Mēs latvieši pasaulē
02.11.2013
Vācijas un tuvākā reģiona latviešu organizāciju un aktīvo kopienu konference.
Konference norisinājās no 2013. gada 18. līdz 20. oktobrim Vācijā, Freiburgā, Daugavas Vanagu latviešu centrā Bērzainē. Konference kopumā vērtējama ļoti pozitīvi, jo beidzot notika iespēju robežās aptverīga tikšanās un viedokļu apmaiņa starp latviešiem Vācijā un tuvākajā reģionā.
Konferencē piedalījās ap 40 cilvēku, ar savu klātbūtni un iesaistīšanos diskusijās to pagodināja Latvijas vēstniece Vācijā Elita Kuzma un Latvijas vēstniecības Vācijā padomniece Guna Japiņa, Latvijas vēstniece Eiropas Padomē Aiga Liepiņa, Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe, Latvijas evaņģeliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas archibīskaps Elmārs E. Rozītis, Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvības Latvijā vadītājs Jānis Andersons, Eiropas Latviešu apvienības vadītājs Aldis Austers, Daugavas Vanagu Vācijā valdes priekšsēdis Indulis Bērziņš un Latviešu kopības Vācijā valdes priekšsēdis Nīls Ebdens.
Ļoti daudz tika apspriestas iespējas izveidot kopēju informācijas apmaiņas sistēmu starp biedrībām, latviešu organizācijām, kā arī cilvēkiem ārzemēs. Viens no vissvarīgākajiem konferences atzinumiem ir par lielo nepieciešamību pēc papildu kopīgas platformas par informēšanu un ziņu sniegšanu ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, it īpaši Vācijā. Šajā tīmekļa mājaslapā noteikti vajadzētu būt informācijai par jaunpieņemtiem likumiem Vācijā un Latvijā un to atšķirībām abās valstīs. Vēl vajadzētu sniegt sava veida pamācības un ziņas, lai cilvēki labāk saprastu, kā rīkoties, ja dažādu apstākļu sakritības pēc viņi ieradušies svešā valstī. Daudz intensīvāk ir jānodrošina informācijas apmaiņa starp latviešiem ārzemēs un Latvijā dzīvojošajiem latviešiem, tādējādi veicinot sapratni, ka arī latvieši ārzemēs ir Latvijas patrioti.
Mans viedoklis ir tāds, ka latviešu patriotisms būtu saistāms nevis ar ekonomisko situāciju, aktuālo politiku vai valdību, bet gan ar dzimteni kā vietu, kur atgriezties, justies laimīgam neatkarīgi no tā, vai pēcnācējs ir pie dabas, laukos vai pilsētā, kur var dzirdēt latviešu valodu, izbaudīt latviešu tradicijas. Tika uzsvērts, ka nav jādomā tikai par bērniem vien, arī vecākiem ir nepieciešams veicināt vēlmi audzināt bērnus par Latvijas patriotiem un runāt ar bērniem latviski. Daudzi vecāki to dara, taču diemžēl ir arī tādi vecāki, kuŗi izvēlas saviem bērniem nemācīt latviešu valodu, par vienu no pamatojumiem minot, ka bērns nespēs mazotnē apgūt vairākas valodas. Manuprāt, vecākus vajadzētu informēt par pētījumiem, kuŗos iztirzāta valodu nozīme bērna attīstībā, ja bērnam ir divas vai pat vairākas dzimtās valodas.
No Latvijas puses būtu nepieciešams skaidrāk definēt vēstnieku uzdevumus ārvalstīs. Iespējams, rosināt uz sadarbību ar vietējām latviešu organizācijām ārzemēs. Klātesošie aizrautīgi diskutēja par papildu vēlēšanu iecirkņu veidošanu ārvalstīs, īpaši Vācijā, jo daudzi latvieši nevēlas sūtīt savu pasi pa pastu uz vēstniecību, lai varētu piedalīties vēlēšanās.
Vēstniecei Elitai Kuzmai un vēstniecības padomniecei Gunai Japiņai tika uzdoti jautājumi par dubultpilsonību un par to, kas ir jādara, lai cilvēki iegūtu vai atgūtu Latvijas pilsonību. Latviešu organizācijām Vācijā un arī ārzemēs vajadzētu vairāk informēt cilvēkus par dubultpilsonības iespējām un, lai nerastos pārpratumi, iespējami precīzi noskaidrot atšķirīgo un kopīgo likumā par pilsonību tajā valstī, kur organizācijas atrodas.
Kopumā ir nepieciešama lielāka atvērtība starp latviešu organizācijām, kā arī attiecībās ar cilvēkiem. Latviešiem būtu jākļūst savstarpēji saliedētākiem un atklātākiem, jo vienam no latviešu organizāciju un kopā sanākušu cilvēku grupu pamatmērķiem vajadzētu būt latviskuma veicināšanai ārzemēs, jo, tieši saorganizējoties, aktīvi kopā darbojoties, tiks vēl vairāk stiprināts latviskums.
Noderīga bija diskusija par jumta organizācijām, jo pirms diskusijām tika prezentēta to darbība, veikums un radīts skaidrāks priekšstats par šo organizāciju mērķiem. Latviešu kopībai Vācijā (LKV), Eiropas Latviešu apvienībai (ELA) un Pasaules brīvo latviešu apvienībai (PBLA) būtu jāpastāv arī nākotnē un jādomā par labāku sadarbību savā starpā, jo citādi veidojas sava veida konkurences situācija, kuŗā katra organizācija ir pati par sevi.
Konferences vakaros pēc uzrunām, prezentācijām un diskusijām notika kopīga sadziedāšanās, kas stiprināja kopības izjūtu un vēlreiz apstiprināja zināmo, ka latvieši ir dziedātāju tauta. Sestdienas vakarā Latvijas Televīzijas un Daugavas Vanagu Vācijā sadarbībā tika izrādīta dokumentālā filma "Zenta Mauriņa - latviete Eiropā".
Cerams, ka šī konference kļūs par pamatu labākai cilvēku un organizāciju sadarbībai nākotnē, jo kopīgā ir ļoti daudz, lai arī dažs pagaidām varbūt to vēl nesaskatīja. Paustie viedokļi, iespējams, rosinās aizdomāties un kļūt atvērtākiem jaunām idejām, sarežģījumu risinājumiem, viedokļu un informācijas apmaiņai un, vēlreiz uzsveŗu, sadarbībai.
Valda Dureika,
Erasmus praktikante Latviešu centrā Minsterē
no Ventspils augstskolas
