jauns termins latviešu valodā un apzīmē ekonomikas modeli, kas iekļauj arī sociālos un vides jautājumus. Tas viss būtu labi un apsveicami ‒ gadījumā, ja nauda šiem projektiem nāktu no privātu ziedotāju kabatām. Tomēr šajā gadījumā tā tas nav. Kaut kur Briseles kabinetos sēž eksperti, kuri pēc viņiem vien izprotamiem kritērijiem izdala Eiropas iedzīvotāju naudu. Patiesībā Eiropā daudzas tā saucamās nevalstiskās organizācijas (NGO) jau sen nav nevalstiskas,jo tās saņem pašvaldību, valstu vai Eiropas Savienības finansējumu. Tātad naudu no nodokļu maksātāju kabatām. Un tagad uzdosim sev jautājumu- vai nevalstiska organizācija, kas saņem valsts finansējumu, uzdrošināsies kritizēt savu maizes tēvu, šajā gadījumā valsti? Lasīt vairāk ... |
Ligita Kovtuna 15.07.2025 Vēstot par PLEIF (Pasaules latviešu ekonomikas un investīciju forumu) ik gadu kopš tā sākuma 2013. gadā, vienmēr mazliet sabēdājos, ka par to tik maz, daudz par maz stāsta mediji Latvijā. Šogad noticis pamanāms izrāviens forumā satiku kolēģus no Latvijas Avīzes, ceru, ka bija arī no citiem medijiem, ne tikai no diasporas (latviesi.com, protams, jau paši pirmie reportēja!). Bet īpašs prieks bija trešdienas, 9. jūlija, sabiedriskās TV Rīta panorāmā redzēt un dzirdēt PBLA priekšsēdi Pēteri Blumbergu. Atbildot uz tiešām ieinteresētiem raidījuma vadītāju jautājumiem, Blumberga kungs pastāstīja: Esam laimīgi, ka gadu no gada foruma līmenis paaugstinās, te ierodas turīgi un veiksmīgi ārzemju latvieši un ne tikai latvieši! , kas pārstāv bankas, investīciju kompānijas u.c. un raugās uz Latviju kā investīciju iespēju vietu. Šogad fokusējamies uz trīs virzieniem pirmkārt, militāro industriju, otrkārt, jauno tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, biomedicīnas, start-up attīstību, treškārt, - un tas ir jauninājums runāsim par Latvijas kultūru kā eksportpreci, par mūsu patiešām augsti attīstītās kultūras ievešanu biznesa vidē. Mūsu foruma runātāju vidū būs producents Matīss Kaža, kurš pastāstīs vairāk par animācijas filmas Straume panākumiem un arī to aizkulisēm. Lasīt vairāk ... |
|
Es uzaugu ziedošanas tradīcijā
Taira Zoldnere 12.07.2025 Imants Frederiks Holmkvists, advokāts, Latvijas Goda konsuls Vašingtonas pavalstī, ASV, intervijā Tairai Zoldnerei Lasīt vairāk ... |
|
Juris Lorencs 08.07.2025 24. jūnijā, kad pasaulē daudzviet vēl dega Jāņu ugunskuri, Nīderlandes pilsētā Hāgā sākās gadskārtējais NATO samits. Sanāksme, ko Eiropa, īpaši Baltijas valstis, gaidīja ar bažām. Labā ziņa ir tā, ka arī šajā samitā NATO dalībvalstis atkārtoti apliecināja gatavību uzbrukuma gadījumā aizstāvēt viena otru. Samita noslēguma deklarācijā teikts: Mēs vēlreiz apstiprinām savu dzelžaino apņemšanos (ironclad commitment) nodrošināt kolektīvo aizsardzību, kā noteikts Vašingtonas līguma 5. pantā ‒ uzbrukums vienam ir uzbrukums visiem. Krievija deklarācijā raksturota kā ilgtermiņa drauds (long- term threat posed by Russia to Euro-Atlantic security). Tāpat pausta gatavība būtiski palielināt valstu aizsardzībai paredzētos izdevumus- 5 % no iekšzemes kopprodukta (GDP) nākamo desmit gadu laikā, tātad līdz 2035. gadam. 5 % no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai- tā bija ASV prezidenta Donalda Trampa prasība alianses dalībvalstīm. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda atzinis, ka bez Trampa spiediena šāds iznākums diezin vai būtu iespējams: Gribu izteikt pateicību prezidentam Trampam, jo bez viņa iesaistīšanās mēs droši vien vēl diskutētu par 2, 5% slieksni, bez garantijām par pozitīvu iznākumu. Iespējams, šīs diskusijas būtu beigušās ar neko. Mazliet citādās domās ir Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris: Politiskā ziņā laika grafika izstiepšana ir slikts signāls. Mēs ne tikai nosakām laika grafiku paši sev, bet arī parādām mūsu pretiniekam Krievijai, ka mums būs nepieciešami desmit gadi, lai sasniegtu savas ambīcijas. Tas nav labi. Lasīt vairāk ... |
|
|
reklāmas banerim
