Polītiski nozīmīga stāja
Apskatīt komentārus (0)
07.06.2012
Sēdē Bērzainē Daugavas Vanagu Centrālā valde ieņem polītiski nozīmīgu stāju par nelegāli iesauktiem Latvijas pilsoņiem abu pušu bruņotajos spēkos Otrā pasaules kaŗā.
Piektdien, 25. maijā, Daugavas Vanagu pārstāvji no visas pasaules sabrauca Bērzainē, Vācijas Daugavas Vanagu skaistajā mītnē pie Freiburgas, pasakainajā Švarcvaldē, lai piedalītos gadskārtējā Centrālās valdes sēdē. Dalībnieki pulcējās brīvdabas svētbrīdī, ko vadīja archibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Pēc tam sēdi svinīgi atklāja jaunais Daugavas Vanagu priekšnieks, atv. admirālis Andrejs Mežmalis. Sveicienus bija atsūtījuši Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēde un partijas Vienotība valdes priekšsēde Solvita Āboltiņa un LR vēstnieks Vācijā Ilgvars Kļava. DV priekšnieks iepazīstināja sēdes dalībniekus ar jauniem DV Prezidija locekļiem - Andri Stakli un Ivaru Švānfeldu, kā arī ar jauno DV Latvijas priekšsēdi, atv. brigādes ģenerāli Juri Vectirānu.
Kā allaž, jautājumi par aprūpi ieņēma ievērojamu vietu diskusijās. Centrālās valdes pārstāvības vadītāja Solvitas Sekste savā ziņojumā stāstīja par plašo un nozīmīgo darbu, ko veic pārstāvība, gādājot, lai bijušajiem leģionāriem tiktu izsniegtas zāles un pabalsti. Un aprūpes darbs nenotiek tikai saistībā ar leğionāriem. Ievērojami līdzekļi tiek ziedoti audžu ğimeņu, bāreņu un daudzbērnu ğimeņu atbalstam. Ikgadējie ziedojumi pārstāvības aprūpes darbam auguši no 404 000 latu līdz 479 000 latu divu gadu laikā. Organizācija var lepoties par savu devumu un pārstāvības darbu aprūpes laukā: kā teikts latviešu sakāmvārdā: kāds darbs, tāds darītājs.
Sēdes dalībnieki pieņēma svarīgus lēmumus par jaunu darbības noteikumu izdošanu un par saviem izdevumiem: DV Mēnešrakstu un Laiks. Telpa. Ļaudis sesto grāmatu. Sēde arī nolēma atbalstīt DV Vācijas nodaļas valdes locekļa Austŗa Graša priekšlikumu par pēcskolas izglītības programmas sagatavošanu un īstenošanu Latvijā (Skaņākalna institūts). Institūtam ir mērķis izglītot patriotisku, latviski pašapzinīgu jaunatni. Galvenā doma ir sniegt viengadīgu kursu - pēc kādreizējā Minsteres sabiedriskā institūta parauga, kur jaunizbraucēju jaunieši, bijušās trimdas jaunieši, Sibīrijas jaunieši un vēl citi varētu padziļināt savas zināšanas par latviešu valodu, kultūru un polītiku. Sēdē runāja arī par vajadzību paplašināt Lestenes Brāļu kapus, kā arī par Okupācijas mūzeja Nākotnes nama projektu, tur tagad atsākušies plānošanas darbi.
