Vēstule no Stambulas
07.03.2023
Marta sākumā man bija iespēja pēc ilgāka laika atkal ieraudzīt Turcijas lielāko pilsētu, 15 miljonu apdzīvoto Stambulu. Seno Konstantinopoli, Bizantijas impērijas galvaspilsētu, otro Romu. Pirmais, kas pārsteidza Turkish Airlines lidmašīnā jau Rīgā - starp pasažieriem bija tikai daži latvieši. Tātad arī Rīga pamazām pārvēršas par kaut nelielu, tomēr internacionālu metropoli. Turki, arabi, indieši, igauņi, lietuvieši, bet visvairāk - krievi ar Latvijas un Krievijas pasēm rokām. Kopš Krievijas agresijas pret Ukrainu no Rīgas vairs nav iespējams pa tiešo aizlidot uz Krieviju. Palikušas vien dažas tranzīta iespējas, un Stambulas lidosta ir viena no tām. Iepriekšējo reizi es redzēju šo pilsētu 2008. gada augustā. Tik precīzi šo laiku atceros tāpēc, ka manas uzturēšanās laikā sakās karš, Krievija iebruka Gruzijā. Tolaik Turcijā dzīvoja 70 miljoni cilvēku, šodien - 88,5 miljoni.
Aizvadītajā 2022. gadā tas palielinājās par 1, 5 miljoniem. No tiem viens miljons bija dabiskais pieaugums, bet pus miljons - imigranti. Turcijā šodien ierodas bēgļi no Sīrijas, Irākas, Afganistānas un nu jau arī krievi, kuŗi cenšas izvairīties no iesaukšanas armijā. Tāpat Turciju kā tranzītvalsti izmanto indieši, irāņi, pakistāņi un cilvēki no Āfrikas, kuŗi cer nelegāli iekļūt Eiropā. Pietiek paraudzīties kartē, lai saprastu, cik tuvas un grūti nosargājamas ir grieķu salas. Varbūt tāpēc pilsētā šodien tik bieži dzird arabu valodu. Viesnīcā, kuŗā esmu apmeties, apkopēji un oficianti savā starpā sarunājas arabu valodā. Dažos veikalos klientus apkalpo krievalodīgas meitenes. Pēc izskata viņas gan varētu būt no Kazachstānas vai Kirgizstānas. Turcijas tauta ir gados jauna. Tikai 6 % no tās iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem, bet 27 % - jaunāki par 15 gadiem. 98 % no Turcijas iedzīvotājiem ir musulmaņi. Te arī meklējama atbilde uz jautājumu, kāpēc pēdējos gados aug skepse par iespējamo Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Ja tas notiktu, tad lielāko Eiropas valsti apdzīvotu musulmaņi, kas raisītu daudz jautājumu par kristīgās Eiropas kultūras identitāti. Salīdzinājumam - patlaban lielākajā Eiropas valstī Vācijā dzīvo 84 miljoni. No tiem 20 % vecāki par 65 gadiem, un tikai 13 % jaunāki par 15 gadiem. Dabiskais pieaugums pagājušajā gadā - negātīvs, Vācija saruka par 200 000. Tajā pašā laikā valstī uz pastāvīgu dzīvi ieradās 300 000 bēgļu un darba meklētāju. Jau labu laiku tikai imigrācija nodrošina nelielu Vācijas iedzīvotāju skaita pieaugumu, etniskos vāciešus lēnām nomaina iebraucēji no Austrumeiropas un Tuvajiem Austrumiem.
