"Esmu atgriezies no Ukrainas. Vienā gabalā
Apskatīt komentārus (0)
29.07.2014
Tikai dažas dienas, pirms Putina raķete nogāza Malaizijas lidmašīnu un nogalināja 298 cilvēkus, to starpā 80 bērnus, arī es vairākas reizes lidoju debesīs virs Ukrainas. Laimīgā kārtā rīkojumu apšaudīt privātās lidmašīnas Putins tad vēl nebija devis. Šausmu tirpas pār manu muguru pārskrēja, tikai sēžot mājās pie datora, kad atklājās šī neticamā, noziedzīgā vardarbība. Tikpat labi raķete varēja tikt tēmēta uz AirBaltic vai Lufthansa lidaparātiem, kuŗos atrados.
Uz Ukrainu devos lai rastu personīgu iespaidu par visu to, ko pēdējos mēnešos biju lasījis avīzēs. Galvenokārt mani interesēja redzēt, kādi ir vietējie apstākļi un ko par situāciju savā valstī domā parastie Ukrainas cilvēki. Mani arī interesēja ukraiņu domas par iespējamo palīdzību no Eiropas Savienības un ASV viņu nacionālā konflikta risināšanā. Es vēlējos izprast.
Nopietnais ceļojums sākās ar humoru. Kijevas taksametra šoferis, man iekāpjot mašīnā apvaicājās: Ko jūs darīsiet Kijevā? Tā kā nule biju ceļojis Tibetā, kur dzirdēju budistu lekcijas par intelekta, jūtu un gribas vienotību, es jokodamies atbildēju: Es šeit meklēju nirvānu! Šoferis atplauka smaidā: Laba izvēle, kungs! Nirvāna ir ļoti populārs krogs. Pilns ar skaistām sievietēm. Braucam!
Uz Nirvānas krogu tomēr nebraucu, bet lūdzu, lai aizved mani uz Kijevas Uzvaras jeb Maidana laukumu, kas atrodas pašā galvaspilsētas centrā. Kijevas centrs, un sevišķi Maidans, vēl arvien izskatās pēc kaŗa un nemieru zonas. Visapkārt barikādes, rosās aktīvisti, kas dzīvo turpat saceltajās teltīs. Pa laikam dzirdamas uzrunas. Tautas protests turpinās, kaut gan patlaban bez kautiņiem un asinsizliešanas.
Uzrunāju Konstantīnu, kuŗš dzīvo Kijevā, strādā par datorspeciālistu, bet brīvo laiku pavada Maidanā, ir aktīvists. Jautāju, kā pašvaldība attiecas pret viņa dzīvi teltī pašā pilsētas centrā. Jā, pašvaldībai viņi nepatīkot, bet ar varu protestu likvidēt arī negrasoties, jo tad cīņas atsāksies ar jaunu sparu. Konstantīns domā, ka viņš tā dzīvošot un protestēšot, kamēr valdība sāks nopietnas reformas Ukrainas ekonomikā. Viņaprāt, nemieri Ukrainas austrumos neesot pats galvenais. Laika gaitā Ukrainas spēki uzvarēšot. Pats svarīgākais esot, lai Eiropas Savienība un ASV izbeigtu sadarbību ar Krieviju. Viņam gribētos redzēt nozīmīgas sankcijas. Konstantīns nevar ciest liekulīgos frančus, kas vaimanā par Krievijas vardarbību, bet tai pašā laikā pārdod Krievijai karakuģus un citus ieročus.
Konstantīns domā, ka lielākā problēma ir Ukrainas sabrukusī ekonomika. Patlaban viņš neredz nopietnus valdības plānus situācijas uzlabošanā. Drīzi cilvēki sākšot mirt badā. Prasu, ko viņš darītu? Neesot speciālists, bet viņš sāktu ar korumpētības apkarošanu. Šodienas Ukrainā bez kukuļdošanas nevarot izdzīvot. Kukuļus prasot visi: ārsti, ierēdņi, policisti, pat skolotāji un universitāšu profesori. Sevišķi bagāti kļūstot satiksmes policisti, kuŗiem piederot lepnas mājas un luksusa automašīnas.