Svētdienas vakarā dalībnieki un viesi klausījāas interesantu referātu, ko nolasīja Eiropas latviešu apvienības priekšsēdis Aldis Austers, - par ļoti interesantu projektu zemes fonda dibināšanu. Spraigās diskusijās piedalījās arī PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis. Šeit jāpiemin, ka sēdes laikā bija iespēja ne tikai nopietni spriest, bet arī papildināt zināšanas un vakaros papriecāties. Pirms sēdes notika konference, ko organizēja Vācijas DV priekšsēdis Indulis Bērziņš un kur varēja noklausīties lieliskus referātus, ko nolasīja speciālisti, piemēram, Valters Nollendorfs no Okupācijas mūzeja, Latvijas Nacionālā archīva direktore Māra Sprūdža, Latvijas audžuģimeņu biedrības vadītāja Ilze Golvere, bijušais Saeimas deputāts Jānis Priedkalns, Austris Grasis, PBLA priekšsēdis Jānis Kukainis un vēl citi. Par jauku pārsteigumu sēdes dalībniekiem, uzstājās Bērzaines jaundibinātās latviešu skolas audzēkņi un skolotāji. Vakaros bija jautra dziedāšana un pat dancošana! Katru rītu DV jaunieši rosījās, lai sagatavotu ikdienas izdevumu Knābiens kur varēja pārlasīt iepriekšējās dienas spilgtākos un asprātīgākos citātus.
Līdztekus svarīgajām sarunām par organizācijas iekšējām temām 2012. gada Centrālā valde izrunāja pašlaik polītiski aktuālo un jūtīgo jautājumu par latviešu leğionāru statusu. DV CV jau labu laiku ir mudinājusi Saeimas locekļus pieņemt likumu, kas nodrošinātu leğionāriem morālu un praktisku atbalstu. Kā zināms, Valsts prezidents Andris Bērziņš nesen pauda publisku atbalstu leğionāriem, kā arī aicināja izmantot 8. maija atceres rituālu, kas ik gadus notiek Rīgas Brāļu kapos, lai vienotu sabiedrību, it īpaši tos, kas pret savu gribu bija ierauti abās kaŗojošās pusēs. Maija sākumā prezidents sacīja: ..Latvijas valsts traģēdija, ka mūsu tautieši tika ierauti divu lielvaru slaktiņā, kad bojā gāja desmitiem tūkstošu jaunu cilvēku, kad tauta pret pašas gribu tika sadalīta divās kaŗojošās pusēs, kad brālis tika nostātīts pret brāli, - joprojām tiek izmantota pretrunu sēšanai un tautas dalīšanai.... Tas kaŗa traģēdijas piemiņu dara daudz sāpīgāku un smagāku, jo abās frontes pusēs kaŗoja brāļi, draugi, kaimiņi, skolasbiedri. Tomēr ikvienam no mums ir dārga savu tuvinieku piemiņa neatkarīgi no tā, kādā frontes pusē mūsu tēvi vai vectēvi ir kaŗojuši.
Turpinot cīņu par latviešu leğionāru godu un materiālo atbalstu un neaizmirstot, ka Otrais pasaules kaŗš bija milzīga trağēdija visiem Latvijas pilsoņiem, DV CV pieņēma ļoti nozīmīgu un tālredzīgu rezolūciju. Rezolūciju izsūtīs visiem Saeimas deputātiem, polītiskām partijām un Prezidentam:
Daugavas Vanagu Centrālās valdes sēde 2012. gada 27. un 28. maijā konstatē, ka 1998. gadā Saeimā pieņemtā rezolūcija par atbastu latviešu leğionāriem netiek pilnīgi izpildīta. Daugavas Vanagu organizācija lūdz Saeimas deputātus pieņemt likumu, atzīstot leğionārus par brīvības cīnītājiem. Daugavas Vanagu organizācija paziņo, ka šis lūgums ir bezpartejisks un nav saistīts ne ar vienu polītisko partiju. Tā kā Latvijas jauniešus nelegāli iesauca abu okupāciju kaŗaspēkos, aicinām likumā noteikt financiālu pabalstu sniegšanu jebkuŗam nacistiskās Vācijas vai Padomju Savienības bruņotajos spēkos Otrā pasaules kaŗā nelegāli iesauktam Latvijas pilsonim.
Paldies DV Vācijas valdei par labi organizētu sanāksmi! Nākamā Daugavas Vanagu Centrālās valdes sēde notiks Latvijā 2013. gada vasarā.
Aivars Sinka,
DV CV Informācijas nozares vadītājs