Turcija vairs nav nabadzīga valsts, labklājības ziņā tā pamazām tuvojas Eiropai. 2022. gadā Turcijas nacionālais kopprodukts, rēķināts uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes, apsteidza Latviju. Turcijā tas bija 38 800 ASV dolaru, Latvijā - 38 100 ASV dolaru. Iedzīvotāju skaita pieaugums un saimnieciskie panākumi atspoguļojas ne tikai skaitļos, tie ir acīmredzami. Aug pilsētas, Stambulā parādījušies debesskrāpju rajoni, visā valstī vērojams celtniecības bums. Iespējams, dažviet tas notiek uz kvalitātes rēķina. Pēc februāŗa sākumā notikušās zemestrīces Turcijas dienvidautrumu reģionā mediji ziņo par būvniecības normu pārkāpumiem. Citādi nav iespējams izskaidrot faktu, ka dažas mājas sabrukušas pilnībā, bet citās, kas atrodas turpat blakus, nav ne plaisiņas. Kopš mana pēdējā Stambulas apciemojuma pilsētā izbūvētas vairākas jaunas metro līnijas. Brauciens sabiedriskajā transportā maksā 50 eirocentus neatkarīgi no attāluma. Jau vairākus gadus vērojams Turcijas polītiskās ietekmes pieaugums, ko vēl vairāk pastiprināja Krievijas kaŗš pret Ukrainu. Eiropa atcerējās, ka Turcijai ir otra lielākā NATO armija aiz ASV. Tās bruņotajos spēkos pastāvīgi dien 350 000 karavīru, tikpat liels ir rezervistu skaits, dienests armijā ir obligāts. Turcija pati ražo modernus ieročus, tajā skaitā bezpilota lidmašīnas Bayraktar, kas kaŗa sākumā ļoti palīdzēja Ukrainas armijai. Diemžēļ Turcija vēl nav devusi zaļo gaismu Zviedrijas un Somijas uzņemšanai NATO. Cerams, ka tas notiks tuvāko mēnešu laikā. Turcijas rokās ir vēl dažas ietekmes sviras uz apkārtējo reģionu. Tā kontrolē Bosfora jūras šaurumu, kas savieno Melno jūru ar Vidusjūru. Turcija var šantažēt Eiropu, atgriežot krānu bēgļu straumei. Palielinās arī Turcijas kulturālā ietekme. Pēc PSRS sabrukuma jau trīs bijušās padomju republikas, kas runā tjurku valodās, Azerbaidžāna, Turkmenistāna un Uzbekistāna, ir atteikušās no kirilicas un pārgājušas uz latīņu alfabētu, ko lieto Turcijā. Paredzams, ka tuvāko gadu laikā to izdarīs arī Kazachstāna un Kirgizstāna. Stambulā atrodas Konstantinopoles jeb Ekumēniskā patriarcha sēdeklis. No Ekumēniskā patriarcha rokām Ukrainas pareizticīgā baznīca saņēma neatkarības atzīšanas rakstu, kas tai deva likumīgas tiesības saraut saites ar Krievu pareizticīgo baznīcu.
Vēl daži vērojumi Stambulā. Pirms 1500 gadiem celtā Sofijas jeb Svētās Gudrības baznīca, viens no septiņiem pasales brīnumiem, pēc prezidenta Erdogana iniciatīvas kopš 2020. gada atkal tika pārveidota par mošeju. Savs labums no tā ir - vienu no iespaidīgākajām pasaules celtnēm tagad var apskatīt bez maksas, turklāt dievnams atvērts cauru diennakti. Vairāk redz sievietes lakatos. Mazāk kļuvis vīna veikalu, aizvien grūtāk atrodami alus bāri. Toties kafejnīcas pilnas ar vīriešiem, kuri mielojas ar kūkām. Vietējais gardums, burgera maizīte ar ceptu skumbriju un zaļumiem, pirms piecpadsmit gadiem maksāja pusotru eiro, šodien- jau trīs. Iebraucējam no āpuses par neseno postošo zemestrīci atgādina vien Sarkanā Pusmēness organizācijas uzstādītie mobilie donoru punkti, kur iespējams nodot asinis. Tapat nekas vēl neliecina par jūlijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Manu izmanību piesaistīja slavenie Stambulas kaķi. To ir daudz, un par viņiem rūpējās. Pilsētas parkos un apstādījumos pat uzstādītas speciālas mājiņas kaķiem un barotavas, kur cilvēki var izbērt kaķu barības paciņu. Leģenda stāsta, ka kaķi esot patikuši pravietim Muchamedam. Tomēr tas vien neizskaidro faktu, kāpēc šī kareivīgā tauta tik ļoti mīl kaķus. Lai tas paliek mans Stambulas noslēpums.
Stambula, Turcija, 2023. gada 5. martā
