Vienot latviešus zem Daugavas Vanagu spārna
Apskatīt komentārus (0)
12.12.2017
Mēs tiekamies skaistajā DV Vācijā īpašumā, latviešu mītnē Bērzaine, kas gada laikā kopš te viesojos iepriekšējo reizi, ir kļuvusi vēl sakoptāka un skaistāka. Jūs bijāt viens no tiem, kuŗi noticēja un redzēja šai vietai perspektīvu.
Jā gan, aizvadītā gadsimta astoņdesmitajos gados vairāki vecākie organizācijas biedri bija pagalam skeptiski, citi vienkārši atzinās, ka nezina, ko iesākt, bet es, tolaik būdams priekšnieka vietnieks, pateicu lūdzu, manā klātbūtnē neviens nerunājiet par vecumu u nespējību! Bankā turklāt vēl bija nauda, bija arī 80. gados ielikti pamati dzīvokļu mājai. Teicu vai nu beram tos ciet un uzsējam virsū zālīti, vai tomēr ceļam augšā un pelnām naudu. Nāca arī kāds nozīmīgs ziedojums, un beidzot izšķīrāmies uzcelt četru dzīvokļu māju, kas tagad ienes naudu no īres maksām. Mēs bijām trīs uzstājīgi vīri, bez manis vēl Imants Balodis un Bērzaines pārvaldnieks Leons Mertens. Un mēs atminējāmies pulkveža Viļa Januma savulaik teiktos vārdus: Dēli, kad Latvija būs brīva, latvieši te pa ceļam iegriezīsies. Tālredzīgs vīrs, un viņa vārdi piepildījās gan tikai pēc 40 gadiem. Labi, ka tas tika izdarīts, citādi nauda būtu vienkārši notērēta.
Un tad vēl kādudien vienā no mūsu sapulcēm ieradās Austris Grasis, līdzi atvedis jaunu Latvijas puisi Induli Bērziņu, kuŗš iesaistījās Vācijas Daugavas vanagu darbā. Mēs, cilvēki jau gados, nolēmām nekur taču nav rakstīts, ka uz DV Centrālās valdes sēdēm ir jāierodas tieši zemes valdes priekšniekam vai vietniekam. Nolēmām sūtīt Induli, kuŗš tolaik bija jaunatnes lietu referents. Viņš pārstāvēja mūsu intereses, apguva darbus, un 2008.gadā tika ievēlēts par Vācijas DV priekšnieku. (Līdz tam laikam no 2002. līdz 2007. gadam priekšnieks biju es, tad īsu laiku Pēteris Vīgants, nu esmu Induļa vietnieks.) Tolaik bija aktuāls arī jautājums par organizācijas mājaslapu, bet Indulis jau bija atvēris portālu latviesi.com, ko mēs sākām atbalstīt.
Šis laiks sakrīt ar laiku, kad latviešu īpašumi pasaulē lielākoties tika pārdoti. Bērzaini tomēr nolēmāt nepārdot.
Jā, beidzot vairākums tomēr nobalsoja, ka Bērzainei jāpastāv vēl vismaz 50 gadus. Pat diskusiju vairāk nav, katrs iesaistās pēc savām iespējām, piemēram, es pats varu palīdzēt gan ar savām techniskajām zināšanām, gan ar to, ka zinu ne tikai vācu valodu, bet arī vācu birokratiju un likumus. Citkārt pat esam iztikuši bez advokāta algošanas.
Kā esi apmierināts ar Bērzaines gaitu?
Redziet, gadiem ilgi tika vien spodrināta fasāde, bet pats nams gluži vai kliedza pēc kapitālremonta. Aizvadītā gada rudenī to paveicām. Apakšstāvu bija skāruši plūdi, un nu pagrabstāvā, kur vecos laikos bija ogļu pagrabs, tagad ir omulīgs restorāns ar virtuvi, kuŗā saimnieko Rīgas kafejnīca Lidojošā varde, tātad ēdināšanas kvalitāte, gan brokastis, gan vakariņas un banketi ir profesionālā līmenī. Tika salabots jumts, nomainītas sapuvušās spāres, kā arī grīdas, kas zem vairākām tepiķu kārtām bija sākušas pūt un tādēļ visa māja smakoja. Rezultātā kopš aizvadītā pavasaŗa Bērzaine atbilst mūsdienīgam viesu namam, kas uzņem viesus tad, ja namā nenotiek latviešu saieti. Starp citu, gada laikā Bērzainē norisinās ap 20 sarīkojumu, nākamvasar rīkojam 3x3 nometni.
