Latvijas ārlietu ministrs Luksemburgā
Apskatīt komentārus (0)
24.10.2017
Oktobŗa priekšpēdējā nedēļa Luksemburgas latviešiem izvērtās gana darbīga izrādās, ka septiņās dienās notika divpadsmit atšķirīga rakstura pasākumi. Viens no spilgtākajiem un visvairāk gaidītiem bija tikšanās ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kas norisinājās 17. oktobŗa vakarā. Dodoties pa ierasto taciņu uz skautu namu (jo te notiek koŗa mēģinājumi, vēlēšanas un citi sarīkojumi), sākotnēji mazliet izbrīnīja policistu klātbūtne. Mierīgajā Luksemburgā tas ir neierasts skats (lai gan uz pēdējo gadu fona vairs ne tik pārsteidzošs), bet ātri vien atskārtu, ka viņu klātbūtne ir sakarā ar gaidāmo viesi. Zālē jau bija sapulcējies krietns skaits latviešu, kas ar nepacietību gaidīja ārlietu ministru ierodamies.
Oficiālo vakara daļu ievadīja Latvijas vēstniece Nīderlandē, Beļģijā un Luksemburgā Ilze Rūse. Viņa sāka ar mazu atkāpi par Latvijas un Luksemburgas diplomātiskajām attiecībām, jo tieši šajās dienās apritēja 95 gadi, kopš Luksemburga atzina Latvijas valsti tas notika 1922. gada 14. oktobrī. Luksemburga oficiāli neatzina Baltijas valstu aneksiju PSRS 1940. ‒ 1991. gadā ne de iure, ne de facto. Abu valstu diplomātiskās attiecības atjaunotas 1992. gada 29. janvārī. Kopš 2004. gada 10. novembŗa Latvijai ir goda konsuls Luksemburgā ‒ Anrī Dīderihs (Henri Diderich).
Vēstniece atzina, ka zināmā mērā šis gads Latvijai ir izvērties par Luksemburgas gadu, jo 17. janvārī notika oficiālā Luksemburgas ārlietu ministra Žana Aselborna vīzīte Latvijā. No 12. līdz 14. jūnijam Luksemburgas Deputātu palātas prezidents Mars Di Bartolomeo bija oficiālajā vizītē Latvijā un 17. un 18. oktobrī notika Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča oficiālā vizīte Luksemburgā. Tās ietvaros viņš arī tikās ar Luksemburgas latviešiem.
Kultūras ministrijas sistēmas iestādēm pēdējo gadu laikā sadarbība ar Luksemburgas kultūras un mākslas institūcijām nebija plaši izvērsta, taču saistībā ar to, ka Luksemburga nomainīja Latvijas prezidentūru ES Padomē 2015. gada 2. pusē, Luksemburgā norisinājās vairāk nekā 25 kultūras un publiskās diplomātijas pasākumi, kas bija vērienīgākā Latvijas prezentācija Latvijas un Luksemburgas attiecību vēsturē. Latvijas dienas 2015. gada 3.-11. maijā Luksemburgā, Neiminsteres abatijas (Abbaye de Neumünster) kultūras centrā, bija arī viens no nozīmīgākajiem Latvijas prezidentūras ārvalstu kultūras notikumiem.
Vēstniece slavēja Luksemburgas latviešu aktīvo kultūras, izglītības un polītisko dzīvi, uzsveŗot, ka ir viegli strādāt valstī, kur visi strādā. Latvija savu Simtgades svinēšanu Luksemburgā aizsāka 15. oktobrī, kad kino festivāla Cineast ietvaŗos izrādīja filmu Deju laikmets, kas ir stāsts par 80. gadu deju kultūras dzīvi Padomju Latvijā un pārmaiņu izraisītajām sekām caur latviešu multimediju mākslinieka Induļa Bilzēna prizmu. Filma stāsta par apvērsumu padomju sabiedrībā un mūzikas sfērā. Tās iniciators Indulis Bilzēns kļuva par vienu no galvenajiem Latvijas andergraunda kustības līderiem. Viņš izveidoja dažādus mūzikas un mākslas projektus, kas pulcēja mūziķus, māksliniekus un režisorus, kuŗrus vienoja neizmērojama iekšējā brīvība sociālistiskā reālisma apstākļos. Deju laikmets ir kolāža no veciem kadriem un video uzņēmumiem, pirmo Rietumeiropas dīdžeju uzstāšanos Rīgā, intervijas ar īstajiem profesionāļiem un šīs mūzikas mīlētājiem, kas aizved skatītājus tā laika vidē un sniedz atbildi par klubu kultūras pirmsākumiem, piešķiŗot Rīgai savu mitoloģiju.
Ar Luksemburgas latviešiem iepazīstināja Luksemburgas-Latvijas asociācijas priekšsēde Elīna Pinto. Viņa uzsvēra, ka, runājot par Luksemburgas latviešiem, nevar nerunāt par Luksemburgu jeb t.s. "Luksemburgas efektu" pārliecību, ka nav mazu valstu, tikai mazi prāti ‒ atsakoties no pundurvalsts vai likteņa pabērna lomas; ticību ideju spēkam un līdzatbildībai gan Eiropas kopējā lietā, gan cilvēcīgā nodrošinājumā tiem, kam iet gŗūtāk; drosmi spert soli tālāk par komforta zonu, ekonomikā kā stratēģiju izvirzot derīgo izrakteņu iegūšanu izplatījumā vai sabiedrībā ar veselīgu nacionālo pašapziņu, iekļaujot gan citus Eiropas pilsoņus kā latviešus, gan kaŗa plosītu zemju bēgļus.
