Rādi, ko māki Eslingenā
Apskatīt komentārus (0)
17.05.2016
Mātes jeb Ģimenes dienas ieskaņā Eslingenas Dienvidu baznīcā notika Vācijā pirmais latviešu bērnu radošais konkurss Rādi, ko māki. Idejas autores un organizātores - divas mammas: Karīna Ziegler un Elīze Zaļuma kopā ar jaunizveidotās Latviešu biedrības Štutgartē Saime, Baznīcas un Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu deva iespēju 16 dalībniekiem no dažādām Vācijas pilsētām radoši izpausties, ar saviem talantiem priecējot visus sanākušos interesentus.
Mūsdienās, kad pasauli ir pārņēmis elektronikas laikmets un bērni labprātāk izvēlas pavadīt laiku pie elektroniskām ierīcēm, komunicējot ar WhatsApp vai Facebook starpniecību, man bija svarīgi parādīt, ka dzīvē ir daudz jaukākas, lietderīgākas, skaistākas un nozīmīgākas lietas, ko mēs varam iemācīties apgūt un darīt. Tādas, kas mūs garīgi piepilda, emocionāli bagātina un ļauj kļūt radošākiem un attīstītākiem, stāsta Emīlijas, Niklāva un Grētas mamma Elīze Zaļuma un atzīst, ka, Vācijā dzīvojot, viņai pietrūkst sarīkojumu, kuŗos savus talantus un spējas varētu parādīt tieši bērni. Viens no konkursa mērķiem bija arī veicināt latviešu kopā sanākšanu šeit, Vācijā, jo mums, latviešu ģimenēm, ir ļoti svarīgi, lai mūsu bērniem draudzības veidojas ne tikai vācu vidē, bet arī starp latviešiem, un, lai, runājot latviešu valodā, viņi nezaudētu saikni ar savu tautu un neaizmirstu savas saknes, saka Elīze. Viņas domu turpina Lauras un Oskara mamma Karīna Ziegler, biedrības Saime valdes priekšsēdes vietniece: Mēs vēlējāmies apzināt aktīvos latviešu bērnus Vācijā, iepazīt cits citu tuvāk, kā arī bērniem parādīt latviešu valodas prasmju lietderību svešumā, tādējādi veicinot latviskās identitātes saglabāšanu ārpus Latvijas. Karīna ar ģimeni Vācijā dzīvo nepilnus trīs gadus, strādā par sekretāri Lidl Stiftung & Co. KG Neckarsulm, bet brīvajā laikā kopā ar meitu un vīru dejo Štutgartes latviešu deju kopā Trejdeksnītis. Viņas vīrs Ilvars Gailāns konkursa laikā rūpējās par konkursa technisko un praktisko pusi.
Ceļavārdus konkursam teica Latvijas ev. lut. Baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) archibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis, īpaši uzsveŗot ģimenes, audzināšanas un skolas nozīmi. Pēc dievkalpojuma visiem bērniem bija iespēja aplūkot Eslingenas Dienvidu baznīcas ērģeles.
Konkursu ar savu skaņdarbu atklāja Bonnas mūzikas skolas vadītāji Kristaps Grasis un Liene Sējāne. Viņu ģimenē aug trīs dēli, no kuŗiem divi vecākie arī bija konkursa dalībnieku vidū.
