Prasa aizvākt krievu miernešus no Piedņestras
08.12.2020
Kopš 15. novembrī Moldovas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja bijusī premjerministre, rietumnieciski noskaņotā Maija Sandu, kas saņēmusi 56,28 procentus balsu, apsteidzot līdzšinējo, prokremlisko prezidentu Igoru Dodonu (43,72 %), šajā nabadzīgajā, bet reizē auglīgajā zemē saka pūst jauns vējš, atgūta drosme runāt ar Kremli bez aplinkiem.
Jaunā Moldovas prezidente Maija Sandu, kuŗa Maskavas imperistu aprindās jau nosaukta par “raganu”, nākusi klajā ar prasību aizvākt Krievijas bruņoto “miernešu” (mirptvorci) kontingentu no gaŗās un šaurās sloksnes Dņestras upes austrumkrastā, kur kopš PSRS sabrukuma pastāv veidojums “Piedņestra”, kur saimnieko staļiniskā koruptantu kliķe, kam vienīgi ģeografiski apstākļi neļauj “saplūst” ar Krievijas Federaciju.
Prasot aizvākt no Piedņestras “Krievijas kaŗaspēka operātīvo grupu” (KKOG), Maija Sandu ierosinājusi aizstāt šos “miernešus” ar neapbruņotiem civiliem novērotājiem, kuŗus pilnvarotu Eiropas drošības un sadarbības organizācija - EDSO, atbilstoši vispārpieņemtai straptautiskai praksei vietās, kur pastāv neatrisināti konflikti.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pasteidzās “izskaidrot”: krievu kaŗaspēks Piedņestrā pildot “ļoti svarīgas funkcijas”, nepieļaujot stāvokļa destabilizāciju.
Nelielais novads, kas Karabachā palicis pāri no “otrās armēņu valsts - Arcahas”,tagad uz ilgu laiku (līdz bezgalībai) kļuvis par faktisku Krievijas protektorātu, jo tur saimnieko līdzīgs Kremļa bruņoto “miernešu” kontingents.
Var saprast, ka Kremļa bruņotā “operātīvā grupa” Maijas Sandu prasībai neatsauksies, jo tur iedzīts pamatīgs “ķīlis” starp Ukrainu un Moldovu, kas abas vēlas kļūt par Eiropas Savienības un - tālākā perspektīvā - par NATO dalībvalstīm.
Maijas Sandu uzvara Moldovas prezidenta vēlēšanas pastarpināti iedvesmo t.s. unionistus, kas nemitējas atgādināt, ka moldāvi ir tie paši rumāņi un ka šis novads (Besarabija) atradās vienotas Rumānijas sastāvā no 1918. līdz 1940. gadam.
Zīmīgi, ka par Maiju Sandu prezidenta vēlēšanas visdedzīgāk balsoja daudzie uz Eiropu darba meklējumos aizbraukušie moldāvi, kuŗi vairs neelpo sasmakušo “pēcpadomju” gaisu.
