Luksemburgas latviešu 2014. gada izskaņas
Apskatīt komentārus (0)
30.12.2014
Skaidrs, ka mūsu valsts neatkarības svētki 18.novembris nav pārvietojušies kalendārā, bet šogad man šķita, ka tieši šie svētki un ne Advents - pieteicis gada nobeiguma tuvošanos. Varbūt tas saistās ar lielo šā gada spriedzi sakarā ar notikumiem gan Latvijas polītikā, gan savās darbavietās Eiropas Savienības institūcijās. Ukrainas jautājums, Krievijas agresija, sankcijas, nezināmā turpmākā attīstība. ES Prezidentūra arī mēs Luksemburgā dzīvojam līdzi visiem šiem notikumiem. Turklāt, Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāts (kur strādāju es un daudzi Luksemburgas latvieši) šogad piedzīvojis vislielāko tulkojamo lappušu skaitu tās vēsturē. Uz neatkarības svētku sarīkojumu, kas notika 22. Novembrī, daži tulkotāji nevarēja ierasties, jo bija jāsēž pie datora, lai līdz pirmdienas rītam nobeigtu vairāku simtu lappušu finanču dokumentu.
Lai gan Luksemburgas Latviešu biedrība darbojas astoņus gadus, šogad likās, ka sasniegta pilngadība. Latvijas neatkarības svētku sarīkojums bija saturiski un organizātoriski lieliski izplānots. Sarīkojumu iesāka Luksemburgas latviešu jauktais koris Meluzīna, nodziedot Valsts himnu. Sekoja Latvijas vēstnieces Beļģijā un Luksemburgā Leldes Līces-Līcītes un Luksemburgas Goda konsula Latvijā Anrī Dīdericha (Henri Diederich) svētku uzrunas. Vēstniece aprakstīja šo gadu Latvijas un ES politikā, bet Dīderichs pievērsās sarežģītajam Latvijas iekšpolītikas jautājumam, kas saistās ar neatrisināto Stūra mājas jautājumu. Sekoja četras dziesmas Meluzīnas izpildījumā Imanta Kalniņa Pūt, vējiņi! (no filmas Pūt, vējiņi!), Jāzepa Vītola (Rainis) Karaļmeita, Mārtiņa Brauna (Jānis Peters) Mīla ir kā uguns un Raimonda Paula (Jānis Peters) Manai dzimtenei. Man bija liels gandarījums atkal dziedāt mūsu lielmeistara Vītola darbu Karaļmeita, un tā tik tiešām ir taisnība, ka dziesmas, ko esi iemācījies agrā jaunībā, paliek atmiņā uz mūžu. Ar siltām atmiņām atcerējos, ka šo dziesmu mācījos un dziedāju Melburnas latviešu biedrības koŗa Rota rindās.
Tālāk programmā dzirdējām Luksemburgas Eiropas skolas latviešu bērnu dziedātās dziesmas un folkloras kopas Dzērves dziedātās tautasdziesmas. Šogad svētku īpašās viešņas bija dziedātāja Ieva Akurātere un ģitariste Ilze Grunte.
Pēc priekšnesumiem bija iespēja pakavēties pie atnestajiem groziņiem un biedrības sagādātajiem atspirdzinājumiem, patērzēt ar latviešiem, ko ikdienas steigā reti satiekam, un ar goda viesiem. Bet tas vēl nebija viss. Skanēja danču mūzika. Nepagāja ne brītiņš, kad paaudžu plaisa izzuda un dejās vienojās visas paaudzes.
Pāris dienas vēlāk, 25. novembrī, Luksemburgas laikmetīgās mākslas forumā CASINO notika Latvijas izcilo modes dizaineru tandēma MAREUNROLS priekšlasījums. Pēc semināra bija apskatāma MAREUNROLS ekspozīcija, kuŗā prezentēja rudens/ziemas 2014 kolekcija, un notika Latvijas vēstniecības Beļģijā un Luksemburgā organizēta pieņemšana. Modes zīmolu MAREUNROLS dibinājuši modes dizaineri Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops 2005. gadā Rīgā. MAREUNROLS ir guvis plašu starptautisku atzinību un pagājušajā gadā tika iekļauts simt daudzsološāko mūsdienu dizaineru sarakstā. Latvieši Luksemburgā nav palikuši neievēroti. Latvijas valsts svētku nedēļā Luksemburgas dienas laikraksta pielikumā Expats in Lux tika publicēts raksts par Latviju, Luksemburgas latviešiem un to organizētajiem daudzpusīgajiem sarīkojumiem.