Man bijis prieks vērot, kā uzplaukuši Straumēni, kā joprojām dzīve virmo leģendārajā Londonas Queensborough Terrace 72, kā zeļ Indianapoles DV centrs. Un bēdīgi noraugos, kā Rīgā nīkuļo Slokas ielas īpašums... Kāpēc?
Nekritizēšu un nedošu nelūgtus padomus, tikai izteikšu savas domas manuprāt Latvijā Vanagi ir nogurdināti strīdos un nesaskaņās, viņu apvienošanās bijusi vien formāla un vispār Daugavas Vanagiem Latvijā ir citas intereses. Tai pašā laikā, kad ziedojumu saņēmām mēs, divtik lielu saņēma arī DV Latvijā, turklāt ar konkrētu mērķi Slokas ielas galvenā nama renovēšanai, bet tas nenotika. Nauda tika ieguldīta blakusmājā un tā, ka tā nenes pietiekamu peļņu. Esmu pārliecināts, ja arī šī nauda būtu ieguldīta paredzētajam mērķim, vismaz būtu nams, ar ko lepoties. Nu daudz kas ir palaists vējā, ne tikai nauda, bet vēl kaut kas ļoti būtisks iespēja cieši sadarboties paaudzēm. Robežšķirtne starp paaudzēm ir kļuvusi pārāk liela. Varbūt ir trūcis uzticēšanās?
Vispār, pēc manas pārliecības, ir pierādījies, ka Daugavas Vanagu galvenā darbības joma tomēr ir ārpus Latvijas. Latvijas valstij, tāpat kā ikvienai citai, pašai ir jāgādā par saviem pavalstniekiem. Protams, mums ir jāpalīdz, un mēs turpināsim atbalstīt leģionārus, mazturīgos, bāreņus. Protams, Vācijā bija pilnīgi cita situācija Vācijas valsts sniedza labu sociālo aprūpi kaŗavīriem, tāpēc materiālā palīdzība nebija galvenais mērķis. Vācijas Vanagu prioritāte bijusi kultūra, izglītība.
Biju jau dzirdējusi, ka esat opozicionārs...
Jā, jā, savulaik mani arī izslēdza no Latviešu Kopības Vācijā par destruktīvu rīcību, proti, nepiekritu priekšniecības uzskatiem. Bet nav jau tā, ka es vienmēr ietiepīgi paliktu pie savām domām mani var pārliecināt, un es arī mēdzu savas domas mainīt. Taču dodiet man pamatotus argumentus un praktiskus pierādījumus! Necenšos un nevaru sajūsmināt lielas masas, bet man vienmēr ir domubiedri.
Joprojām esmu DV nodaļas priekšnieks Vircburgā, decembrī svinēsim savas nodaļas 70 pastāvēšanas gadus. Vircburga bija pati pirmā, kur pēc Zēdelgemas nodibināja nodaļu, jo tolaik 1947. gadā te dzīvoja 4000 latviešu.
Ko, balstoties uz savu pieredzi, sagaidi no jaunā DV priekšnieka, kuŗš sāks darbu ar nākamo gadu?
Pienācīgu darbošanos, kā to paredz DV Centrālās valdes noteikumi, proti, sakopot, koordinēt darbību, nevis darboties kā vienai zemesvaldei, kā tas noticis līdz šim. Precīzāk gādāt par labu sadarbību ASV, Kanadas, Austrālijas, Lielbritanijas, Vācijas, arī Latvijas un Zviedrijas starpā, ar visām zemēm, kur ir Daugavas Vanagi, jāveicina, lai tā darbotos visas pasaules, ne tikai Latvijas Daugavas Vanagu vārdā.
Jāatrisina jautājums, vai DV CV ir reģistrēta kā organizācija Latvijā, vai līdzīgi kā PBLA ASV, bet ar Pārstāvību Latvijā. Manuprāt tai jābūt DV delegātu Sapulcei no visas pasaules, kur katrs delegāts strādā savas zemes vārdā un uzdevumā, par galveno mērķi un uzdevumu paturot līdzšinējo vienot latviešus visā pasaulē, informēt, stiprināt piederības jūtas Latvijai.
