Pļauka diasporas medijiem
Apskatīt komentārus (0)
11.02.2020
REDAKCIJAS VIEDOKLIS
Diasporas konsultatīvās padomes mediju un informācijas darba grupas sanāksmē 7. februārī noskaidrojās, ka no 750 tūkstošiem eiro, kas šogad paredzēti Latvijas un diasporas mediju atbalstam, diasporas medijiem īstenībā paredzēti vien 20 tūkstoši eiro! Lai noslēptu to, ka diasporas medijiem paredzēta tikai šī niecīgā summa, vienā tabulas ailītē apvienots atbalsts, kas šogad pieejams Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) konkursos diasporas un Latvijas mediju atbalstam. Proti, paredzēti divi SIF projekti diasporas medijiem un divi projekti Latvijas medijiem par diasporu. Turklāt ir arī jautājums, vai, pretēji SIF sacītajam, ka šogad diasporas medijiem būs divi konkursi ar kopējo atbalsta summu 20 tūkstoši eiro, patiešām tā ir ailītē Izpildes termiņš ierakstīts: Līdz 2021. gada 31. janvārim. Tātad iespējams, ka šogad diasporas medijiem paredzēts tikai viens SIF konkurss.
Kā zināms, Diasporas likuma mērķos ir rakstīts:
1) stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai;
2) nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un stiprināt saikni ar Latviju;
3) sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā;
4) izstrādāt un īstenot sistēmisku un pastāvīgu diasporas atbalsta politiku un pasākumus, kuri veicina diasporas latvisko identitāti un saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporai un nodrošina labvēlīgus apstākļus remigrācijai (turpmāk diasporas politika);
5) atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un politisko līdzdalību.
Savukārt likuma 2. nodaļas Diasporas politika un tās īstenošana 6. pantā rakstīts: veicināt diasporas atspoguļošanu sabiedriskajā pasūtījumā, nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu un pakalpojumu pieejamību diasporai un ārvalstīs atbalstīt ar diasporu saistītu sižetu, raidījumu un citu materiālu veidošanu un publiskošanu (izcēlums no laikrakstu redakcijas).
Ir nepārprotami, ka stiprināt diasporas kā kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai un veicināt diasporā dzīvojošo pilsonisko un politisko līdzdalību, tāpat arī sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā, var ar diasporas mediju starpniecību un palīdzību. Protams, ir nepieciešama arī informācija par remigrācijas iespējām, latviešu skoliņu atbalstu un prioritātēm, Latvijas darba tirgu un vēl daudziem citiem jautājumiem, ko var nodrošināt un vairāk vai mazāk šobrīd valsts nodrošina. Tomēr jautājums par diasporas medijiem, mūsuprāt, ir būtisks, gan domājot par diasporas latviskās identitātes saglabāšanu un piederības sajūtu savai valstij, gan arī domājot par valsts drošību.
Nav noslēpums, ka viltus ziņas un virkne darbību, ko dēvējam par informatīvo karu, arī par hibrīdkaŗu, ir aktuāla problēma visā pasaulē. Latvijas ģeopolitiskā situācija šos draudus pastiprina, tādēļ nepietiek tikai ar oficiālo informāciju un pārpublicētām ziņām no Latvijas. Ir nepieciešamas oriģinālsaturs žurnālistika, kas spēj atainot notikumus, cilvēkus, cēloņus un sekas Latvijā, Eiropā un pasaulē notiekošajam.
Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU SIF) pētījumi par diasporas mediju patēriņu un komunikācijas ieradumiem liecina, ka uz jautājumu, kādos avotos diaspora seko ziņām par Latviju, 85 procenti aptaujāto pamatā informācijai seko līdzi sociālajos tīklos, bet nacionālajos plašsaziņas līdzekļos ziņām seko 86 procenti aptaujāto. Mūsuprāt jāatceras, ka nacionālie plašsaziņas līdzekļi nav tikai sabiedriskie mediji, to vidū ir arī privātie mediji ar savām interesēm, kas slēpjas aiz apgalvojumiem, ka runā nācijas un valsts interesēs, bet patiesībā šo mediju sponsori un viņu intereses netiek skaidri deklarētas. Savukārt sociālajos tīklos var saskarties ar jebkādu informāciju, arī ar viltus ziņām, pārpublikācijām no portāliem, kuŗu izcelsme un finansējums nav zināms. Piemēram, nesen daudzi Facebook lietotāji Latvijā pārpublicēja viltus ziņu par to, ka Latvijā, Cēsīs ir pirmais ar koronavīrusu saslimušais. Šī ziņa izplatījās kā ugunsgrēks, un valsts iestādes publicēja oficiālu šīs ziņas atsaukumu, tomēr var tikai minēt, cik Facebook lietotāju šis atsaukums nesasniedza. Tādēļ diasporas medijiem, kuŗi veido oriģinālo saturu, ir būtiska nozīme Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstībai arī ārpus mūsu valsts robežām.
Minētajā darba grupā apspriešanai, papildināšanai un precizēšanai sagatavotie priekšlikumi par informatīvo telpu un darbības virzieniem diasporā, diasporas mediju izaicinājumiem un iespējām bija visnotaļ nopietni, daudzpusīgi un apspriežami. Diemžēl mūsuprāt šogad paredzētais finansējums diasporas mediju atbalstam šos priekšlikumus padarīja absurdus. Par kādām iespējām, koncepcijām un programmām var runāt, ja šogad labākajā gadījumā diasporas medijiem atvēlēti tikai šie 20 tūkstoši eiro no 750 tūkstošiem?!
Mēs zinām un saprotam, ka 750 tūkstoši ir kopējais valsts atbalsts, ieskaitot arī finansējumu sabiedriskajiem medijiem, bez kuŗiem demokrātiska valsts, vārda un preses brīvība nav domājama. Tāpat mēs saprotam, ka šajā summā ietilpst arī finansējums Mediju atbalsta fondam (MAF), kas domāts arī nevalstisko organizāciju, biedrību pētījumiem un publikācijām. Mēs augstu vērtējam sabiedrisko mediju līdz šim paveikto, piemēram, pirms 13. saeimas vēlēšanām, kad LTV1 pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē nodrošināja diskusijas ar partiju pārstāvjiem tiešraidi no Straumēniem Lielbritānijā. u.c.
Mēs zinām, ka sabiedrisko mediju finansējums vienmēr ir ticis ierobežots. Mēs saprotam, cik grūti ir strādāt apstākļos, kad nav skaidrības nedz par ilgtspēju, nedz par stabilitāti. Brīvās Latvijas un Laika finansējums ir ļoti ierobežots, un redakcijas žurnālisti un autori savu darbu dara pārliecības un sirdsapziņas, ne peļņas vadīti. Turklāt oriģinālsaturs, kas tiek veidots mūsu redakcijā, ir brīvi pieejams arī portālā Latviesi.com, kā arī bez maksas piedāvāts ikvienam diasporas un Latvijas medijam vai organizācijai. Par žurnālistikas profesionālo līmeni lai runā aizvadītajā gadā PBLA piešķirtā Goda balva un JBANC Apvienotās Baltiešu un Amerikas nacionālās komitejas balva laikrakstam Laiks, PBLA Kultūras fonda un Ārlietu ministrijas Atzinības raksti, apbalvojumi laikrakstu korespondentiem Latvijā un ārzemēs.
Tādēļ ceram, ka šogad tomēr tiks atrasta iespēja šo finansējumu pārdalīt, jo zinām, ka valsts budžets nav bezgalīgs, to nevar papildināt. Pretējā gadījumā mūsu laikrakstu iznākšana ir nopietni apdraudēta.