Konkursā piedalījās 16 bērni vecumā no 4 līdz 15 gadiem ar 14 dažādiem priekšnesumiem. Sabraukuši no tuvākām un tālākām Vācijas pilsētām: Štutgartes, Bālingenes, Frankfurtes, Vircburgas, Freiburgas, Nekārzulmas, Lincas pie Reinas, Heddeshaimas un Bādkrocingenes. Katrs rādīja savu māku: septiņgadīgais Toms Grasis, mammai Lienei Sējānei spēlējot klavieŗpavadījumu, spēlēja blokflautu. Viņa gadu vecākais brālis Gatis spēlēja gan klavieres, gan ģitāru. Arī Liāna Brauer (14) spēlēja ģitaru. Bet Nils Balthaser (10) un Laura Makare (15) klavieres. Konkursa vismazākie dalībnieki ‒ sešgadnieks Lennards Haufe dziedāja kopā ar savu četrus gadus veco māsiņu Karolinu. Septiņgadīgais Niklāvs Zaļums, mammai Elīzei Zaļumai spēlējot klavieŗpavadījumu, spēlēja ksilfonu, bet viņa māsa Emīlija (11), mammas pavadījumā, flautu. Deviņgadīgais Mārtiņš Možanskis un 13 gadus vecā Santa Jurgevica dziedāja gan katrs atsevišķi, gan abi kopā. Matīss Kļaviņš (11) spēlēja kokli. Skatītājus jo īpaši pārsteidza Frankfurtes un Vircburgas skoliņu kopīgais priekšnesums ‒ pieci bērni: Lars Schoucair (10), Lara Schoucair (9), Renārs Timbars (7), Sinan Karadas (13), Nils Balthaser (10) rādīja basketbola šovu.
Bērnu radošos sniegumus vērtēja profesore Andra Dārziņa, Štutgartes latviešu skoliņas skolotāja Anna Kļaviņa un Latviešu biedrības Štutgartē Saime valdes loceklis Edgars Epners.
Bērni bija dažādos vecumos, un arī priekšnesumi bija atšķirīgi. Man bija ļoti interesanti skatīties un priecāties par katru sniegumu, daži bērni piedalījās pat vairākos. Liels prieks bija redzēt bērnu mirdzošās acis un just, ka viņi ar īpašu prieku un pacilātu garastāvokli ir ieradušies rādīt savus priekšnesumus, un labprāt iepriecina publiku, savās pārdomās dalās Anna Kļaviņa. Edgars Epners par konkursu saka tā: "Dziedoši, mūzikāli, sportiski, jestri un krāšņi tika aizvadīts pirmais šāda mēroga konkurss Vācijā. Ir patiess prieks, ka bērni, dzīvojot tālu prom no Tēvzemes, saglabā un kopj saikni ar tautisko un mīļo Latviju!"
Nila mamma Lita Hainovska uzskata, ka: Jauki, ka bērni labprāt piedalās un dara to, kas viņiem patīk. Nozīmīgi bija arī bērniem satikties un sadraudzēties. Īpaši bērniem no jauktajām ģimenēm. Bērniem vajag mūsu atbalstu, labvēlīgu attieksmi un atzinību par viņu centieniem un pūlēm.
Tā domā arī organizātore Karīna un uzsver: Būdama mamma, uzskatu, ka šādi sarīkojumi bērniem ir nepieciešami, jo veicina radošo izaugsmi, pašpārliecinātību un atbildības izjūtu. Bet viņas meita Laura Makare, konkursa vecākā dalībniece, atklāj: Man ļoti patika visi priekšnesumi, un es priecājos, kas tika izpildīti, un es priecājos, ka arī pati varēju piedalīties. Cilvēku noskaņojums apkārt arī bija priecīgs, tāpēc man nebija bailes uzstāties. Nevaru sagaidīt nākamā gada konkursu, ceru, ka tāds būs un ka es tad atkal varēšu piedalīties.
Konkursa beigās žūrijas locekļi pasniedza diplomus un organizātores dāvanas. Ikviens dalībnieks par piedalīšanos tika pie sava titula un atzinīgā vērtējuma, kas tika apzīmēti ar īpašības vārdiem: drosmīgākais, ģimeniskākais, dzidrākais, skanīgākais, sirsnīgākais, smaidīgākais, daudzpusīgākais, sportiskākais, oriģinālākais, tautiskākais, aizkustinošākais, latviskākais, radošākais, ritmiskākais, priecīgākais un dvēseliskākais.
Pašas organizātores atzīst: Iznākums ir pat labāks nekā bijām gaidījušas. Domāju, ka nākotnē mēs noteikti varētu redzēt dalībniekus arī no Berlīnes, Hamburgas un Hannoveres. Ļoti ceru, ka nākotnē šis varētu izvērsties par visvācijas latviešu bērnu konkursu!
