EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS

“Ir jānovērtē laiks, kurā esam dzīvojuši”


Architekts, grāmatas “Kultūrtelpa. 21. gadsimta kultūras būves Latvijā” autors Jānis Dripe intervijā Sallijai Benfeldei 29.03.2024

Jānis Dripe: "Mēs šodien komplimentāri runājam par kultūru, jo Latvijai ir paveicies, ka šajā jomā mēs esam starp vislabākajiem pasaulē. Tā ir vienīgā, īstā un patiesā Latvijas eksporta vērtība. Mēs joprojām spējam pārsteigt pasauli ar savu kultūru. Dziesmusvētki ir ierakstīti UNESCO pasaules nemateriālajā kultūras mantojumā – mūsu viesi atbrauc un piedzīvo šo kultūras brīnumu kopā ar mums. Pasaules koŗu olimpiāde bija tam apliecinājums. Un daudzie viessolisti pasaules opernamos – Garanča, Siliņš, Opalais, Rebeka, Antoņenko, Kovaļevska. Ja Metropolītēna operas direktoram pirms dažiem gadiem teica, ka viesosies jauns solists, viņš vaicāja, vai atkal no Latvijas. Lepnums par Latvijas kultūrtelpu ir īsts un piepildīts." Lasīt vairāk ...



Gunāra Bībera astoņas lekcijas


Marta Dziļuma 29.03.2024

Kinoteātra “Splendid Palace” Mazajā zālē notika Latvijas Kultūras akadēmijas un apgāda Neputns organizētā Gunāra Bībera lekciju grāmatas “Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu” atvēršana. Lasīt vairāk ...



Gaismas un tumsas kauja


Sallija Benfelde 29.03.2024

Lieldienas ir gaismas un mīlestības atdzimšana. Atkal atgriežas saule un gaisma, dzīvības devēja, tas ir mūžīgais dabas rīts, jo gaismas un tumsas cīņa notiek un būs vienmēr. Tomēr pēdējais gads ir bijis skarbs, un nu jau tā ir gaismas un tumsas, labā un ļaunā kauja. Lasīt vairāk ...



Vēlēšanas kā valsts drošības jautājums


Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Saulīte intervijā Ligitai Kovtunai 22.03.2024

"Mēs visi Latvijas pavalstnieki, esam daļa no Eiropas. Īpaši pašreizējā ģeopolītiskajā situācijā to apzināties ir īpaši svarīgi. Mīļie tautieši, no sirds aicinu visus doties balsot! Šobrīd ir pilnīgi aplam domāt, kādas gan, dzīvojot pāri okeāniem, ir tiesības lemt par Latvijas likteni Eiropā. Nē, tāpat kā Latvijas pilsonība ir gods un pienākums, tāpat arī balsošana Eiroparlamenta vēlēšanās." Lasīt vairāk ...



Pasaules latviešu jaunatnes seminārs “2x2” atgriežas Vācijā


Rozīte Katrīna Ponne 20.03.2024

2024. gads pasaules latviešu jaunatnes kustībai “2x2” ir svinību gads, jo šogad tā atzīmē 60 gadu, kopš norisinājās pirmais “2x2” seminārs ASV, 40 gadu, kopš norisinājās pirmais seminārs Vācijā, kā arī 20 gadu, kopš Latvija ir pilntiesīgi atgriezusies Eiropas valstu saimē. Lai to nosvinētu, no 5. līdz 11. augustam Vācijā, Latviešu kultūras centrā “Bērzaine”, norisināsies pasaules latviešu jaunatnes seminārs “Atgriešanās”. Lasīt vairāk ...



Kaŗš. Drošība. Izpratne


Sallija Benfelde 19.03.2024

Valsts iekšējā un ārējā drošība neapšaubāmi ir viens no galvenajiem pēdējo gadu jautājumiem un uzdevumiem. Valsts Drošības dienests (VDD) ir publicējis pagājušā gada „Publisko pārskatu”. Protams, kaŗš Ukrainā situāciju drošības jautājumos nav padarījis mierīgāku. Pārskatu ikviens var izlasīt VDD mājaslapā, bet, manuprāt, ir vērts izlasīt prognozes šim gadam, lai gan tajās nav nekā negaidīta un neparasta: „Arī šogad Latvijas nacionālajai drošībai lielāko apdraudējumu radīs Krievijas specdienesti. Galvenais izlūkošanas veids saglabāsies izlūkošana no Krievijas territorijas, specdienestu darbiniekiem strādājot savas valsts territorijā un izlūkziņu ieguvei vervējot Latvijas valstspiederīgos, kā arī citu valstu pilsoņus. Lasīt vairāk ...



Svinības leģendai


Emīlija Pavlovska 14.03.2024

Šī gada 10. februāris Ņujorkas latviešu skolā tika aizvadīts īpašu svētku noskaņās - svinot leģendārās latviešu dejotājas Vijas Vētras 101. dzimšanas dienu. Lasīt vairāk ...



Zviedrijas neaizmirstamā baltiešu leģionāru izdošana Padomju Savienībai 1946. gadā


Pēteris Alberts 14.03.2024

Pēc Otrā Pasaules kaŗa Zviedrijā bez civiliem bēgļiem bija nonākuši vairāki baltiešu leģionāri. Tos, kuri nenomainīja uniformas pret civiliem tērpiem tika internēti un izdoti PSRS. Pirms izdošanas Zviedrija pieredzēja ļoti lielus protestus. Šogad pagājuši apaļi 30 gadi kopš Zviedrijas valdība un kaŗalis izdotiem atvainojās 1994. gadā. Tomēr, viena daļa zviedru sabiedrība, pārsvarā kreiso politisko spēku pārstāvji, piemēram rakstnieks P.U. Enkvists grāmatā “Leģionāri”, un citi vēl joprojām mēģina izdošanu attaisnot, pat faktus sagrozot vai noklusējot. Lasīt vairāk ...



Kaŗš: atbalstītāji, pretinieki un izvairīgie


Sallija Benfelde 14.03.2024

29. februārī Putins paziņoja, ka "absolūtais krievu tautas vairākums atbalsta karu ar Ukrainu". Neatkarīgi sociologu pētījumi liecina, ka otrā kara gada laikā aptaujās var vērot nelielu "speciālās militārās operācijas” atbalsta kritumu. Turklāt būtiski ir samazinājies to skaits, kuru nostāja ir kategorisks "jā" karam. Var teikt, ka stingra atbalsta un kopumā pretkara noskaņojuma paudēju skaits ir vienāds, bet ir paplašinājies to cilvēku loks, kuru nostāja ir nenoteikta un atsvešināta. Par to liecina projekta Re: Russia projektā veiktie pētījumi. Aptaujātajiem tika piedāvāti arī divi atbilžu varianti: "Grūti atbildēt” un "Negribu atbildēt”, kas ļāva izvairīties no noteiktas atbildes. Lasīt vairāk ...