Sadarbība un saliedētība – šī laika „atslēgas vārdi”
Apskatīt komentārus (0)


20.10.2020

---

 

 

 

„Jauno laiku” diktētajā – digitālajā formātā aizritēja PBLA gadskārtējā valdes sēde. Kā vērtējat rezultātus, jūsu gandarījums un mācības? 

 

Mārtiņš. Protams, bija daudz smagu pārdomu, kā noritēs šis pasākums, kuŗā parasti visi var izteikties... Vai ar technoloģiju palīdzību izdosies kaut kā panākt to pašu garu, to izjūtu, kas bijusi ierasta? Man šķiet – un to apliecina atsauksmes – varam būt gandarīti, jo izdevās!

 

Kristīne.  Papildinot Mārtiņa teikto,  es ļoti raizējos, vai izdosies, kā tas vienmēr bijis, savest tuvu kopā domubiedrus, cilvēkus, kas lielu savu dzīves laika daļu velta sabiedriskajam darbam trimdas/diasporas organizācijās? Izrādījās, ka modernās technoloģijas var būt mūsu vienotājs laikā, kad nevaram tikties! Protams, nekas nevar aizstāt dialogu tuvplānā, taču – šogad vairāk nekā citkārt mūsu sēdē piedalījās, piemēram, Brazīlijas latvieši. Un vēl – lietas, ko citugad darījām Rīgā trīs dienas, bijām „spiesti” izdarīt ļoti ierobežotā laikā. Un izdevās! Darbs ritēja raiti, efektīvi un kvalitatīvi. 

 

Visi sēdes dalībnieki no visas pasaules „satikās” studijā Rīgā, Lāčplēša ielā, kur klātienē ieradās Valsts prezidents. Žilbinoša ideja! Kam tā radās?  

 

Kristīne.  Kopīgā doma, kas radās, acīmredzot, kāda Brainstorm rezultātā... Domāju, ka šī pieredze lieliski noderēs turpmāk, turklāt gluži praktiski – tādējādi ietaupot līdzekļus un uzrunājot iespējami plašu auditoriju. 

 

Mārtiņš. Īstenībā studijas ideja nav jauna, tāda tikusi izmantota, piemēram, sarunu forumā „Lampa”. Mums bija iespēja to radoši pārņemt un uzlabot. 

 

Kristīne. Gandarījums arī par labo sadarbību ar Latvijas uzņēmumu, kas teicami nodrošināja saziņas kvalitāti, turklāt – nemaz nebija  dārgi!  Līdz tam, protams, bija ilgs un nopietns sagatavošanas darbs. 

 

 

Man tomēr ļoti pietrūka tradicionālās atklāšanas sēdes ar himnu sākumā un kliņģeri beigās. Un vēl arī tik jauko noslēguma sarīkojumu pēc sēdēm, vienmēr kādā skaistā Rīgas vietā – Gaismas pilī, Nacionālajā Mākslas mūzejā... 

 

Mārtiņš. Jā, nu virtuālais kliņģeris vēl nav izgudrots!

 

Kristīne. Man personiski pietrūka vēl arī tradicionālās lūgšanas, kas vieno un noskaņo. Arī himnu, īstenībā, varējām atskaņot... Bet mēs mācāmies. 

 

Un kur PBLA Kultūras fonda ziņojums? Kam tiks gadskārtējās balvas un Atzinības raksti?

 

Kristīne. Viss būs! Kultūras fonda ziņojums  tiks publicēts līdz ar informāciju, ka daļa paredzēto līdzekļu pārcelti uz nākamo gadu – atkal, ņemot vērā  šī gada neparasto situāciju. Par PBLA augstāko atzinību un balvu saņēmējiem uzzināsiet, kā parasti, pirms valsts svētkiem. Viss notiek! Lasiet diasporas medijos!

 

Mēs no sirds esam pateicīgi PBLA par draudzīgo žestu pandēmijas pašā karstumā – 1000, - eiro piešķīrumu! Un visvairāk  par sēdē pieņemto rezolūciju attiecībā uz atbalstu diasporas medijiem, kas liek domāt, ka mēs tiekam uzskatīti par diasporas polītikas svarīgu sastāvdaļu, lai neteiktu – stūŗakmeni. Tūlīt, 23. – 24. oktobrī notiks ALA 69. kongress, kuŗā Mārtiņam nu jau būs iespēja izmantot darba pieredzi virtuālā vidē.

 

Mārtiņš.  Protams, un to arī izmantosim. Studijas gan nebūs – tā būs katra dalībnieka m;ajās, bet centrs – Rokvilē, Vašingtonā D. C., no kurienes mūs „diriģēs” Marisa Gudrā. Mēģināsim ievērot kongresos ierastos elementus –, sākot ar sēdes vadības ievēlēšanu, kā arī visu citu, lai darbs ritētu kodolīgi un konstruktīvi. Pats būšu Rīgā, un man būs jāpieskaņojas laika joslām.

 

Un tad nākamais lielais darbs – PLEIF – pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forums Rīgā, 19. novembrī hibrīdformātā – klātienē iespēju robežās viesnīcā Radisson Latvia un neklātienē. 

 

Kristīne. Ir notikusi kārtējā darba grupas tikšanās, kuŗā apstiprinājām programmu atbilstoši šīm abām daļām – klātienes un neklātienes. Sāksim ar aizvadītā gadā padarīto – būs intervijas ar cilvēkiem, kas tieši darbojušies Valmieras PLEIF lēmumu īstenošanā, būs oficiālās apsveikuma runas. Mārtiņam uzticēta galvenā mediatora loma. 

