Saņemts lielākais ziedojums Vītolu fonda vēsturē
Apskatīt komentārus (0)
22.05.2018
Īpaša diena Vītolu fonda vēsturē paliks 2018. gada 17. maijs, kad tika saņemts Gunāra Šterna testamentārais ziedojums visus dzīves laikā uzkrātos līdzekļus viņš ir novēlējis Latvijas jauniešu izglītošanai. Ziedotā summa pieci miljoni Austrālijas dolaru, vairāk nekā trīs miljoni eiro. Šis ir pats lielākais ziedojums, ko Fonds jebkad saņēmis, un tas apliecina ne tikai kāda cilvēka neizmērojamo dāsnumu, bet arī atbalstu Vītolu fonda izvirzītajam mērķim dāvāt Latvijai jaunus, izglītotus jauniešus, kuŗi spēs veidot veiksmīgu un panākumiem bagātu savas zemes nākotni.
Jau pirms vairākiem gadiem Šternu ģimene nodibināja Gunāra dzīvesbiedres Metas tēva, docenta Jāņa Fridrichsona piemiņas stipendiju, kuŗa tiek piešķirta Latvijas Universitātē studējošajiem jauniešiem. Šobrīd saņemtais testamentārais ziedojums arī apliecina ziedotāja uzticību Vītolu fonda darbam.
Gunārs Šterns piedzima Rīgā 1930. gada 17. janvārī, bet uzauga Ziemeļvidzemē. 1944. gadā, tūlīt pēc Litenes pamatskolas beigšanas, viņš kopā ar vecākiem Pauli un Olgu un jaunāko brāli Uldi uzsāka bēgļu ceļu Rietumu virzienā. Gunārs toreiz bija tikai četrpadsmit gadus vecs. Kaŗa beigas Šternu ģimene sagaidīja angļu okupācijas zonā Vācijā, un Gunārs vidusskolas izglītību ieguva Rūdolfa Blaumaņa latviešu ģimnazijā Oldenburgas bēgļu nometnē.
Četrdesmito gadu beigās Šternu ģimene devās uz Austrāliju. Viņi iebrauca Sidnejas ostā 1950. gada ziemā un pēc īsas uzturēšanās imigrantu nometnē Grētā nonāca galvaspilsētā Kanberā, kur jau dzīvoja un strādāja radi. Gunārs tobrīd,, toreiz slaids, divdesmitgadīgs jauneklis, sāka savu līgumdarbu, šķūrējot akmeņogles Kanberas spēkstacijā. Taču viņš ļoti vēlējās turpināt izglītoties un iestājās Melburnas universitātes Kanberas kolledžā tur lekcijas varēja apmeklēt vakaros pēc darba. Gunārs uzsāka tautsaimniecības studijas, un šī izvēle noteica viņa turpmāko karjēru. Studijas kolledžā ļāva atstāt smago darbu spēkstacijā un ieņemt ierēdņa mācekļa vietu valsts statistikas departamentā.
Gunārs toreiz dzīvoja Kapitola kalna (Capitol Hill) imigrantu hostelī vietā, kur vēlāk uzcēla Austrālijas grandiozo parlamenta ēku. Nedēļas nogales parasti tika pavadītas Stromlo kalnā, pavisam tuvu valsts astronomijas observatorijai, kur tēvam bija dārznieka darbs, bet māte strādāja observatorijas direktora saimniecībā.
Pēc vairākiem gadiem Šternu ģimene pārcēlās uz Kanberu. Šternu māja atradās Jarralumlas (Yarralumla) priekšpilsētā, pavisam netālu no vietas, kur Gunārs arī pavadīja mūža nogali. Māte pie jaunās mājas ierīkoja skaistu, ražīgu dārzu un turēja pulciņu vistu, tēvs strādāja vecā parlamenta rožu dārzos, brālis ar izcilām sekmēm sportā un mācībās apmeklēja Kanberas vidusskolu (Canberra High), bet Gunārs, strādājot birojā, turpināja studēt kolledžā.
1954. gadā Gunārs pārcēlās uz Melburnu, lai pabeigtu tautsaimniecības studijas Melburnas universitātē, ko beidza ar B.Comm. (Bachelor of Commerce) gradu 1956. gadā. Viņš turpināja strādāt, bet vienlaikus absolvēja arī Humanitāro Zinātņu (Arts) fakultāti ar BA (Bachelor of Arts) gradu, speciālizējoties matēmatikā. Kā izvēles priekšmets toreiz bija jaunā datorzinātne, kas piesaistīja Gunāra interesi uz mūžu.
Mācoties Melburnas universitātē, Gunārs sastapa Metu, savu lielo mīlestību, un 1957. gada 13. aprīlī abus uz mūžu savienoja latviešu draudzes mācītājs Arnolds Grosbachs. Gunārs toreiz pēc studijām strādāja savā pirmajā darba vietā Gas and Fuel Corporation, bet Meta universitātē veica ķīmijas asistentes darbu.
1962. gadā Gunārs pieteicās darbā Austrālijas Nacionālajā Universitātē (Australian National University, ANU), viņš strādāja administrācijā, tolaik gluži jaunajā datortechnikas jomā.
Tad ģimene pārcēlās uz Kanberu, un Gunārs kļuva par datoru programmētāju Aizsardzības Ministrijā (Department of Defence), kur strādāja līdz aiziešanai pensijai. Arī pēc tam Gunārs neprata dīki vadīt laiku viņš darbojās grāmatvedības jomā un strādāja starptautiskās nodokļu konsultantu firmas H&R Block Kanberas birojā, vairākus gadus bija brīvprātīgs valdības nodokļu konsultants (Tax Help) mazturīgiem pilsoņiem.
Gunārs arī aktīvi iesaistījās latviešu sabiedrības dzīvē- vairākus gadu desmitus viņš bija Kanberas latviešu luterāņu draudzes kasieris un Kanberas Latviešu biedrības (KLB) revidents. Latvijā Gunārs pirmo reizi ieradās jau septiņdesmito gadu beigās, pēc tam vēl vairākas reizes, pēdējoreiz 2001. gadā.
Gunārs Šterns aizgāja Mūžībā 2016. gada 26. jūnijā, un viņa dzīvesbiedrei šobrīd ir nepieciešams ļoti, ļoti daudz spēka, jo Metas dzīvē Gunārs bija pats svarīgākais cilvēks viņas ,,datora un kafijas guru, viņas ,,mīļā sirds un ceļa gaisma...
