|
Ar dzeju pa dzimtas pēdām. Valdim Grēviņam 130
Rita Rotkale 30.09.2025 Valdis Grēviņš (18951968 ) ir spilgta personība latviešu literatūrā, bijis izcils dzejnieks, teātriem dramatizējis daudzus romānus, ar pseidonīmu Dr.Orientācijs rakstījis humoristiskus un satīriskus feļetonus par sabiedriski politiskām aktualitātēm un konkrētām personām, sarakstījis vairākas lugas, daudz tulkojis. Būdams pārliecināts sociāldemokrāts, cietis no autoritārām varām. Valda Grēviņa abi dēli Valts un Māris arī bija cieši saistīti ar literatūru un teātri. Viņu vairs nav mūsu vidū, bet dzimta ir sakuplojusi jo ražena. Un tieši Valda Grēviņa mazbērni, mazmazbērni un citi radinieki vēlējās godam, sirsnīgi, bet bez pompoza spožuma nosvinēt sava izcilā radinieka 130 gadu jubileju. Šai idejai atdevīgi un atbildīgi pieslēdzās arī dzejnieka dzimtās puses Tērvetes apkaimes ļaudis un institūcijas. Lasīt vairāk ... |
|
Rainis runā ar mums. Par traģēdijas Indulis un Ārija iestudējumu Nacionālajā teātrī
Gundega Saulīte 30.09.2025 Jaunā teātra sezona ir iesākusies spraigi, visās Latvijas profesionālajās skatuvēs atklājot ļoti atšķirīgas ieceres. Taču tām visām raksturīga radošo spēku koncentrācija, kas rosina skatītājus vērtēt un izsvērt katras jaunās izrādes satura piedāvājumu un māksliniecisko risinājumu. Latvijas Nacionālais teātris atgādina par Raiņa 160. dzimšanas dienu un jauno sezonu atklāj ar traģēdijas Indulis un Ārija jauniestudējumu režisores Indras Rogas režijā. Un tas nav tikai reveranss klasiķim, arī kādreizējam šī teātra vadītājam, jo Rainis pēc atgriešanās no Šveices trimdas pagājušā gadsimta 20. gados vairākas sezonas bija Nacionālā teātra direktors. Jaunā iestudējuma tapšanu nepārprotami rosinājusi vēlme mūsdienu cilvēka acīm paraudzīties uz latviešu klasikas mantojumu, uz Raiņa domu un vārdu atbilstību mūslaiku, 21. gadsimta, aktualitātēm. Lasīt vairāk ... |
|
Pieskaršanās tēmai. Bet kur problēmas?
16.09.2025 Par Rasas Bugavičutes-Pēces lugas Latvieši Amerikā iestudējumu Liepājas teātrī Lasīt vairāk ... |
|
Atbalstot Latvijas eko tūrismu divas dāmas laivā
Taira Zoldnere 26.08.2025 Vasara Latvijā šogad padevusies neparasti lietaina un auksta pat pēc Latvijas standartiem. Tāpēc mana stāsta galvenais varonis šoreiz ir tieši lietus. Lasīt vairāk ... |
|
Grāmata, kas liek priecāties un skumt
Ligita Kovtuna 19.08.2025 14. augustā Latvijas Okupācijas muzejā tika atvērta sociolingvistes, Latvijas Okupācijas muzeja vadošās pētnieces Vinetas Skujiņas (Poriņas) monogrāfija Latviešu valodas diskriminācija un sabiedrības divvalodība Latvijā. Sociolingvistiskais pētījums ir par starpkultūru saziņu Latvijā divdesmit gadu laikā kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā līdz mūsdienām. Pētījums atklāj to, ka joprojām daudzviet vērojama latviešu valodas diskriminācija un pastāv sabiedrības divvalodība latviešu un krievu valodā. Lasīt vairāk ... |
Ligita Kovtuna 12.08.2025 Pārdomas, lasot jaunās dzejnieces Alises Bogdanovas dzejoļu krājumu, kas nācis klajā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu 3000,- eiro apmērā un pozitīvi novērtēts nedēļraksta IR 31. nr., piebilstot, ka tam ir vieta katrā grāmatplauktā. Diemžēl, daudz citēt nevarēšu, jo teksti satur pulka nepiedienīgu vārdu un vēstījumu par lietām, kas publiskā saziņā neiederas. Turklāt, piemēram, vārda bļāviens semantisko nozīmi un etimoloģisko izcelsmi mūsu lasītāji nezina (un arī nevajag zināt, jo nekā pieklājīga tajā nav!). Tiklab kā nezina arī virkni atdarinājumu no krievu valodas, kas joprojām ir dzīvi Latvijas latviešu saziņā. Diemžēl. Lasīt vairāk ... |
|
|
|
Sallija Benfelde 27.05.2025 Latvija Preses brīvības indeksā atkāpusies uz 15. vietu 180 valstu vidū salīdzinājumā ar 12. vietu pērn, liecina starptautiskās organizācijas Reportieri bez robežām (RSF) publicētais jaunākais reitings. Tiesa gan, no pasaules reģioniem žurnālisti visbrīvāk savu darbu joprojām var darīt Eiropā, secināts RSF pētījumā. Visaugstāk reitingā joprojām ir Norvēģija, par četrām pozīcijām uz otro vietu pakāpusies Igaunija, Nīderlande pakāpusies par vienu pozīciju uz trešo vietu. Zaudējot vienu pozīciju, ceturto vietu pasaules Preses brīvības indeksā šogad ieņem Zviedrija, piekto vietu saglabājusi Somija, bet Dānija