 

Mūsu lasītājiem pirmām kārtām interesē, kas konkrēti ir padarīts.

 

Kristīne. Par to arī runāsim, un sāksim ar aizvadītajā PLEIF iesākto tēmu par Latvijas tēla jeb zīmola iedzīvināšanu un izplatīšanu pasaulē. Tad – par Ceļakarti Latvijas ekonomikas izaugsmei, ņemot vērtā Covid-19. Šo sarunu daļu vadīs advokāts Ivars Slokenbergs, kas strādā Ņujorkā un Latvijā, kā arī Mikus Kīns, kuŗš vadīs darbu par tēmu, kā ziņas no Latvijas „ienest” Amerikā un Kanadā. „Lielais panelis”, kam šogad atvēlēta pusotra stunda, būs arī veltīts „lielajam jautājumam” – kā iekļauties Eiropas „zaļajā kursā” un jo īpaši – „Trīs jūru iniciātīvā”, par ko Latvijā līdz šim runāts visai maz. Tas ir milzu projekts ar milzu naudu, kuŗā darbosies trīs jūru  ‒ Baltijas, Adrijas un Melnās jūras 12 valstis, galveno akcentu liekot uz infrastruktūru, digitālizāciju un loģistiku. 

 

Mārtiņš. Latvija tam pievienosies ar 20 miljonu ieguldījumu, ASV ir gatava pievienoties ar vienu miljardu dolaru – ja vien projekta īstenošana notiks sadarbībā. Jāteic, šobrīd it visās jomās „atslēgas vārdi” ir sadarbība un saliedētība – vai tās būtu pasaules ekonomikas, vai mūsu organizācijas. „Trīs jūru projekta” virzīšanā savu klātbūtni ir apsolījusi JBANC – Apvienotā Baltijas – Amerikas nacionālā komiteja, ko vada Karls Altau. Lielu sagatavošanas darbu jau veic ALAs polītiskā nozare, ko vada Dzintars Dzilna.

 

Runājot kā par PLEIF (ko vēlos saukt par  „mini Davosu”), tā arī par lielajiem starptautiskajiem projektiem, svarīgi ir izmantot šo pandēmijas laiku kā atspērienu lielākam lēcienam izaugsmes ziņā.

 

Kristīne.  PLEIF nebūs aizmirsta arī „kontaktbirža”, lai veidotu kopīgu saziņas bāzi latviešu uzņēmējiem visā pasaulē. Šeit ļoti lielu lomu spēlē biedrība „Ar pasaules pieredzi Latvijā”. Ļoti ceram, ka Jānis Kreilis, viens no AppLV līdzdibinātājiem, varēs pastāstīt par to, kā “kontaktbiržas” projekts ir attīstījies kopš pagājušā gada PLEIF. 

 

Visbeidzot – parunāsim par trimdas/diasporas organizācijām. Latvijas Universitātes pētnieki, kas specifiski pēta šīs organizācijas, nonākušas pie atzinumiem (jāteic gan, pēc pašiem vien zināmas metodikas, pētījumā neieslēdzot, piemēram, ALA!), ka mūsu organizāciju nākotne ir atkarīga no tā, kā tās mainīsies, un aizrādot, ka jaunās diasporas iekļaušanās tajās ir vairāk privāta. Mani vērojumi dzīvē rāda pretējo – jaunā diaspora aktīvi un produktīvi iekļaujas. Kā jūs, kam ir pieredze mītnes zemju latviešu organizāciju darbā, to vērtējat?

 

Mārtiņš. Ziemeļkalifornijas Latviešu biedrības valdē darbojas daudzi no Latvijas nesen iebraukušie, Atlantā jaunu biedrību nodibināja tieši jauniebraucēji, ALAs valdē darbojas Latvijas cilvēki... Protams, ka organizācijas ir mainījušās, darbs produktīvi rit tālāk. Ir jāsaprot, ka tas ir process, kam raksturīgi iziet dažādas stadijas, un citviet tas notiek ātrāk, citur lēnāk. Kā gan citādi?! Jāņem vērā arī paaudžu intereses – vecākā paaudze lielāku akcentu likusi uz kultūru, jaunākā – uz biznesu un uz skoliņām, kuŗās saviem bērniem iemācīt latviešu valodu.

 

Kristīne.  Maiņas notiek straujāk, ja ir atvērtība un ieinteresētība  – no abām pusēm. Mēs taču nevaram sagaidīt, ka cilvēki, kuŗi nesen ieradušies svešā zemē, tūlīt steigsies iestāties, piemēram, Daugavas Vanagos. „Veco” organizāciju biedriem ir jāizrāda ieinteresētība un vēlēšanās iesaistīt jaunos. Un labu piemēru pietiek. 

 

Mārtiņš. Šā laika „atslēgas vārdi” ir un paliek saliedētība un sadarbība!

 

Jūsu degsme un ieinteresētība liecina, ka ticat trimdas organizāciju nākotnei. 

 

Kristīne.  Pavisam noteikti, jo būt organizētiem ir vērtība. Turklāt mums ir tika labas iestrādes. 

 

Mārtiņš. Nekas –  tāpat kā divritenis – nav jāizgudro no jauna. Visu var un vajag pielāgot jaunajai situācijai un vienlaikus uzlabot.