Luksemburgas efekts jau sasniedzis Baltiju ‒ gan ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu, gan mūsu pašu Amaras Grapas izcilības grantu. Cerams, tas tikai ies plašumā, teica Pinto. ASV dzimusī un augusī latviešu izcelsmes kosmosa pētniece Amara Grapa pirms pieciem gadiem ieradās uz dzīvi Latvijā, lai tur audzinātu savu meitu un palīdzētu Latvijas un Baltijas kosmosa pētniekiem atrast savu vietu starp pasaules zinātniekiem. Šobrīd viņa ir Latvijas Universitātes Astronomijas institūta vadošā pētniece, kā arī bezpeļņas organizācijas Planetary Science Institute darbiniece. Luksemburgas Inovāciju aģentūra viņai piešķīrusi daudzmiljonu grantu, lai izstrādātu 3D metalldrukas technoloģiju sabojājušos detaļu aizvietošanai aprīkojumam, kas tiks izmantots programmās derīgo izrakteņu iegūšanai uz debesu ķermeņiem (asteroid mining). Mazliet piezemētāka ziņa bija, ka pirmais Luksemburgas orientēšanās klubs nodibināts, pateicoties latviešu entuziasmam un darbībai.
Bez īpašiem ievada vārdiem ārlietu ministrs uzaicināja klātesošos uzdot jautājumus. Tādu bija daudz un to saturs atšķirīgs. Atbildot uz jautājumu par LR nostāju par Katalonijas neatkarību, Rinkēvičs teica, ka daudziem, kas seko šim notikumam, ir atmiņas par Latviju 80. gados. Tās izraisa spēcīgas izjūtas, taču Katalonijas jautājums būtiski atšķiŗas no Baltijas gadījuma, kad mūsu valstis tika vardarbīgi okupētas un iekļautas Padomju Savienībā. Eiropas Savienības (ES) iekšējs noteikums ir neapšaubīt citas valsts territoriālo integritāti. Kāds ir ministra skats uz ES nākotni? Pozitīvs. Ja pirms gada ar bažām skatījāmies uz nākotni, tagad ir daudz labāk. Ir lielāks skaits ES atbalstītāju Latvijā nekā pērn; aizsardzības jomā attīstāmies straujāk, nekā bijām iedomājušies; eirozonas jautājumos mums nav vairs pabērna sajūta, kāda bija 2008./2009. gadā. Pēc Krimas notikumiem 2014. gadā, valstī ir noticis lūzums, un sapratām, kas ir ES
Nākamā gada 6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Kādreiz no LR pilsoņiem ārvalstīs izskan viedoklis, ka viņiem morāli nav tiesību balsot par Latvijas polītisko nākotni, jo nedzīvo Latvijā. Rinkēvičs bija pārsteigts par šādu viedokli un atgādināja, ka pašā Latvijā bieži vien cilvēki ir vēl mazāk informēti par politiskām norisēm nekā ārvalstīs dzīvojušie. Viņš aicināja visus sekot līdzi notikumiem ar vietējo laikrakstu un Latvijas interneta vietņu palīdzību. Katra balss, it īpaši informēta balss, ir nozīmīga. Pēdējā laikā Latvijā daudz vairāk runā par diasporu un tās lomu Latvijas nākotnē un attīstībā ir izskanējis sauklis, ka diaspora ir Latvijas piektais novads. Kāda ir Latvijas Republikas valdības attieksme pret diasporu? Rinkēvičs atzina, ka šis nenoliedzami ir sarežģīts jautājums, bet aicināja diasporu uzturēt maksimāli stiprāku saikni ar Latviju.
No Latvijas puses diasporas financiālais jautājums tiek nostiprināts un nākamā gada budžetā tiks atvēlēts vēl vairāk naudas. Pirmo reizi diaspora tiek iekļauta budžeta bazē. Svarīgi ir tālredzīgi virzīt izglītības jautājumus; attīstīt dialogu uzņēmējdarbības jomā un ekonomiskā sadarbībā. Vienlaikus pārsteidzošs un ne visai pārsteidzošs (jo trimdas latvieši to darīja jau sen) bija ārlietu ministra aicinājums no šejienes (t.i., no ārzemēm) dot pretsparu pret nepatiesu propagandu. Viņš aicināja rakstīt vietējiem plašsaziņas līdzekļiem un polītiķiem par nepatiesu informāciju izmantot savas zināšanas par Latviju un savu pieredzi vietējā sabiedrībā Latvijas patiesā tēla atainošanā un nostiprināšanā.
Pēc uzmundrinošajiem vārdiem, viesi un ārlietu ministrs vēl ilgāku laiku pakavējās neformālās pārrunās. Bet mani personiski gaidīja ļoti skaists pārsteigums. Pēc kādiem sešpadsmit gadiem atkal satiku savu kādreizējo Austrālijas skolnieci Solveigu Silkalnu, kuŗa, kā LR ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieci ES jautājumos, bija devusies līdz ministram Luksemburgas vizītē. Otto Ozols ir uzrakstījis grāmatu Latvieši ir visur man nudien kādreiz liekas, ka Austrālijas latvieši ir visur