zaudējusi četras pozīcijas un atkāpusies uz sesto vietu. Pakāpjoties par vienu vietu, septītajā vietā ir Īrija. Šajās septiņās valstīs, kas visas atrodas Eiropā, situācija preses brīvības jomā tiek vērtēta kā laba, secina RSF. Lietuva atrodas vienu vietu augstāk nekā Latvija 14. vietā, kas ir par vienu pozīciju zemāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka karš Ukrainā un Gazas joslā un ar to saistītais hibrīdkarš spriedzi daudzās valstīs ir palielinājis, un eksperti nenoliedz, ka kara laikā preses un vārda brīvība nereti tiek nedaudz ierobežota. Tas parasti notiek nolūkā ierobežot nejaušu, ar militāriem jautājumiem jūtīgas informācijas publiskošanu, un cenšoties neļaut izplatīties naida runai. Tomēr gadās arī tā, ka valsts institūcijas neprot vai negrib atšķirt aģitāciju un reklāmu no žurnālistikas. Lasīt vairāk ... |
|
Valsts naudas dalītāju spožums un posts
Ligita Kovtuna 20.05.2025 Fakts. Šā gada Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) konkursā Sadarbības projekti ar diasporas medijiem 2025 noraidīts laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija kopprojekts ar Latvijas Avīzi Diasporas un Latvijas mediji sadarbībā un vienotībā. Iemesli dokumentēti divēji: vispirms pienāca ziņa, ka Noraidīts (nepietiekams finansējums), tai sekoja Lēmums nr.253, kurā teikts: (..) kopprojekta pieteikumam kvalitātes vērtēšanas kritērijos piešķirtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo (..), tādēļ komisija ieteica Padomei noraidīt projekta pieteikumu. Nu, tad raudzīsim redzēt, kas tieši bijis par iemeslu skarbajam lēmumam, ar kuru tiek pārtraukts aizvadītā gadā lieliski noritējušais mūsu laikrakstu sadarbības projekts ar lielāko nacionālo laikrakstu Latvijas Avīze. Jāpiebilst, ka strādājām ar lielu prieku un entuziasmu Latvijas Avīzē pat parādījās vairākas lasītāju balsis ar atzinīgiem vārdiem par iespēju izlasīt vairāk un dziļāku informāciju par diasporas aktivitātēm, savukārt Laika un Brīvās Latvijas lasītāji teica atzinīgus vārdus par Māras Libekas, Jura Lorenca un Sallijas Benfeldes profesionālajiem rakstiem. Lasīt vairāk ... |
Juris Lorencs 21.01.2025 Latviešu literatūra nav īpaši bagāta ar dienasgrāmatām. Ar atmiņu un memuāru grāmatām jā, bet ne ar dienasgrāmatām. Iespējams, tā nav mūsu tradīcija- rakstīt dienasgrāmatu. Tiem, kuri Otrā pasaules kara laikā devās trimdā un bija aizņemti ar jaunas dzīves iekārtošanu, tādām lietām vienkārši neatlika laika. Savukārt Latvijā palikušie baidījās uzticēt dienasgrāmatas lappusēm savas patiesās domas. Jo vienmēr pastāvēja varbūtība, ka tās nejauši izlasīs padomju varas iestādēm lojāli cilvēki. Tāpēc tik liela vērtība ir piecām piezīmju kladēm, nejauši uzietām 2022. gada beigās kādas ģimenes mājas bēniņos Latvijā, Lubānā, Krasta ielā. Klades ar ierakstiem piederēja latviešu lauksaimniekam, leģionāram un trimdas latvietim Aleksandram Kalniņam, kurš mūža pēdējos gadus pavadīja Lubānā pie sava dēla Jāņa. Lasīt vairāk ... |
Gundega Saulīte 14.01.2025 Māksliniece Maija Eliase, izdevēji Juris Ginters un Valdis Ginters, 2024. Lasīt vairāk ... |
|
MŪSĒJIE PASAULĒ (septembris, oktobris)
Māris Binders 29.08.2024 MARINA REBEKA. Itālija. 29. septembris, 4.,20. oktobris Marina Rebeka Lidas lomā Džuzepes Verdi operā Kauja par Legnano, Teatro Regio di Parma. 11.,13. oktobris Marina Rebeka Marijas Bokanegras lomā Džuzepes Verdi operā Simons Bokanegra, Teatro di San Carlo, Naples Lasīt vairāk ... |
|
Tautiešu palīdzīgā roka četru miljonu vērtībā
MĀRA LIBEKA 27.08.2024 Amerikas Latviešu apvienība sadarbībā ar Latvijas Bērnu fondu 30 gadus ziedo stipendijām un pabalstiem Lasīt vairāk ... |
Atlantas latviešu organizācijas dibinātāja un ALA Kultūras fonda vadītāja Inese Stravelli intervijā Ligitai Kovtunai 25.08.2024 "..cilvēki tiecas tur, kur ir interesanta dzīve. Nu, laikam taču pie latviešiem ir interesanti, ja jau, piemēram, Gaŗezerā un Kursā jaunieši ir pat gatavi vasaras laikā iet skolā! Acīmredzot iespējas iegūt jaunus draugus, jaunu latviskuma pieredzi ir spēcīgs motīvs." Lasīt vairāk ... |
Juris Ķeniņš ekspresintervijā Ligitai kovtunai 16.07.2024 Tā kā XVI Latviešu Dziesmu un deju svētki Kanadā bija sešpadsmitie, piedāvāju sešpadsmit gandarījumus. Lasīt vairāk ... |
reklāmas banerim