Konstantīns mani iepazīstina ar draugu un domubiedru Igoru. Igors studē ķīmiju Tarass Ševčenko universitātē Kijevā. Viņš stāsta par Krievijas milzīgo propagandu Ukrainā - visi ukraiņu nacionālisti esot fašisti, etniskie krievi tiekot apspiesti un diskriminēti. Es saku, ka tas man nav nekas nedzirdēts, ka Latvijā Krievijas propagandas mašinērija darbojas tieši tāpat. Igors arī stāsta par Krievijas organizētiem šoka pasākumiem ne tikai Ukrainas austrumos, bet arī citos apgabalos. Katru dienu dzirdot par avārijām, sprādzieniem un slepkavībām visā valstī. Viņaprāt, Krievijas mērķis ir pārvērst Ukrainu par totāli nestabilu valsti un tad pievienot Krievijai. Igors domā, ka līdz šim krievu vardarbība ir bijusi ļoti efektīva.
Kijevas policists Dimitrijs, Konstantīna draugs un apzsargs, man stāsta, kā daudzi bagātie Kijevas ļaudis atstājot Ukrainu, gan uz īsu laiku, kamēr polītiskā situācija noskaidrošoties. Bet esot arī tādi, kas aizbrauc pavisam.
Tūristu Kijevā šodien ir maz un to var secināt arī tukšajās viesnīcā, kuŗā apmetos. Viesus neredz, tikai apkalpojošo personālu.
Kaut gan Kijevas iedzīvotāji visumā liekas nacionāli noskaņoti un nebūt nevēlas nokļūt Krievijas paspārnē, tai pašā laikā viņi arī ļoti ciena un respektē Otrā pasaules kaŗa vēsturi, kad kopā ar Padomju Savienību gūta uzvara Lielajā Tēvijas karā pret nacistiem. Piemiņai 1981.gadā atklāts Kaŗa mūzejs ar 18 galerijām, mūžīgo uguni un eksponātiem, kas slavē Padomju armijas uzvaras. Visu to vainago 62 metrus augstā Tēvzemes mātes statuja. Nu ļoti centrēta uz augšu.
Satikos un runāju ar vēl daudziem cilvēkiem kā Kijevā tā Odesā. Visi kā viens, ieskaitot Konstantīnu, Igoru un Dimitriju, ir pārliecināti, ka Putina galamērķis ir Krievijai pievienot visu Ukrainu - tāpat kā Krimu. Neviens no viņiem arī necer uz sevišķu palīdzību no Eiropas Savienības un ASV. Viņi arī nesagaida nozīmīgas Rietumu sankcijas pret Krieviju.Šis ukraiņu tautas pārstāvju viedoklis ir pretrunā ar augsta līmeņa viedokli par iespējamo ASV palīdzību Latvijai Krievijas uzbrukuma gadījumā, ko it kā dzirdēju, atrodoties Rīgā. Tostarp arī Latvijas goda konsulu sanāksmē, kur uzstājās Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Rinkēviča kungam jautāju, vai viņš piekrīt Polijas ārlietu ministra Sikorska viedoklim, kas atreferēts avīzēs, proti, Krievijas uzbrukuma gadījumā Polija no ASV palīdzību negūs. Vispirms Rinkēviča kungs apšaubīja Sikorska kunga autentiskumu, un tad piebilda, ka, viņaprāt, uzbrukuma gadījumā ASV Latvijai noteikti nāktu palīgā. Cerēsim, ka Rinkēviča kunga viedoklis nebūs jāpārbauda.
Ukrainas satrauktajjā, nemieru vajātajā vidē tomēr var pavadīt arī dažus jaukus, pat romantiskus brīžus. Līksmoju par laternām, kas bučojas ( skat. attēlā). Kādā Kijevas dārzā atpūtos uz soliņa blakus kādreizējā slavenā aktiera Nikolaja Jakovenko statujai. Turpat patērzēju ar krietnā kareivja Šveika statuju. (Šveiku Ukrainā ilgus gadus, izrādās tēloja ukraiņu aktieris Gnats Jura.) Odesā atvadījos no elegantā Puškina un ar Lufthansu nokļuvu mājās. Laimīgā kārtā vienā gabalā,
*Jānis Bolis advokāts, rakstnieks, ceļotājs. Latvijas Goda konsuls ASV, Rodailendā
