EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS

Solidāritāte ar ukraiņu tautu krāsu tēlos


Arnis Šablovskis 09.05.2024

Mākslinieces Ingemāras Treijas izveidotā Tukuma mākslas studija “Krāsmutes” jau no 2005.gada pulcē vietējās sievietes apgūt glezniecību. Sākoties kaŗam, grupas gleznotājas Ingemāra Treija, Ilze Cērpiņa, Ivonna Bredovska, Mārīte Saulīte, Viola Zaltāne, Zane Siliņa, Gunta Pelīte, Liene Ratniece, Marita Andruse, Linda Brence un Marika Vītola nolēma gleznot, lai ar saviem mākslas darbiem paustu solidāritāti ar Ukrainas sievietēm, savos darbos simboliski attēlojot Ukrainas sieviešu skaistumu un spēku. Lasīt vairāk ...



Pamiera cena


Sallija Benfelde 09.05.2024

Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas svētki nosvinēti. Šogad tie svinēti, ik pa brīdim pašiem sev atgādinot, ka brīvība un neatkarība nav mūžīgā dāvana, kuru kāds nekad nekāros atņemt. 7. maija Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba ziņas liecina, ka iebrukuma gados Ukrainā Krievijas zaudējumi ir jau 475 300 kritušu un ievainotu militārpersonu. Krieviju tas nav apturējis, Lieldienu laikā Krievija turpināja nežēlīgos uzbrukumus Ukrainai. Lasīt vairāk ...



15. maija mācības


Juris Lorencs 09.05.2024

15. maijā pieminēsim vēsturisku jubileju. Aprit 90 gadi kopš Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa un viņa domubiedru sarīkotā valsts apvērsuma- Saeimas padzīšanas un Satversmes darbības apturēšanas. Viens no vispretrunīgākajiem notikumiem Latvijas vēsturē, kura nozīme un iespaidu uz valsts tālāko attīstību vērtē joprojām. Bet viss sākās, kā rakstīja tālaika avīzes, ar “saulaino 15. maija rītu”. Lasīt vairāk ...



“Remigrācija ir tikai viens no risinājumiem”


Biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” dibinātājs Miks Muižarājs intervijā Ligitai Kovtunai 25.04.2024

Miks Muižarājs: "Depopulācija jeb tautas aizplūšana ir milzīga, varbūt pat pati lielākā mūsu valsts problēma aizvadīto 20 gadu laikā. Latvijā daudzas sistēmas ir pakļautas sagrūšanas riskam, un ar likumiem vien to nevar mainīt. Strauji jāmeklē risinājumi gadus desmit uz priekšu. Jau sen bija jābūt ieliktiem aizmetņiem. Latvijā šobrīd ir 64 procenti latviešu jeb pamatnācijas no visa iedzīvotāju kopskaita, un tas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Remigrācija ir tikai viens no risinājumiem. " Lasīt vairāk ...



MŪSĒJIE PASAULĒ (maijs-jūnijs)



Agresorvalsts portrets jeb kāpēc krievi mīl Ļeņinu un Putinu


Sallija Benfelde 25.04.2024

Levadas Centrs, kuŗš jau sen Krievijā ieguvis „ārvalstu aģenta” statusu, martā veica vairākas interesantas aptaujas: par Ļeņinu un viņa lomu Krievijas dzīvē un par vēlmi emigrēt no Krievijas un attieksmi pret tiem, kuŗi to jau ir izdarījuši. Arī par populārāko informācijas avotu Krievijā. Lasīt vairāk ...



Latviešu bēgļu stāsti un šodiena


Daina Grosa 17.04.2024

Kas tevi pārsteidza, analizējot dzīvesstāstus? - Viens no pārsteigumiem bija saistīts ar to, ka pretēji sākotnējam un vienkāršotajam pieņēmumam par to, ka kaŗa apstākļos, Sarkanajai armijai jau otro reizi ienākot Latvijas territorijā, cilvēki pieņēma vienīgo iespējamo lēmumu, proti, bēgt, dzīvesstāsti atklāja to, ka patiesībā viņi ļoti bieži šaubījās par to, kādu ceļu izvēlēties – bēgt vai nebēgt. Viņu lēmumus ietekmēja ļoti daudzi un dažādi faktori, tajā skaitā nejaušības un pat irracionāli apsvērumi, kā, piemēram, vēršanās pie pareģiem un tamlīdzīgi. Lasīt vairāk ...



Pērļu lasītājas pasaulē ielūkojoties


Rita Rotkale 17.04.2024

Jebkuram, kas paņēmis rokā šo tikko iznākušo grāmatu, var rasties jautājums, kas gan ir virsrakstā minētā noslēpumainā pērļu lasītāja. Ja autore, tad kādu ļaužu viņa varētu būt, ja trīs vārdi tik neparastā salikumā un uzvārds nu nekādi neskan kā latvisks. Šai ziņā šaubas gan varam atmest, jo Helju Lelde Maja Ralbringa ir Latvijā dzimusi un augusi, bet nu jau vairākus gadu desmitus dzīvo un strādā Zviedrijas rietumkrasta pilsētiņā Kungshamnā. Jā, un visu apzināto mūžu rakstījusi, kaut par rakstnieci sevi neuzskata. Lasīt vairāk ...



Dzīvības cena


Sallija Benfelde 17.04.2024

Jau sen visiem atbalstītājiem vairāk vai mazāk ir skaidrs tas, ko nesen īsi un konkrēti pateica Kijivas Drošības foruma priekšsēdētājs, bijušais Ukrainas premjerministrs (2014. – 2016) Arsēnijs Jaceņuks: „Nekavējoša Ukrainas aizsardzība no barbariskajiem Krievijas agresoru uzbrukumiem ir goda, drošības un visas Eiropas nākotnes jautājums”. Tomēr bailes no tā, ka agresors var sadusmoties tik ļoti, ka, par spīti jebkuriem veselā saprāta apsvērumiem, var mēģināt uzbrukt arī Ukrainas atbalstītājiem – ja ne šodien, tad varbūt pēc laiciņa, liek būt ļoti uzmanīgiem ar palīdzību. Protams, Eiropa desmitiem gadu ir dzīvojusi ar pārliecību, ka visus jautājumus var atrisināt ar līgumiem, konvencijām un pārrunām, tādēļ nav attīstījusi lielu militāro rūpniecību, bet tagad šis jautājums ir dienaskārtībā. Lasīt vairāk ...