"Dūdalniekiem" 35 gadi
Apskatīt komentārus (0)


20.02.2018

---

 

Kā var īsi apkopot visu to, kas ir paveikts 35 gados? Par ko stāstīt, par ko nestāstīt, kas interesē, kas ne. Viegli nav! 

 

1983. gadā pasaule bija mazliet citādāka nekā šodien. Pirmām kārtām Latvija bija okupēta valsts, un sakari bija apgrūtināti, tomēr toreiz Anglijā bija grupiņa ļaužu, kuŗi gribēja uzturēt latviešu folkloras mantojumu. Kopā ar Jāni Vilipsonu brāļi Arnolds un Raimonds Dāles paši gatavoja savus instrumentus. Kad instrumenti uztaisīti, tad jau jāspēlē,  un tā izveidojās : „Dūdalnieki”. Kopas dalībnieki ir nākuši un gājuši, cits aizbraucis studēt, cits aizgājis tautās, cits jau aizsaulē, cits dzīvot citā malā un daudzi atgriezušies Latvijā. Pa 35 gadiem ir bijis vairāk nekā 80 dalībnieku, kuŗi ir vai nu dziedājuši, vai spēlējuši „Dūdalnieku” rindās. Šobrīd ik nedēļu sanāk aptuveni desmit dziedātāju un spēlētāju. 

 

„Dūdalnieki” 1991. gadā pirmo reizi aizbrauca dziedāt un spēlēt uz Latviju. Kopš tās reizes jau vairākas reizes esam krustām šķērsām izbraukājuši Latviju: no Jūmalciema līdz Baltinavai, no Puzes līdz Ezerniekiem. Šovasar vēlreiz dosimies uz Latviju piedalīties starptautiskajā folkloras festivālā Baltica 2018 un pēc tam Dziesmu svētkos. 

 

Apvienotajā Karalistē ir dziedāts no Skotijas līdz Gērnsijas salai. Ir bijuši skaisti un neaizmirstami braucieni uz dažādām pasaules malām, kā, piemēram, ciemojoties pie tautiešiem Brazīlijā (2017) un Sibirijā (2014). Esam piedalījušies dažādos latviešu un sveštautiešu festivālos un sarīkojumos Eiropā: ir dziedāts gan Somijā, gan Zviedrijā, Vācijā, Belģijā un Francijā. Esam arī bijuši redzami un dzirdami TV ekrānos un radio raidījumos gandrīz visās apciemotajās valstīs. 

 

„Dūdalnieku” dalībnieku senči nāk no dažādiem Latvijas novadiem, tāpēc kopas repertuārs un tautastērpi ir no visas Latvijas. Dziesmu dažādība nav tikai tajā, par ko tiek dziedāts, bet arī tajā, kur tās ir pierakstītas, un arī avotos, kur tās ir smeltas. Pastāvīgi tiek meklētas un atrastas jaunas dziesmas, ar kuŗām papildināt kopas repertuāru, kā arī sen nedziedātas dziesmas ik pa laikam tiek no jauna godā celtas. „Dūdalnieki” dzied dziesmas, kuŗas ir pierakstītas ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Anglijā un Sibīrijā.

 

Pirms gada iznāca kopas 5. albums „Svešu zemi staigādams”.

 

Šī gada 17. martā Ziemeļanglijas latviešu folkloras kopa „Dūdalnieki” svinēs savu 35 gadu darbību ar koncertu un danču vakaru D.V.F. Bradfordas nodaļas namā plkst. 16. Tajā piedalīties pieteicās piecas deju kopas: Līdsas deju kopa „Kamoliņš”, Pīterboro TDK „Zīlaine”, Mansfieldas latviešu deju kopa „Jumis”, Korbijas TDK „Perkonītis” un Šiplejas angļu sieviešu deju kopa Rainbow Morris. 

 

Īpaši viesi no Latvijas būs „Hāgenskalna muzikanti” – atraktīva deju mūzikas kapela, kuŗa jebkuŗā sarīkojumā ienesīs „veco labo laiku” noskaņas un šarmu.

 

Hāgenskalna mūzikanti

Kapelu 1998. gadā izveidoja četri folkloras kopas „Dandari” mūzikanti ar vēlmi izcelt no aizmirstības un parādīt plašākai sabiedrībai mūziku un dziesmas, kas Latvijā skanējušas pirms gadiem simts un vairāk.

 

Repertuāra pamatā ir pirmskaŗa laiku populārā un deju mūzika, kas šodien pieder latviešu sadzīves mūzikas „klasikai”, gan arī visiem zināmas senas dziesmas, gan pavisam nedzirdētas ziņģes un sava laika deju zāles „grāvēji”. Kapelas spēles maniere balstīta tautas mūzikantu spēles tradicijās ar atbilstošiem mūzikas instrumentiem. To visu papildina mūzikantu tērpi – smokingi un dāmu kleitas, kas šūtas pēc 1900. gada Berlīnes modes žurnālu paraugiem.

 

Kapela ir ierakstījusi skaņu diskus: „Nenoskārstai vaj’dzībai” (2005) ar aizpagājušā gadsimta ziņģēm un deju melodijām un „Jel kavējies…” (2009) ar populārām un mazāk zināmām 30.-40. gadu dziesmām. 