Klāt Advents. 29. un 30.novembrī notika Luksemburgas starptautiskais bazārs - šogad 53. reizi. Tajā piedalījās 58 tautības, tostarp arī latvieši nu jau trešo reizi. Pa šiem trim gadiem esam guvuši vērtīgu pieredzi par to, kādi Latvijas labumi laikā pirms Ziemsvētkiem vislabāk iet pie sirds gan Luksemburgas latviešiem, gan citiem bazāra apmeklētājiem, kuŗi vēlas iepazīt mūsu valsti un kultūru un sarūpēt svētku dāvaniņas. Tāpēc arī šogad Latvijas stendā bija iespējams iegādāties Latvijas dizaina izstrādājumus (ciemos bija atbraukuši pārstāvji no Miera ielas veikaliņa M50 un Piebalgas Porcelāna fabrikas), biokosmētikas līdzekļus no Annas Liepas sortimenta un nobaudīt vai iegādāties Laimas un Latvijas Balzama labumus. Arī šogad pie Latvijas stenda tika ne vien kaulēts, andelēts un mīts, bet arī jautri uzdziedāts, pateicoties latviešu folkloras kopas "Dzērves" līdzdalībai.
Nedēļu vēlāk latviešu sestdienas skoliņa Strops un koris Meluzīna gatavojās Ziemsvētkiem. Skoliņa dibināta 2008.gadā un ar gandarījumu var teikt, ka skoliņa Strops ir kļuvusi par neatņemamu Luksemburgas latviešu bērnu un vecāku dzīves sastāvdaļu. Sestdien, 6. decembrī pie Stropa ciemojās Briseles latviešu teātris ar V. Pavlovska lugu Lapsēns Briedis, ar Luksemburgas bērniem kopā ieskandinot Ziemsvētku laiku.
Jau otro gadu Meluzīna rīkoja Adventa koncertu. Pērn tajā piedalījās Ivars Cinkuss ar kori Gaudeamus. Šogad koncertu papildināja Briseles latviešu vokālais ansamblis Ugunis. Cik interesanti, ka mana Austrālijas dzīve nemitīgi mijas ar Luksemburgas dzīvi. Ansambļa diriģente ir Vita Timermane-Moora, kuŗa arī savulaik viesojās Austrālijā ar kori Versija un ansamblī dzied kādreizējais melburnietis Arnolds Žubeckis. Vēl amizantāk sanāca, ka apvienotajā Briseles un Luksemburgas korī dziedāja trīs Eiropas Komisijas angļu departamenta darbinieki. Arnolds, es un Deivids Prīss (David Preece), kuŗš pats gan ir skots, bet precējies ar latvieti. Meluzīnai bija liels gandarījums par panākumiem, skaisti nodziedot Richarda Dubras Missa simplex II. Ļoti skaists skaņdarbs, bet brīžiem mums gan likās, ka būsim nokoduši pārāk lielu kumosu, taču paši varam atzīt, ka rezultāts bija visai skanīgs.
Koristi-lasītāji sapratīs, ka pēc liela darba paveikšanas nevar tāpat vien doties mājup. Luksemburgā ir divi skaisti Ziemsvētku tirdziņi mēs devāmies uz tirdziņu Konstitūcijas laukumā, pie Zelta dāmas, kur liels panorāmas rats. Iemalkojām karstvīnu (vai bērnu punšu), uzkodām desiņas, pankūkas un ceptus kastaņus un devāmies siltumā. Čalojot latviski, mēs iekārtojāmies pie brīvajiem galdiņiem namiņā, kad pēkšņi divi jaunekļi ar mums sasveicinājās latviski. Nē, latvieši viņi nebija, taču džeza mūziķi, kas bija Ventspilī pasnieguši meistarklases un arī piedalījušies Saulkrastu džeza festivālā. Kur vien pagriezies, sanāk kādi sakari ar Latviju! Kur nu koristi bez dziedāšanas! Vietējiem bija lieli brīnumi un mēs saņēmām aplausus.
Laimi un veselību 2015. gadā. Lai izdodas viss iecerētais!
