"Es atgriezos lielo iespēju zemē Igaunijā"
Apskatīt komentārus (0)


26.03.2019

---

 

 

Marta sākumā, kad lielajā Ķīpsalas izstāžu zālē Rīgā notika gada vērienīgākie grāmatu svētki Latvijā, viesu vidū bija arī igauņu rakstnieks, režisors un Igaunijas televīzijas Kanal 2 veidotājs Ilmars Taska. Pasaules slavu mūsu kaimiņvalsts vīrs ieguvis ar savu romānu „Pobeda 1946”.

      

Pobeda ir savulaik Padomju savienībā lepnākā mašīna – limuzīns, tulkojumā – „Uzvara” – jeb GAZ-M20, ko PSRS  ražoja no 1946. līdz 1958. gadam. To var aplūkot, piemēram, Rīgas Motormūzejā. Padomju autoindustrijas lepnums un gods, kuŗa „sēdeklis atsperīgi gurkstēja kā buržuju dīvāns” un kuŗa parādīšanās pēckaŗa Igaunijas pilsētai tūlīt pēc Otrā pasaules kaŗa „slīdēja cauri kā svešķermenis no citas planētas”. Lepnā mašīna arī ir caurviju motīvs, kas ved cauri romāna sižetam, atklājot varoņu likteņus tai skarbajā laikā, kad „austrumvējš pūta cauri māju sienām un aizvērtiem logiem, un nekur no tā nevarēja paslēpties”. Grāmatas darbība norisinās nule atbrīvotajā Tallinā, kuŗā cilvēku dzīves ritēja tieši tāpat kā mūsu pašu Rīgā. I. Taska redzeslokā ir okupētās zemes cilvēku izšķiršanās par sadarbību ar padomju režīmu, padošanās tam vai bojāeja, riskējot arī ar sev tuvo cilvēku dzīvībām. Psīcholoģiski smalks konformisma un dzīvotgribas konflikta risinājums – tā šo darbu novērtējuši literātūrkritiķi, bet Lielbritanijas ”The Times Literary Supplement” to atzinis par vienu no aizvadītā gada augstvērtīgākajiem literārajiem darbiem pasaulē. Īpaši aizkustinošu romānu dara tas, ka „Staļina laika” posms Igaunijā skatīts maza zēna acīm. Autors atzīstas, ka Alana tēlā atspoguļojas viņa paša bērnības izjūtas un iespaidi – viņš gan tuvplānā nav skatījis „čekas onkuļus”, bet ir dzimis Sibirijā, kur viņa vecāki bija izsūtīti.

 

Ilmars Taska pēc pamatprofesijas ir režisors, izglītību ieguvis Maskavas Kinematografijas institūtā, strādājis Tallinnfilm kinostudijā, tad apprecējies ar zviedrieti un līdz 1978. gadam dzīvojis Zviedrijā. Saņēmis stipendiju, nonāk Holivudā, no kuŗas 1992. gadā atgriežas Igaunijā. Par savu nozīmīgāko veikumu Holivudā uzskata filmas ”Back in the USSR” producēšanu. Rakstniecībai pievērsies 2011. gadā, sākotnēji rakstot noveles. Viņa pirmā novele saucās ”Better than Life”(„Labāk par dzīvi”). 2014. gadā saņēmis Igaunijas augstāko literātūras balvu par īsstāstu ”Pobeda”, kas ir arī šī romāna pamatā. Īsstāsts ”Apartment for Rent” („Apartaments izīrēšanai”) iekļauts 2016. Gada labāko literāro sacerējumu antoloģijā ”Best European Fiction 2016”.

     

„Nolēmu atgriezties Igaunijā, jo to uzskatu par savu lielo iespēju zemi. Brīnumzeme Holivuda tomēr ir viena nervus plosoša vieta,” saka Ilmars, kad ar rakstnieku tikāmies Rīgā. Viņu sevišķi aizkustināja mūsu galvaspilsētas jūgendstila rajons – Strēlnieku iela, Alberta iela, kur Ilmars bija pirmoreiz.

 

Grāmata „Pobeda 1946” tulkota vai visās pasaules tautu valodās, bet īpašs prieks viņam esot, ka to savās valodās izlasīs arī kaimiņi latvieši un lietuvieši.

 

Latviešu valodā grāmata iznākusi apgādā „Jumava” teicamā Leldes Rozītes tulkojumā. Iegādāties iespējams www.gramata24.lv  vai pie grāmatu lieltirgotāja „L.Grāmata”.

 

Ojārs Spārītis, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents: „Latvijas mūsdienu vēstures kontekstā, kad pēc VDK dokumentu publiskošanas no jauna ir aktuālizēts jautājums par jēdzienu „okupācija” un „atbrīvošana” tiesisko saturu, par okupētās zemes pilsoņu sadarbību ar padomju režīmu, igauņu rakstnieks atklāj konformisma daudzveidīgo dabu...”