 

Kapelas vadītājs Ilmārs Pumpurs (1966) ir tradicionālās kultūras speciālists, etnomūzikologs, kuŗš speciālizējies jaunāko laiku instrumentālās mūzikas tradicijās. Kā praktiķis daudz darbojas, populārizēdams un mācīdams tautas instrumentu spēli, nodarbojas ar instrumentu izgatavošanu, skaņošanu un remontu.

 

„Kamoliņš”

«Kamoliņu» dibināja Līdsā 1950. gadā,  un kopa pastāv kā viena no vēcākajām deju kopām ārpus Latvijas. Tā sāka ceļot uz ārzemēm 1956. gadā, kad viesojās Sicīlijā,  un kopš tā laika ir uzstājusies daudzās Eiropas valstīs. 

 

Pēdējos gados „Kamoliņš”, kopā ar „Dūdalniekiem”, ir apciemojis tautiešus Sibirijā un Brazīlijā, piedalījies Dziesmu svētkos Latvijā, kā arī kultūras svētkos Eiropā. 

 

„Kamoliņa” galvenais mērķis ir kopt latviešu tautas dejas.

 

 

„Zīlaine”

Kopas saknes meklējamas 2013. gada septembrī, kad neliels domubiedru pulciņš nolēma sanākt kopā un vienoties latviešu dejā. Līdz 2014. gada septembrim bija palikuši vien 3 dejotāji, kuŗi vēlējās un varēja turpināt iesākto. Šajā periodā tika nolemts mainīt kopas struktūru un izvirzīt jaunus mērķus tālākai darbībai.

 

Laika gaitā „Zīlaine” ir uzkrājusi spēkus un pašreiz spēj parādīt četru pāŗu dejas. Visā kopas pastāvēšanas laikā ir rādīti priekšnesumi vairākos sarīkojumos un svētkos Lielbritanijā. 

 

„Zīlaine” sanāk kopā, lai vienotos dejā,  un tas priecē gan pašus, gan arī skatītājus, kas dod vēl lielāku gandarījumu par paveikto, kā arī spēkus jaunu izaicinājumu pieņemšanai.

 

 

„Jumis”

Dzīvības sākums, auglība un pārticība – šīs visas bagātības nes „Jumis”. Mansfīldā pirms gada kopā sanāca darbīgi latvieši, kas vēlējās dejot, un izveidoja deju kopu, kam par pamatu ņēma „Jumi” – deju kopas nosaukumu, veiksmes simbolu. 

 

Kaut „ Jumis” ir tikai gadu vecs, tā pūrā ir vairākas uzstāšanās, kā arī mazāki un lielāki darbiņi. Pamatā „Jumim” pašiem ir prieks par dejošanu, bet dubultprieks, ja ar savām dejām un uzstāšanos var priecēt arī draugus un deju interesentus turpat Mansfīldā, kā arī citur Anglijā.

 

Šobrīd interesentu pulciņš ir manāmi audzis – esam jau 17 dalībnieki. Dejotāji ir atraduši te savu „Jumi”, savu daļiņu veiksmes un laimes. „Jumim” viss padodas divkārt. Tam dejotāji patiesi tic un darbojas ar dubultsparu.

 

Deju izvēle vienmēr ir ar “odziņu”, arī deju kopas koptēlam jābūt ar “odziņu”. „Jumja” dejotāji šo dejot prieku vēlas sniegt saviem skatītājiem, atbalstītājiem – lai viņiem prieks un vēlme diet līdzi!

 

 

„Pērkonītis”

No 1961. gada līdz 1975. gadam Anglijas pilsetā Korbijā bija deju kopa „Pērkonītis”. Viņi dimdināja gandrīz 15 gadus. 

 

2017. gada septembrī mēs sanācām kopā, lai turpinātu šo tradiciju un turpinātu dimdināt! Esam maz, jo, laikam, latvieši ir kūtri Korbijā. Bet tas neliedz mums sanākt kopā katru ceturtdienas vakaru un uzdejot!

 

 

Rainbow Morris

 

Dibināti 1990. gadā, Rainbow Morris dejo tradicionālas angļu dejas no Anglijas ziemeļu rietumiem savu mūzikantu pavadījumā. 

 

Tā sauktā “morris” dejošana esot jau bijusi izplatīta 16. g. s. beigās kā izklaide svētkos, īpaši pavasarī un ražu ievācot. Vecākajās dejās tiek lietotas izpušķotas nūjas, meijas un lakatiņi, bet kopa arī dejo jaunāka laikmeta dejas, ieskaitot tādas, kuŗas kopas dalībnieki paši ir izgudrojuši. 

 

Senāk  “morris” dejas uzveda vīrieši, bet līdz 20. gs. sākumam tās jau bija sākušas izmirt. Sievietes tradiciju pārņēma un atdzīvināja. Dejojot pēc ziemeļrietumu tradicijām, kājās tiek vilktas koka tupeles ar zvaniņiem – tās dod dejām īpašu ritmu. 

 

Kopa “uzdejo” visādos pasākumos un sarīkojumos un 2008. gadā piedalījās Prāgas folkloras festivālā. 

 

Ikkatrs mīļi gaidīts gan koncertā, gan piedalīties danču vakarā 17. martā.

 

 

Nāciet mums līdzās svinēt! 

„Dūdalnieki”