Nometne Cēsīs Krāsains prieka karuselis Latvijas un diasporas bērniem
Apskatīt komentārus (0)
11.08.2015
Cēsīs, “Gaujaslīčos”, priežu meža un Gaujas ieskautā vietā, no 20. līdz 27. jūlijam risinājās nometne bērniem no Latvijas un latviešu bērniem, kuŗi dzīvo ārzemēs – Grieķijā, Kanadā, Zviedrijā, Norvēģijā, Krievijā, Vācijā, Īrijā un Lielbritanijā.
Pateicoties Sabiedrības Integrācijas fonda atbalstam, 52 bērniem vecumā no 7 līdz 15 gadiem dalība nometnē bija bez maksas. Nometnes vadītāja Zigita Baldone teic: “Tiekoties ar Cēsu novada priekšsēdi Jāni Rozenbergu, viņš ieteica par nometnes vietu izvēlēties „Gaujaslīčus”. Tāpat kā Cēsu novada dome, arī „Gaujaslīču” saimnieki, nometnes organizātori, ir ļoti atsaucīgi un pretimnākoši. Mēs visi kopā centāmies šajā skaistajā vietā ar īpašu auru radīt bērniem tādu sajūtu, lai viņi vēlētos atgriezties te, Latvijā. Lai viņiem ir sajūta, ka viņus te gaida.”
Daudzi nometnes bērni uzstājās ar dziesmu Vispasaules cēsnieku kongresa sarīkojumā Cēsu pils kompleksā. Arī trīspadsmitgadīgais Henrijs no Īrijas, uz ģitaras spēlējot dziesmas pavadījumu: „Man patika. Esmu daudz koncertos piedalījies. Ir interesanti spēlēt latviešu dziesmas. Nometnē ir ļoti interesanti. Man patīk spēlēt futbolu, kā arī te ir ļoti garšīgs ēdiens. Mēs te esam savā starpā sadraudzējušies, tāpēc, iespējams, sazināsimies arī pēc nometnes.” Arī piecpadsmitgadīgā Elīza no Kanadas piedalījās šajā priekšnesumā: “Tas bija ļoti īpaši dziedāt vienu dziesmu dažādās valodās. Īpaša bija gaisotne, jo pēc oficiālās uzstāšanās mēs arī brīvi dziedājām un gājām kopā rotaļās. Man ļoti patika šī nometne. Tā bija kā atpūta no mājām un arī cilvēku daudzuma, jo Toronto ir vairāk cilvēku nekā visā Latvijā. Laiks bija piepildīts un paskrēja ātri, tajā pašā laikā esmu sadraudzējusies ar dažādiem bērniem un jauniešiem, un šķiet, ka šos cilvēkus esmu pazinusi visu mūžu.”
Kārlis no Amatas novada Āraišiem labprāt vasarās piedalās nometnēs: “Tā ir iespēja aktīvi un radoši darboties. Man ļoti patika, ka zemessargi parādīja dažādus veidus, kā var iekurināt ugunskuru. Pašam man ļoti patīk izdomāt dažādas spēles uz papīra. Iespējams, ka prasme zīmēt man ir no vectēva, kurš ir uzzīmējis Āraišu ezerpili. Tagad es labprāt apgūtu kādu programmatūru, kas ļautu spēles izveidot datorā.”
Ik dienu bērniem bija iespēja darboties dažādās nodarbībās: radošajās darbnīcās pie audzinātājām Ērikas un Agneses Siliņas, veidojot kuģīšus, ko ar savu kvēlāko vēlēšanos pēc tam palaist Gaujā, gatavojot pūču maisiņus, kuŗos salikt pašu vāktās tējas, iepazīstot, cik radoši var darboties ar knaģiem, čiekuriem, olu iepakojumiem, korķīšiem. Sarmītes Allikas vides iepazīšanas nodarbībās bērni iepazina apkārtnes territoriju – veselīgos un indīgos augus, gardos augus tējām, veidoja latvju zīmes no dabas materiāliem. Ditas Bērziņas mūzikālajās nodarbībās bērni gatavojās Talantu vakaram, kuŗos izpauda visdažādākos savus talantus – dziedot, dejojot, stāstot anekdotes, lasot dzejoļus, rādot trikus, kā arī iepazīstot skaistās latviešu dziesmas un dančus. Ivetas Rozentāles latvisko tradiciju nodarbībās bērni iepazina senlatviešu tradicijas, iepazīstot vasaras un ziemas saulgriežus, krustabas un kāzas jeb vedības, izkopa savas latviešu valodas prasmes, veidojot stāstu alfabēta burtu secībā, rodot žargonvārdiem literāru skaidrojumu, kā arī izsakot cits citam komplimentus un domājot šiem īpašības vārdiem sinonīmus. Protams, bija arī sportiskas aktīvitātes, kā arī tējas dzeršana un talkas zupas ēšana pie ugunskura.
Bērni piedzīvoja īsteni latvisku sajūtu. Tas jūtams arī pēc viņu pārdomām nodarbībā par Latviju. Tajā viņi raksturo Latviju kā prieka zemi, kas saistās ar mīlestību. Bērniem Latvija ir zaļa un krāsaina – ar tās skaisto dabu, košajām pļavām un ziediem, Baltijas jūru. Latvija ir tās kultūra, latviskās tradicijas, ticējumi, rakstu zīmes un neaizmirstamie sarīkojumi, Dziesmu un deju svētki, hokejs. Latvija ir draugi, mīļi cilvēki, rakstnieki, tā ir idejas un jaunība. Un, protams, bērniem Latvija saistās ar tautastērpu, Brīvības pieminekli, himnu, Latvijas karogu, vēsturi, brīvību, valodu, dzimteni un mājām. Beatrise no Cēsīm, tuvojoties nometnes beigām, atzina: “Braucot uz šo nometni, es negaidīju, ka tā būs tik jautra un interesanta. Man patika visas aktīvitātes un draudzīgie bērni un skolotāji. Šī nometne man ļāva vairāk novērtēt un mīlēt savu dzimteni – Latviju. Par to es esmu ļoti pateicīga.”
Nometnes sadarbības partneri ir Zviedrijas latviešu apvienības Upsalas latviešu biedrība, kā arī Cēsu novada pašvaldība. Īpašs paldies vecākiem, ar kuŗu palīdzību bija iespēja tikt uz svētku gājienu, Beatrises Baijeres un Kārļa un Mārtiņa Dribas vecākiem par ziedojumu nometnes aktīvitātēm, kā arī Keitas Čaikas mammai par teiku lasījumu bērniem nometnes laikā. Nometnes komanda pateicas vecākiem par viņu atsaucību.
